Tehnoloģijas

Repše strādā pie mākslīgā intelekta radīšanas

NOZARE.LV,07.12.2011

Jaunākais izdevums

Nodibinājuma Mākslīgā intelekta fonds vadītājs un bijušais politiķis Einars Repše strādā pie mākslīgā intelekta radīšanas, kas spētu patstāvīgi mācīties un attīstīties, sacīja Repše.

«Izveidot algoritmus, kas spēj mācīties, ir mūsu darba pamatuzdevums. Gribam veidot datoriem spēju mācīties, varbūt ne ar tik jaudīgiem datoriem, kādus IBM var nodrošināt saviem projektiem, kuriem tiek lietoti pāris tūkstoši kodolu jeb procesoru. Galvenais ir pats algoritms, kas spēj mācīties. Ātrums ir otršķirīgs. Centīsimies to izdarīt kaut vai ar fonda darba stacijām. Ja datoru atstājam ieslēgtu nedēļu, gribam redzēt, ka pēc nedēļas tas spēj savus uzdevumus veikt labāk. Un lai tas process arvien paātrinātos,» sacīja Repše.

Repšes mērķis ir izveidot inteliģentu aģentu, kas spēs mācīties pats no savas pieredzes un spētu arvien labāk un labāk veikt uzdevumu neatkarīgi no tā, kāds tas uzdevums būtu un kādi ir tās vides likumi, kurā aģents darbotos. «Tas būtu aģents, kas mācītos jebkuros apstākļos, tāpat kā cilvēks,» sacīja Repše.

Bijušais politiķis, kurš pēc izglītības ir fiziķis, uzsvēra, ka fonda galvenais mērķis nav radīt komerciālus produktus un tā darbība nav uzskatāma par uzņēmējdarbību.

«Neesam uzņēmums, bet gan bezpeļņas nodibinājums. Pamatmērķis nav radīt tirgus produktu. Radošā pētnieku grupa ir brīva no jebkādiem komerciāliem spiedieniem un strādā zinātnes pēc, tomēr nav izslēgts, ka ar laiku parādīsies kāds praktisks pielietojums. Galvenais ir strādāt zinātnisku darbu, ja kas komerciāli lietojams radīsies - ļoti labi,» sacīja Repše.

Patlaban nodibinājumā strādā pieci pētnieki, ieskaitot vadītāju. Trīs strādā uz pilnu slodzi, divi - daļēju, sacīja Repše, norādot, ka pētnieki ir Latvijas zinātnieki ar augstāko izglītību fizikā, inženierzinātnēs vai datorzinātnē.

«Par summu, kas investēta, ziņosim savā gada pārskatā, bet ar to pietiek, lai maksātu konkurētspējīgas algas pētniekiem,» sacīja Repše.

Viens no pētnieku galvenajiem darbības virzieniem ir informācijas vākšana internetā par mākslīgā intelekta nozari un ar to saistītām zinātnes nozarēm. Internets un tā pārsātināšana pēdējos gados ar zinātnisku informāciju arī ir galvenais iemesls, kādēļ Repše uzskata, ka neliela pētnieku grupa Latvijā varētu dot pienesumu globāla mēroga informācijas tehnoloģiju problēmu risināšanai.

«Agrāk zinātnieks devās uz bibliotēku pārlapot nedēļām vai mēnešiem vecus zinātniskus žurnālus, meklēt publikācijas par noteiktām tēmām, taču mūsdienās visa informācija ļoti ātri nonāk internetā un ir atrodama ar moderniem meklēšanas rīkiem,» sacīja Repše.

Vaicāts, vai interneta meklēšanas rīks Google būtu uzskatāms par «sesto» pētnieku, kas darbojas fonda Ogres birojā, Repše teica: «Sestais ir Google, septītais ir zinātnieks Vašingtonā, astotais, devītais un desmitais arī atrodams internetā. Mēs, paši to neapzinādamies, dzīvojam īstā komunikāciju, zinātnes un tehnoloģiju eksplozijā. Tas nepaliks bez sekām.»

Mākslīgā intelekta fonds dibināts 2010.gada otrajā pusē kā bezpeļņas nodibinājums, ko finansē Baltic Intenational Bank īpašnieks un uzņēmējs Valērijs Belokoņs. Finansējuma summa pagaidām netiek atklāta. Uzņēmuma birojs atrodas Ogrē.

Einars Repše dzimis 1961.gadā Jelgavā, Latvijas Universitātē apguvis radio elektronikas specialitāti. 1988.gadā bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem, 1990.gadā ievēlēts tā laika Augstākā padomē kā Tautas frontes kandidāts. No 1991.gada līdz 2001.gadam Repše vadījis Latvijas Banku, un 1993.gadā piedalījies lata kā nacionālās valūtas atjaunošanā, pirms tam aizstājot PSRS rubli ar Latvijas rubli.

2001.gadā Repše atstāja amatu Latvijas Bankā un dibināja politisko partiju Jaunais laiks (JL). Dibināšana izcēlās ar to, ka Repše no sabiedrības centās savākt miljonu latu, lai viņš tādējādi būtu neatkarīgs no sponsoru naudas ietekmes. Tas neizdevās pilnā apmērā, bet JL tika dibināts.

2002.gada Saeimas vēlēšanās Repši ievēlēja 8.Saeimā un viņš kļuva par Ministru prezidentu. Pēc vājiem JL rezultātiem 2006.gada 9.Saeimas vēlēšanās viņš atkāpās no JL priekšsēdētāja amata, tomēr no 2009.gada marta līdz 2010.gada novembrim, pēc 10.Saeimas vēlēšanām, bija finanšu ministrs.

Medijos bieži komentēti Repšes hobiji, tostarp lidošana ar ultraviegliem lidaparātiem, un pretrunīgi, apjomīgi biznesa darījumi. Zinātnieks un bijušais politiķis precējies trīs reizes, ir četru bērnu tēvs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumprojektu.

Likuma mērķis ir veicināt "uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai".

Virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, jaunais likums noteic mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmas izveidi, tās tiesisko ietvaru publiskā un privātā sektora un augstskolu sadarbībai, atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu pielietošanu un attīstību.

Likums noteic izveidot Mākslīgā intelekta centru, tajā apvienojot valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību, veicinātu mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm un valsts konkurētspēju.

Eksperti

DeepSeek gadījums liecina, ka uzņēmumiem steidzami jādomā par vadlīnijām MI rīku izmantošanā

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,06.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Eksperti

Svarīgi nezaudēt Latvijas priekšrocības digitalizācijas jomā

Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs,15.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai.

Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai. Precizējot akta prasības nacionālā līmenī, svarīgi neatkārtot kļūdas, ko pieļāvām ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu, nonākot pārlieku lielā birokrātijas slogā. Mākslīgā intelekta akta mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas godprātīgi, taču ir svarīgi savlaicīgi parūpēties, lai visa atbildība netiek pārlikta uz sistēmu izstrādātāju pleciem, ietekmējot konkurenci un digitalizācijas tempus.

Domājot par Mākslīgā intelekta akta ietekmi uz digitalizāciju kopumā, sistēmu izstrādes kvalitāti un izmaksām, svarīgi vispirms atcerēties, kāpēc šāds akts bija nepieciešams un kādi ir tā mērķi. Nepieciešamība pēc šāda regulējuma radās, jo, līdztekus daudziem pozitīviem ieguvumiem no MI, pastāv iespējas to izmantot arī ļaunprātīgi, piemēram, radot MI rīkus, ko var pielietot manipulācijā vai sociālajā kontrolē. Vienkārši sakot, jaunais akts radīts, lai sekmētu ētisku, drošu, caurspīdīgu un uzticamu MI izmantošanu.

Eksperti

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien vairāk mainīs finanšu pakalpojumus

Nauris Bloks, DelfinGroup inovāciju vadītājs, valdes loceklis,10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadiem ilgi liela daļa lēmumu par aizdevumu izsniegšanu tiek pieņemti ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tehnoloģiskais progress piedāvā arvien jaunas iespējas finanšu pakalpojumu uzlabošanai.

Tagad mākslīgais intelekts spēj vienpersoniski pieņemt lēmumus par aizdevumu apstiprināšanu, kas ir bijis nozīmīgs pavērsiens finanšu tehnoloģiju nozarē, bet tas ir tikai sākums finanšu pakalpojumu transformācijai. Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls finanšu pasaulē un kā tas mainīs nozari?

Esmu pārliecināts, ka mākslīgā intelekta risinājumi kļūs aizvien nozīmīgāki finanšu procesu automatizēšanā un pilnveidošanā, uzlabojot gan efektivitāti, gan darba precizitāti. Piemēram, DelfinGroup jau tagad 95% lēmumu par aizdevumiem pieņem mašīnmācīts algoritms, ņemot vērā gan likumā noteiktos ierobežojumus par personām, kas kvalificējas aizdevumu saņemšanai, gan vēsturisko informāciju, gan citus pieejamos datu avotus. Tādā veidā varam izslēgt cilvēciskās kļūdas, veikt pieteikumu apstrādi daudz ātrāk, precīzāk un kvalitatīvāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY ir ieviesis savu mākslīgā intelekta jeb AI daudzfunkcionālu platformu, kas ietver arī ģeneratīvo valodas modeli EYQ un dažādus datu risinājums, kas palīdzēs EY darbiniekiem un klientiem arvien plašāk savā darbībā ieviest mākslīgā intelekta iespējas.

EY mākslīgā intelekta modeļa izveidē ir investēti 1.4 miljardi ASV dolāru un tas tika veidots pusotru gadu. EY mākslīgā intelekta risinājumu iespējas uzņēmuma partneriem un darbiniekiem būs pieejamas visā pasaulē, proti, arī Latvijā un Baltijā.

“Mākslīgais intelekts ir viens no nozīmīgākajiem tehnoloģiju attīstības pavērsieniem, kas kardināli mainīs uzņēmumu un institūciju darbu un faktiski visas sabiedrības dzīvi. Tādēļ ir kritiski svarīgi laicīgi saprast mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas un likt tās lietā, lai radītu vērtību mūsu ekonomikai un cilvēkiem. EY mākslīgā intelekta risinājumi fokusēsies uz diviem virzieniem – mūsu profesionāļu komandu kompetenču celšanu un mūsu klientu darbības uzlabošanu un piemērošanu jaunajām iespējām,” saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Ekonomika

Rinkēvičs Davosā apliecina Latvijas interesi turpināt sadarbību ar Google

Db.lv, LETA,21.01.2025

21. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā tikās ar Aneti Kroberi-Rīlu (Annette Kroeber-Riel), Google viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā.

Avots: Valsts prezidenta kanceleja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā apliecinājis Latvijas interesi, lai ASV tehnoloģiju gigants "Google" iesaistītos Mākslīgā intelekta centra izveidē Latvijā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Latvijas prezidents otrdien tikās ar "Google" viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā Aneti Kroberi-Rīlu.

Turpinot pagājušajā gadā Davosā un vizītē Kalifornijā sākto diskusiju ar "Google" vadību, sarunā apspriesta "Google" iesaiste Mākslīgā intelekta centra darbībā, sadarbība Baltijas valstu kiberdrošības spēju stiprināšanā, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītie izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība ir nozīmīga Latvijas prioritāte. Pēc viņa vārdiem, centra izveide ir būtiska, lai stiprinātu drošību un veicinātu konkurētspēju.

Latvijas prezidents informēja par progresu centra izveidei nepieciešamajā likumdošanā. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra samērīga tiesiskā regulējuma ieviešanu ES līmenī, kas ir sevišķi būtiski, lai ES vēl vairāk nezaudētu konkurētspēju.

Eksperti

Mākslīgā intelekta ažiotāžas ietekmē finanšu tirgos novērojamas pārmērīga optimisma pazīmes

Aleksejs Grigorjevs, Rietumu Bankas Ieguldījumu portfeļu pārvaldītājs,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Eksperti

Mākslīgais intelekts biznesā: uzticēties, vai vēl nē?

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” valdes priekšsēdētājs,04.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski ekonomiskā attīstība ir notikusi viļņveidīgi, jauni atklājumi un tehnoloģiski sasniegumi ir radījuši vairākus izrāvienus, ceļot produktivitāti un iedzīvotāju labklājību. Tomēr viss nezināmais vienlaikus ir ļoti vilinošs un reizē biedējošs.

Industriālās revolūcijas sākumā amatnieki demolēja rūpnīcu iekārtas, jo tās atņēma viņiem darbu. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai katrs atrastu vietu jaunajā sistēmā, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Šobrīd esam pietuvojušies mākslīgā intelekta izrāvienam, kas varētu ietekmēt lielu daļu nozaru; tas var šķist biedējoši, ne tikai mums kā indivīdiem, bet arī kā uzņēmumu vadītājiem. Vai un kā sākt uzticēties mākslīgajam intelektam uzņēmējdarbībā?

Biznesa programmatūras izstrādātāji savos produktos ir sākuši ieviest mākslīgā intelekta funkcionalitāti, sākot no uzlabotām analītikas spējām, līdz produktivitātes celšanas risinājumiem. Strauji izplatās dažādi ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumi, ietekmējot daudzas radošās nozares, kas līdz šim jutušās pietiekami droši, un arvien grūtāk ir atšķirt mākslīgā intelekta un cilvēka radītus darbus. Dažu brīdi šķiet, ka mākslīgais intelekts drīz pārņems varu, taču tas nav tik vienkārši, jo pastāv milzīgs šķērslis – uzticēšanās. Tās veidošanās ir sarežģīts process, jo balstīts ne tikai uz racionāliem un loģiskiem argumentiem, bet arī saistīts ar mūsu individuālu uztveri, emocijām, pieredzi, intuīciju. Uzticēšanās ir pārliecība, ka sistēma rīkosies atbilstoši mūsu gaidām un izpildīs visas saistības un uzdevumus atbilstoši norādījumiem. Ja neticēsim, ka mākslīgais intelekts var kvalitatīvi veikt noteiktu darba daļu mūsu vietā, tā radītās iespējas neizmantosim, un zinātnes sasniegumiem nebūs nozīmes, lai cik pierādījumos balstīti tie būtu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.

Reklāmraksti

Mākslīgā intelekta iespēju izmantošana komercēku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Caverion Latvija SIA,02.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Tehnoloģijas

Rīgā liks pamatus Eiropas līderībai mākslīgā intelekta jomā

Zane Atlāce - Bistere,21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde 26. - 28. jūnijā Rīgā uzņems vērienīgāko Eiropas pasākumu lielo datu un mākslīgā intelekta (AI) jomā – Lielo datu privātās un publiskās partnerības samitu BDV PPP Summit.

Tajā piedalīsies ap 200 lielo datu un mākslīgā intelekta ekspertu un Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāju. Samita mērķis ir apzināt AI jomas, kurās Eiropa var kļūt par globālu līderi, un veidot publisko un privāto partnerību šīs līderības nodrošināšanai.

«Kā samita līdzorganizētāji esam pagodināti pirmo reizi Rīgā uzņemt Eiropas izcilākos prātus lielo datu un mākslīgā intelekta jomā. Tā ir vienreizēja iespēja mums kopā ar pārējiem samita dalībniekiem apzināt, kā izmantot lielos datus kopā ar mākslīgo intelektu, lai risinātu Eiropas ekonomiskās un sociālās problēmas. Mums īpaši rūp, lai mākslīgais intelekts respektētu Eiropas pamatvērtības un lai tas vienlīdz labi saprastu gan lielās, gan mazās valodas. Latvijas inovācijas publiskajā un privātajā sektorā var kalpot par piemēru citām Eiropas valstīm, kā attīstīt daudzvalodīgu mākslīgo intelektu,» norāda Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Tehnoloģijas

Tilde: Mākslīgajā intelektā balstītas tehnoloģijas var nodrošināt sabiedrības saliedēšanu daudzvalodu pilsētās

Monta Glumane,18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mākslīgajam intelektam jākļūst daudzvalodīgam. Globālajā pasaulē gan lielo, gan mazo valodu kopienām jānodrošina vienādas iespējas izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas,» uzstājoties Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) 2. globālajā samitā Mākslīgais intelekts labākai pasaulei (AI for Good) Ženēvā, Šveicē norādīja uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Pēc ANO aģentūras ITU ģenerāldirektora Hulina Žao (Houlin Zhao) ielūguma, Tilde kā vienīgais tehnoloģiju uzņēmums no Baltijas valstīm piedalījās samita diskusijās par mākslīgā intelekta nākotnes attīstību. Tildes mašīntulkošanas tehnoloģijas un virtuālie asistenti tika iekļauti mākslīgā intelekta sasniegumu ekspozīcijā.

«Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to dzimtās valodas jādod iespēja iesaistīties globālajā informācijas un zināšanu sabiedrībā. Valodas barjeru pārvarēšana un plašākas pieejas nodrošināšana informācijai ļaus veiksmīgāk risināt gan globālas, gan lokālas problēmas», samita paneļdiskusijā pauda A.Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka mākslīgajā intelektā balstītas tehnoloģijas var nodrošināt sabiedrības saliedēšanu daudzvalodu pilsētās, kā, piemēram, Romā vai Rīgā, kurās jau vēsturiski tiek lietotas vairākas valodas, Londonā, kurā daudzvalodība veidojusies imigrācijas rezultātā, vai arī divvalodu pilsētās, kā, piemēram, Strasbūra.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu Tilde strādā pie pirmā kolēģa - mākslīgā intelekta - izstrādes un ieviešanas valsts pārvaldē, informē UR.

Uzņēmumu reģistrs kopš moderno tehnoloģiju ienākšanas valsts sektorā seko līdzi aktualitātēm moderno tehnoloģiju jomā un pakāpeniski ievieš inovatīvus un jaunus rīkus ērtāku pakalpojumu saņemšanai iestādes klientiem. Ideja papildināt Uzņēmumu reģistra darbaspēku ar jaunu kolēģi - robotu - nāk no iestādes vadītājas Gunas Paideres, kura iedvesmojās no mākslīgā intelekta pielietojuma privātajā sektorā klientu apkalpošanas jomā. G.Paidere norāda: «Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanas galvenais mērķis ir efektīvi izmantot esošo darbinieku darbaspējas. Respektīvi, mākslīgo intelektu sākotnēji plānots apmācīt atbildēt uz vienkāršākiem klientu jautājumiem, savukārt darbinieku kompetencē jau būtu daudz sarežģītāku klienta situāciju risināšana. Tādejādi tiks lietderīgi izmantots darbaspēka resurss, pildot kvalificētāku darbu».

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Īlons Masks, kuram pieder sociālās saziņas vietne "Twitter", paziņojis par plāniem veidot savu mākslīgā intelekta sarunbotu, uzstājot, ka pašlaik populāram sarunbotam ir liberāli aizspriedumi.

Intervijā televīzijas kanāla "Fox News" raidījumu vadītājam Takeram Kārlsonam Masks stāstīja par plāniem veidot alternatīvu sarunbotam "ChatGPT", dodot tam nosaukumu "TruthGPT". Masks pauda apņēmību panākt, ka "TruthGPT" ir "maksimāli patiesību meklējošs mākslīgais intelekts, kas mēģina saprast visuma dabu".

Kā teica Masks, mākslīgajam intelektam, kas vēlas saprast cilvēci, būs mazākas iespējas to iznīcināt.

Tāpat "Tesla" un "SpaceX" dibinātājs pauda bažas, ka "ChatGPT" "tiek apmācīts būt politkorekts".

Neskatoties uz vēlmi iesaistīties šajā jomā, Masks izteica nepieciešamību vairāk regulēt mākslīgā intelekta attīstību, jo tas esot bīstamāks par mašīnām vai raķetēm un var iznīcināt cilvēci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta risinājumi tehnoloģiju pasaulē tiek piesaukti arvien biežāk, turklāt to priekšrocības noder ne vien biznesā, bet arī valsts pārvaldē

Tā uzsver Džeks Pineda Deils (Jack Pineda Dale), Microsoft Juridiskais direktors Baltijā, Slovēnijā un Serbijā. Viņa skatījumā, nebūs tā, ka mākslīgā intelekta risinājumi aizvietos cilvēkus, bet gan papildinās viņu spējas, palīdzēs ietaupīt resursus un strādāt efektīvāk. Šie risinājumi var palīdzēt dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā, tādējādi uzlabojot viņu dzīves līmeni. Vairāk par mākslīgā intelekta priekšrocībām un principiem šādu risinājumu izstrādē viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Īlons Masks ASV Nevadas štatā izveidojis mākslīgā intelekta uzņēmumu "X.AI", liecina piektdien publiskoti oficiālie dokumenti.

Masks, kuram pieder sociālais tīkls "Twitter" un elektromobiļu ražotājs "Tesla", ir norādīts kā 9.martā dibinātās "X.AI Corporation" direktors.

Miljardieris nesen apvienoja "Twitter" ar jaunizveidotu pastkastītes uzņēmumu "X", saglabājot iepriekšējo nosaukumu platformai, bet atsakoties no tā pašam uzņēmumam.

"X.AI" varētu kļūt par mākslīgā intelekta kompāniju, piemēram, "ChatGPT" izveidotāja "OpenAI" konkurentu, lai gan nesen pats Masks aicināja uz laiku apturēt mākslīgā intelekta attīstīšanu. Masks piedalījās "OpenAI" izveidē, bet izstājās no kompānijas 2018.gadā.

"Twitter" paspārnē veidotā mākslīgā intelekta projektā viņš ir iegādājies tūkstošiem spēcīgu, dārgu datoru procesoru un pieņēmis darbā talantīgus inženieru, liecina vietnes "Insider" rīcībā esoša informācija. Vienlaikus Masks ir atlaidis daudzus "Twitter" darbiniekus.

Eksperti

Kā mākslīgais intelekts mainīs darbinieku atlases procesu

Liene Grūtupa, bankas Citadele personāla vadītāja,28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Ekonomika

Arī Latvija pauž bažas par ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu

LETA,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Igaunija un Lietuva pauž bažas par ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu, izriet no Baltijas valstu kopīgā paziņojuma, kas pieejams Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.

Paziņojumā skaidrots, ka lēmums var radīt šķelšanās risku Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū, sadalot Eiropu divās daļās attiecībā uz pieeju mākslīgā intelekta tehnoloģijām, un apdraud Baltijas valstu mākslīgā intelekta ekosistēmu attīstību.

Tāpat paziņojumā norādīts, ka Baltijas valstis ir gatavas sadarboties ar Eiropas Komisiju un ASV administrāciju, lai kliedētu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas bažas.

LETA jau rakstīja, ka Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas paudušas sašutumu par ASV lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām, kuru vidū Baltijas valstu nav.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja par centieniem novirzīt 200 miljardus eiro publiskajās un privātajās investīcijās Eiropas mākslīgā intelekta nozarei.

"Mūsu mērķis ir mobilizēt kopumā 200 miljardus eiro, kurus investēt Eiropas mākslīgā intelekta nozarē," Leiena sacīja mākslīgā intelekta nozarei veltītajā samitā, kas norisinās Parīzē.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) nodrošinās 50 miljardus eiro, bet pārējās investīcijas nāks no investoru un nozares puses.

Eiropa saskaras ar izaicinājumiem mākslīgā intelekta nozarē, kurā šobrīd dominē ASV un Ķīna, taču Leiena uzsver, ka "mākslīgā intelekta sacensības vēl nebūt nav beigušās."

Šajā ES investīciju plānā tiktu ietverti 20 miljardi eiro, lai finansētu četru mākslīgā intelekta tā dēvēto gigarūpnīcu izveidi, kas nodrošinātu atvērtu un kopīgu sadarbību sarežģītāko mākslīgā intelekta modeļu iztrādē, teikts EK paziņojumā.

Eksperti

Latvijas notariātam 30 gadu. Ko varam no tiem mācīties?

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs,18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Eksperti

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas - attīstības tendences un jaunas iespējas organizācijām

Kaspars Kauliņš, "Tilde" biznesa attīstības vadītājs,18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.