Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.
Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.
Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.
Bergamo lidostā ieradāmies 8. decembra vakarā. Mūsu plāns bija saņemt auto un doties uz netālu esošo Milānu. Auto nomas kompānijas atrašana problēmas nesagādāja - uzņēmums atradās turpat pie ielidošanas. Lai gan Rentalcars.com tikām iegādājušies papildu apdrošināšanu, Budget mums to piedāvāja iegādāties vēlreiz, apgalvojot, ka citādi auto bojājumi būs jāsedz no savas kabatas. Līdz galam nenoticot itāļu dāmas apgalvojumiem, nolēmām riskēt un otro reizi par apdrošināšanu nepārmaksāt, kā rezultātā jau pēc dažām minūtēm sēdējām salīdzinoši jaunā Jeep Renegade. Jautājot, kāpēc mums nav piešķirta iepriekš izvēlētā Alfa Romeo, nomas pārstāvis norādīja, ka laukā esot ziema, tāpēc ar džipu būšot drošāk. Tā nu mēs apmēram desmit grādu siltās itāļu ziemas pavadīti devāmies ceļā uz Milānu. Ieteikums ceļotājiem, kuri Itāliju iecerējuši apceļot ar auto - noteikti izpētiet maksas ceļu noteikumus, līdz sīkumam noskaidrojot, kur un kāpēc būs jāmaksā, citādi var sanākt tā, ka paliec kādam parādā. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka itāļi ir diezgan pretimnākoši - nobraucot no maksas ceļa savu kļūdu iespējams labot, samaksājot nepieciešamo summu turpat blakus esošajos zilās krāsas namiņos. Lai gan kopumā angliski itāļi runā slikti, ar zīmju valodas palīdzību izskaidrot izveidojušos situāciju nebija grūti. Šķiet, ka tūristiem ķibeles ar maksas ceļiem gadās regulāri, jo itāļi diezgan ātri saprata, kur esam kļūdījušies un ko gribam.
Neilgi pēc tumsas iestāšanās, apmēram divas stundas pēc nolaišanās nonācām Milānā, kur, izmantojot vietni airbnb.com, divām naktīm bijām rezervējuši trīs istabu dzīvokli. Kopējās nakstsmītnes izmaksas uz četriem cilvēkiem bija 176 eiro jeb 44 eiro uz cilvēku, kas par divām naktīm Milānā, manuprāt, ir ļoti ekonomiski. Pēc iekārtošanās pagaidu mājvietā, nolēmām doties uz tuvāko picēriju, lai nobaudītu izslavēto itāļu picu un glāzi vīna. Lai gan bijām apmetušies diezgan tālu no pilsētas centra, tuvākā picērija ilgi nebija jāmeklē - tā atradās turpat aiz stūra. Atverot nelielās ēstuves durvis, secinājām, ka šī ir īstā vieta, jo tā bija pilna ar itāļiem. Nolēmam, ja garšo viņiem pašiem, noteikti garšos arī mums. Un mēs nekļūdījāmies. Šī tiešām bija viena no labākajām līdz šim ēstajām picām, kas no citām atšķīrās ar tomātu mērces īstumu un mīklas īpatnējo garšu. Arī baltvīns, kas maksāja vien pāris eiro, pēc garā lidojuma šķita ļoti labs. Pirms doties mājup, nolēmām iegriezties turpat netālu esošajā kioskā. Jāsecina, ka šie mazie veikaliņi Itālijā ir krietni populārāki nekā lielveikali, kurus reizēm atrast bija pat nedaudz sarežģīti. Tajā pašā laikā arī cenas kioskos ir nedaudz dārgākas nekā lielveikalos.
Otro dienu bijām iecerējuši pavadīt Milānā. Izmantojot vilcienu un metro, devāmies uz pilsētas centru. Pēc aptuveni stundas brauciena un iztērētiem nepilniem pieciem eiro uz cilvēku bijām klāt. Ieraugot milzīgu pūli pie slavenās Milānas katedrāles, uzreiz atmetām cerību aplūkot šo kultūrvēsturisko pieminekli tuvāk un devāmies meklēt mazāk populāru galamērķi. Pēc neilga gājiena nonācām Sforzesco pilī, kuru ieskauj viduslaiku un renesanses stila cietoksnis. Pastaigu pa cietokšņa apkārtni interesenti var izbaudīt bez maksas, taču, lai ielūkotos muzejā, nākas šķirties no pieciem eiro, kas ir tā vērts. Muzejs ir ļoti plašs un tajā iespējams aplūkot gan dažādus slavenus mākslas darbus (Mikelandželo pēdējais darbs Rondanīni Pieta, Andrea Manteņjas Trivulcio Madonna un Leonardo Codex Trivulzianus manuskripts), gan apmeklēt antīkās mākslas, mēbeļu, arheoloģijas un mūzikas instrumentu muzejus.
Sforzesco pils, kuru ieskauj viduslaiku un renesanses stila cietoksnis
Brīnišķīga vieta, lai atpūstos no pilsētas kņadas ir Sempione parks, kas decembra sākumā sajūtu ziņā līdzinās Siguldai zelta rudens laikā - saule, lapas, tiltiņi, kanāli, pīles un ielu muzikanti. Tāpat parkā sastopami arī dažādi tirgoņi, kas mēģina tūristiem pārdot neticami lētus Gucci, Dolce&Gabbana un citu zīmolu atdarinājumus. Zinātāji gan iesaka ar šiem tipiņiem neielaisties, jo pastāv liela iespēja, ka lidostā iegādātā prece var tikt konfiscēta. Vēl viens aplūkošanas vērts objekts noteikti modes galvaspilsētā ir Milānas Triumfa arka, kas atrodas Sempione parka otrā pusē un ir brīvi pieejama tūristiem jebkurā diennakts laikā.
Apmeklējot Milānu, vakariņas noteikti iesaku ieturēt vietā ar nosaukumu Bhangrabar. Pēc pulksten 18:00 te darbojas all you can eat princips. Samaksājot 12 eiro no personas, iespējams tikt pie varena vakariņu piedāvājuma, kas iekļauj gan lazanju, picas, frī kartupeļus, dārzeņus un dažādus augļus, gan vienu dzērienu pēc izvēles.
Mūsu nākamās dienas galamērķis bija Sanmarino - trešā mazākā valsts Eiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālijā. Sanmarino atrodas teju 400km attālumā no Milānas, tāpēc trešajā dienā nācās mērot salīdzinoši garu ceļu. Jāsaka, ka es Itālijā vienmēr ieteiktu izmantot maksas ceļus, jo tādā veidā galamērķī būs iespējams nokļūt laikā un bez liekām raizēm. Kopumā sešu dienu laikā mērojot teju 1000km, maksas ceļiem ziedojām ap 50 eiro jeb nepilnus 13 eiro no cilvēka.
Jāatzīst, ka Sanmarino bija viena no skaistākajām ceļojuma laikā apmeklētajām vietām. Brauciens kalnā bija gan neizsakāmi baudāms, gan man, kā pie kalniem neradušam cilvēkam, nervus kutinošs. Atstājot auto iespējami augstākajā vietā, tālāk ceļu mērojām kājām, kalna virsotni sasniedzot līdz ar saulrietu. Sanmarino pilsēta atrodas Apenīnu pussalas Rietumu daļā, netālu no Adrijas jūras. Pilsēta ir populārs tūrisma galamērķis, kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā trīs miljoni tūristu.
Sanmarino pilsēta
Līdz ar tumsas iestāšanos devāmies uz savu nākamo naktsmītni, kura atradās netālu no Rimini. Arī šo apmešanās vietu rezervējām, izmantojot airbnb.com. Viena nakts trīs istabu apartamentos izmaksāja aptuveni 80 eiro jeb 20 eiro no cilvēka. Šajā vakarā izlēmām vakariņas gatavot mājās un pirmo reizi apmeklējām itāļu lielveikalu. Izrādās, ka vīns šajā valstī ir vēl lētāks nekā mums šķita. Cenas par dažādiem vīniem svārstījās no 1 eiro līdz aptuveni 10. Arī cita veida alkoholiskie dzērieni šeit ir krietni lētāki nekā Latvijā. To gan nevar teikt par pārtiku, kas kopumā maksā ievērojami vairāk nekā Latvijā.
Ceturtajā dienā mūsu ceļš veda uz slaveno Venēciju, pa ceļam iegriežoties pilsētā Chioggia, kas atrodas Adrijas jūras krastā. Decembrī pilsēta bija klusa un mierīga, taču nebija grūti iedomāties, ka vasarā šeit silto Itālijas sauli bauda neskaitāmi tūristi, kuri apmetušies netālu piekrastei izvietotajās lepnajās viesnīcās.
Cerot aplūkot īpaši skaistus dabas skatus, nolēmām uz Venēciju doties gar jūru, taču brauciens cerības neattaisnoja - ceļš bija nogurdinošs, satiksme - intensīva, bet jūra - tik tālu, ka saskatīt to teju nebija iespējams.
Pirms doties aplūkot slavenos Venēcijas kanālus un gondolas, iegriezāmies savā šī vakara naktsmītnē, kas atradās aptuveni 40 minūšu braucienā no Venēcijas un izmaksāja apmēram 80 eiro jeb 20 eiro no cilvēka. Tā kā Venēcijā automašīnu kustība ir ierobežota, turp devāmies ar vilcienu. Jāsaka, ka šī Itālijas daļa nedaudz lika vilties, iespējams, tāpēc, ka ekspektācijas pret Venēciju bija pārāk augstas. Kanāliņi, mazi namiņi, veikaliņi, dārgas kafejnīcas un decembrim neraksturīgi daudz tūristu. Protams, šī pilsēta ir neizsakāmi skaista un to ir vērts apmeklēt, taču, ja jātbild uz jautājumu, vai es šeit gribētu atgriezties vēlreiz, diemžēl jāsaka, ka laikam jau nē.
Piektajā dienā mūsu mērķis bija nokļūt atpakaļ Bergamo, kur bijām nolēmuši pavadīt ceļojuma pēdējo nakti, pa ceļam iegriežoties vēl dažos objektos, tajā skaitā Veronā, lai aplūkotu slaveno Romeo un Džuljetas balkoniņu. Lai gan pati pilsēta ir ļoti skaista, jāsaka, ka pats balkoniņš, šķiet, ir ticis slavēts nedaudz par daudz. Tūristu masas un nofotografēties gribētāju rinda šķietami parastas mājas iekšpagalmā vairāk raisīja smieklus nevis apbrīnu. Visa pārējā pilsētas daļa noteikti ir lielākas uzmanības vērta.
Džuljetas balkoniņš Veronā
Kad devāmies prom no Veronas, iekšēji šķita, ka ceļojums jau ir prakstiski noslēdzies un labākais jau ir aiz muguras, taču mūsu nākamais galamērķis, Garda, lika man saprast, ka esmu kļūdījusies. Šī kalnu pilsētiņa noteikti ir pelnījusi daudz lielāku uzmanību nekā mēs spējām tai sniegt, es pat teiktu, ka šeit noteikti ir vērts pavadīt vairākas dienas, jo Gardas ezera un kalnu burvība ir neaprakstāma. Tāpat te iespējams izvairīties no lielām tūristu masām, kuras man nezināmu iemeslu dēļ, acīmredzot, nav iecienījušas šo kluso Itālijas nostūri tik ļoti kā Džuljetas balkoniņu. Te netraucēti var izbaudīt gan salīdzinoši lētu itāļu pizu un lazanju, gan nesteidzīgas pastaigas gar ezeru. Godīgi sakot, pamest šo pilsētu bija visgrūtāk, jo tā noteikti bija mana šī ceļojuma mīļākā vietā. Mērojot vairākus desmitus kilometru garo ceļu gar Gardas ezeru, es par to pārliecinājos atkal un atkal.
Garda
Gardas viegluma sajūtu piektās dienas vakarā nomainīja Bergamo, kur bijām rezervējuši divistabu dzīvokli, kas mums izmaksāja apmēram 50 eiro jeb nepilnus 13 eiro no cilvēka. Iekārtojušies mājvietā, jau atkal devāmies lielveikala meklējumos, ko, kā jau minēju, atrast nav nemaz tik viegli. Tāpat zināmas grūtības Itālijā sagādā arī cigarešu iegāde. Lai gan smēķētājiem šajā valstī nav praktiski nekādu ierobežojumu, iegādāties tabakas izstrādājumus iespējams tikai specializētos veikalos. Pēc nakts Bergamo apartamentos no rīta devāmies uz lidostu, pirms lidojuma paspējot vēl nedaudz apbraukāt skaisto un kalnaino pilsētu, kā arī iegriežoties turpat pāri ceļam pretī lidostai esošajā Orio tirdzniecības centrā. Jāsaka, ja ir vēlme mājiniekus palutināt ar kādu suvenīru, tos pēdējā brīdī par saprātīgām cenām var iegādāties arī tepat pie lidostas.
Kopumā jāsaka, ka Itālija noteikti ir vērtīgs galamērķis, jo šī zeme ir bagāta kontrastiem - gan cilvēku un kultūras, gan dabas ziņā. Laicīgi plānojot ceļojumu, arī izmaksu ziņā Itālija ir diezgan ekonomiska. Naktsmītnes piecām naktīm izmaksāja nepilnus 400 eiro uz četriem cilvēkiem, auto noma - ap 200 eiro, degviela un citi auto izdevumi - ap 150 eiro. Es nešaubos, ka Itālijā noteikti atgriezīšos atkal, taču nākamreiz esmu nolēmusi šo zemi izbaudīt nesteidzīgi, iespējams, Gardā vai kādā citā kalnu pilsētiņā.
LASI ARĪ: Ceļojuma pieredzes stāsts: Gruzijā mīl latviešus
#1/27
Sforzesco pils, kuru ieskauj viduslaiku un renesanses stila cietoksnis
#2/27
Muzejs Sforzesco pilī
#3/27
Muzejs Sforzesco pilī
#4/27
Muzejs Sforzesco pilī
#5/27
Sempione parks
#6/27
Milānas Triumfa arka
#7/27
Sanmarino pilsēta
#8/27
Sanmarino pilsēta
#9/27
Sanmarino pilsēta
#10/27
Venēcija
#11/27
Venēcija
#12/27
Venēcija
#13/27
Venēcija
#14/27
Verona
#15/27
Verona
#16/27
Verona
#17/27
Verona
#18/27
Verona
#19/27
Džuljetas balkoniņš Veronā
#20/27
Garda
#21/27
Garda
#22/27
Gardas ezers
#23/27
Garda
#24/27
Garda
#25/27
Garda
#26/27
Garda
#27/27
Garda
