Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.
Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.
«Nanotehnoloģijās esam veterāni,» lepni saka Plazma. Keramika. Tehnoloģija. vadītājs Ēriks Palčevskis, jo plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt nanopulverus Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. (Foto: Raitis Puriņš, Dienas Mediji)
Noder kosmoskuģu detaļām
«Pulveri rodas plazmas procesā – pie ļoti augstām temperatūrām mēs varam iztvaicēt jebkuru vielu, piemēram, silīciju, titānu, ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūstot pavisam jaunu materiālu ar pilnīgi citām īpašībām,» par nanopulveru ražošanas procesu stāsta E. Palčevskis.
Pēc viņa teiktā, nanopulveru ražošanas tehnoloģiju, ko pielieto viņa vadītais uzņēmums, droši var saukt par unikālu. «Tā tika izstrādāta vēl 60. gados, tā ka ir jau diezgan paveca, nanotehnoloģijās esam veterāni,» viņš lepni saka. No nanopulveriem var izgatavot ļoti labu tehnisku keramiku – piemēram, mašīnas vai citu agregātu detaļas. Visnopietnākais nanopulveru izcilo īpašību apliecinājums ir tas, ka tie tika izmantoti, lai saražotu detaļas kosmiskajam kuģim Buran. No nanopulvera taisīto detaļu priekšrocības ir tas, ka tās var darboties arī bez eļļas, pie ļoti augstām temperatūrām un ir ļoti izturīgas. Mīnuss – šī izejviela ir samērā dārga, un retais ražotājs var atļauties to izmantot, turklāt ne vienmēr izturība ir noteicošais faktors. «Kuram vajag, lai automašīnas gultņi darbotos ilgāk nekā pati mašīna?» vaicā Ē. Palčevskis.
Orientējas tikai uz eksportu
Piecdesmit gadu laikā tehnoloģija būtiski mainījusies nav, taču ir kļuvusi standartizētāka, uzņēmumā ir ieviesta arī kvalitātes vadības sistēma. Kopš pašiem pirmsākumiem uzņēmums orientējās tikai un vienīgi uz eksportu – pasūtījumi nākuši gandrīz no visām Rietumeiropas valstīm, kā arī no Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas, Korejas un citām pasaules malām. Tagad pieprasījums gan ir sarucis. Galvenais iemesls – problēmas ar pulveru pielietojumu, jo tradicionālām jomām, piemēram, to pašu gultņu ražošanai, šī izejviela ir pārāk dārga. Vai tad šajā gadījumā sanāk, ka «Latvija var, bet pasaulei nevajag»?
«Tā varētu teikt, tāpēc mēs arī tagad domājam, kā pašu spēkiem attīstīt jaunus produktus, ko var ražot no šiem pulveriem,» par plāniem stāsta E. Palčevskis, piebilstot: ja nanopulveru ražošanu salīdzinājumam varētu uzskatīt par ko tik vienkāršu kā koku zāģēšana mežā un to tirgošana, tad nākamais posms būtu gatavu zāģmateriālu izgatavošana.
Meklē jaunas iespējas
Plazma. Keramika. Tehnoloģija patlaban ir iesaistījusies divos ES fondu projektos, kuros tiek pētītas jaunas nanopulveru pielietošanas iespējas. Pirmais tiek īstenots sadarbībā ar firmu Hologramma un Cietvielu fizikas institūtu: zinātnieku mērķis ir izstrādāt no pulveriem suspensijas, kuras varētu izmantot optiskiem ierakstiem. Šā pētījuma pamatā ir atklāsme par to, ka šīs smalkās pulveru daļiņas ir iespējams kustināt un pārvietot ar lāzera palīdzību. «Ja var pārvietot, tas nozīmē, ka tos var arī kaut kādā veidā sakārtot un veidot kādu optisku ierakstu. Bet šim nolūkam tam ir jāatrod veids, kā šīs daļiņas nofiksēt,» paskaidro zinātnieks. Konkrētais pielietojums šajā gadījumā būtu suspensijas uzklāšana uz kompaktdiska. Pagaidām gan grūti prognozēt, vai «nanokompaktdisks» varēs konkurēt ar parasto. «Nu un tālāk fantāzija var darboties, kā šīs mazās nanodaļiņas var sakārtot un kādas struktūras no tām veidot,» papildina E. Palčevskis.
Savukārt otrais pētījums ir saistīts ar nanopulveru izmantošanu biodīzeļa ražošanā. Kopējais projekta apjoms ir ap 400 tūkstošiem latu, un tas tiek īstenots kopā ar RTU un Neorganiskās ķīmijas institūtu. Ja zinātnieku darbs vainagosies ar panākumiem, viņiem izdosies atrast veidu, kā padarīt biodīzeļa ražošanu lētāku un videi draudzīgāku. «Esam iemācījušies no nanopulveriem ražot porainu keramiku, kura var kalpot kā katalizators jeb kāda ķīmiskā procesa veicinātājs,» stāsta E. Palčevskis. Patlaban biodīzeļa ražošanā par šādu katalizatoru kalpo nātrija hidroksīds (sārms). «Augu eļļai pieliek klāt sārmu, metilspirtu, vāra, un pārziepošanās reakcijā rodas dīzeļdegviela, kā arī blakusprodukts – glicerīns. Sārms otrreiz nav lietojams, šis kodīgais šķidrums ir jāizlieto atkritumos, kas nav ekoloģiski,» pašreizējo lietu stāvokli skaidro E. Palčevskis. Jau ir veikti priekšeksperimenti, kas apliecina, ka sārmu var aizvietot ar pulveriem, kurus pēc dīzeļdegvielas iegūšanas var nofiltrēt un lietot otrreiz. «Tas atrisinātu jautājumu par utilizāciju un līdz ar to samazinātu arī gatavā produkta cenu,» par ieguvumiem saka zinātnieks.
Pētījums turpināsies trīs gadus, taču E. Palčevski izbrīna ierobežojumi par to, ka piecu gadu laikā kopš jauna tehnoloģija būs patentēta, to nedrīkstēs izmantot komerciālos nolūkos. «Faktiski tas nozīmē, ka rezultāts būs iesaldēts. Nezinu, kas to ir izdomājis,» sašutis ir viņš.
Vajadzīgi divi miljoni
Patlaban gan Ē. Palčevskis, gan arī viņa kolēģi atrodas bezalgas atvaļinājumā – normāla prakse gadījumos, kad uzņēmumam nav pasūtījumu. Visi Plazma. Keramika. Tehnoloģija darbinieki strādā arī Latvijas Neorganiskās ķīmijas institūtā, kura telpās uzņēmums atrodas joprojām un kurš ir arī nanopulveru ražošanas tehnoloģijas radītājs. «Patlaban iet pašvaki,» atzīst E.Palčevskis, taču rokas nenolaiž.
Vaicāts par to, kādas ambīcijas tomēr prevalē viņa vadītajam uzņēmumam – komerciālas vai zinātniskas, E. Palčevskis uzsver: uzņēmuma galvenais mērķis ir pelnīt naudu. Uzdevums gan ir grūts, ņemot vērā, ka vācu līdzīpašnieki neko investēt uzņēmumā nevēlas, savukārt, lai augtu un attīstītu, piemēram, gatavu produktu ražošanu, ir vajadzīgi ieguldījumi apmēram divu miljonu latu apmērā. «Vienīgā cerība, ka tiks atrastas jaunas nanopulveru pielietojuma iespējas,» rezumē E. Palčevskis.
Biznesa fakti
SIA Plazma. Keramika. Tehnoloģija
Dibināšanas gads: 1994.
Darbinieku skaits: 6
Īpašnieki: Ričards Helmuts (Vācija) – 20%, atech innovations GmbH (Vācija) –10%, Ilmārs Zālīte –
15%, Jānis Grabis –10%, u.c. fiziskās personas
Apgrozījums 2009.gadā: 10 tūkst.latu
Zaudējumi 2009.gadā: 6,2 tūkst. latu