Big Mac – visu hamburgeru hamburgeram – šogad aprit 50 gadi

Šī ikoniskā kotlešmaize tika radīta 1967.gadā Pensilvānijas (ASV) pilsētiņā Jūnjentaunā (Uniontown). McDonald’s ātrās ēdināšanas restorānu franšīzes ņēmējam Džimam Deligati bija jāatrod kaut kas, ar ko pārspēt konkurentus. Tolaik hamburgers bija liellopu gaļas plakankotlete, iestūķēta divās baltmaizīšu puslodēs, bet gaisā bija jūtams, ka cilvēki grib ko vairāk. Deligati daudz nemocījās un vienkārši salika divus šādus hamburgerus kopā. Un voila! – ikoniskais Big Mac bija dzimis.

Tikai tad, kad kāda 21 gadu veca sekretāre McDonald’s galvenajā kantorī nāca klajā ar nosaukumu Big Mac, lietas aizgāja rūkdamas. Pēc gada šī dubultā kotlešmaize jau tika pārdota visos Amerikas McDonald’s restorānos, un pēc diviem gadiem tā jau ienesa piektdaļu no visiem ienākumiem.

Šveicei ir visvairāk pārvērtētā valūta pasaulē, liecina The Economist Big Mac Index 2017, kurā Šveice atkal ieņēmusi pirmo vietu.

1986. gadā radītais Big Mac indekss salīdzina McDonalds Big Mac burgera izmaksas dažādās valstīs.

Izmantojot ASV dolāru kā bāzi, 2017. gada indekss rāda, ka Big Mac Šveicē maksā 6,35 ASV dolārus, salīdzinot ar 5,06 ASV dolāriem ASV, kas nozīmē, ka Šveices franks ir pārvērtēts par 25,5 procentiem, ziņo thelocal.ch.

Aizmirstiet par nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas statsitiku. Tiek apgalvots, ka hamburgera cena parāda, kur Eiropas ekonomikas reformas strādā un kur - nē, raksta Reuters.

Pētot McDonald's Big Mac burgera cenas eirozonā laika posmā no 2011. gada jūlija līdz 2013. gada janvārim, ekonomists

Guntrams Volfs radis pierādījumus, ka tādas grūtībās nonākušās valstis kā Īrija ir «savilkušas jostas», bet citas - nē.

Jāatgādina, ka izdevums The Economist veido Big Mac indeksu, kas, pamatojoties uz pirktspējas paritātes teoriju, novērtē pasaules valūtu vērtību.

Volfs pētījis datus un konstatējis, ka cenu kāpums Grieķijā, Portugālē un Spānijā ir bijis mazāks nekā eirozonā vidēji, bet Īrijā cena ir samazinājusies. Šīs ir galvenās valstis, kurās notiek dziļas ekonomiskās reformas, kas saistītas ar parādu krīzi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Daļa patēriņa preču ir pieejamas visā pasaulē, tādēļ, salīdzinot to cenas, var gūt priekšstatu par norisēm dažādu valstu ekonomikās.

Jaunākajā bankas UBS apskatā par cenām un ienākumiem dažādās pasaules valstīs, aprēķināts, cik laika darbā ir jāpavada, lai konkrētās pilsētās iegādātos maizi, rīsus, Big Mac un iPhone 6 (16 GB). Atšķirības starp dažādām pasaules valstīm ir būtiskas, jo, piemēram, Hongkongā darbiniekiem jāstrādā vien deviņas minūtes, lai iegādātos BigMac, bet Nairobi – gandrīz trīs stundas.

Pētījumā produktu cenas aprēķinātas, veicot gan aptaujas, gan apkopojot mazumtirgotāju cenas. Tad cena dalīta ar vidējo algu 15 profesiju grupās un pārveidota minūtēs vai stundās.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, cik ilgi dažādās pasaules pilsētās jāstrādā, lai spētu iegādāties iepriekšminētos produktus.

Ātrās ēdināšanas uzņēmums McDonald’s atvēris pirmo «McDonald’s to Go» koncepta restorānu, kas atrodas Londonā, raksta Business Insider.

Jaunā koncepta restorāna telpu platība ir daudz mazāka nekā citos šī uzņēmuma restorānos, tajās nav sēdvietu un restorānā var iegādāties tikai ēdienu līdzņemšanai. Restorānā ir tikai skārienjūtīgie ekrāni un nav neviena fiziskā kasiera, tāpat iekštelpas nav nevienas mēbeles vai dizaina elementu. Pēc pasūtījuma veikšanas un apmaksas klientam jādodas tālāk uz izsniegšanas vietu, kur iespējams vērot, kas notiek virtuvē.

Tādējādi šis ir pirmais jaunais restorāna koncepts kopš McDonald’s ieviesa «Drive-thru» konceptu.

Šajā restorānā no ēdienkartes izslēgti tādi McDonald’s pamatēdieni kā Big Mac, McNuggets un frī kartupeļi.

Apritējuši 30 gadi kopš ASV kompānija Apple laida klajā galda datoru Macintosh, kurš piedāvāja cilvēkiem iespēju kontrolēt ierīci, izmantojot peli.

Datorpele tika radīta jau sešdesmitajos gados Stenforda pētījumu institūtā, taču līdz ar Macintosh klajā nākšanu pirmo reizi pele kā neatņemama sastāvdaļa tika iekļauta datora komplektā.

Laikā, kad tika prezentēts pirmais Macintosh, labus pārdošanas rezultātus rādīja Apple toreizējais flagmanis Apple II, tāpat vairāki uzņēmumi bija gatavi šķirties no 10 tūkstošiem ASV dolāru, lai iegādātos Apple Lisa, kurš debitēja 1983. gadā. Nopietnas konkurences draudus Apple radīja kompānija IBM, kas gadā pārdeva vairāk nekā vienu miljonu personālo datoru, kas bija aptuveni trīs reizes vairāk nekā Apple. Pirms 30 gadiem Apple izveidotājs Stīvs Džobss (Steve Jobs) pauda, ka «glābs pasauli no IBM». «Šķiet, ka IBM vēlas visu sev. Dīleri, kas sākotnēji gaidīja IBM atplestām rokām, nu baidās, ka IBM grib dominēt un kontrolēt nākotni. Tādēļ viņi atgriežas pir Apple, kas ir vienīgais spēks, kas var nodrošināt viņu brīvību nākotnē. [..] Vai Big Blue [tā nereti dēvēta kompānija IBM - red. ]nākotnē dominēs datoru industrijā un visā informācijas laikmetā? Vai Džordžam Orvelam bija taisnība par 1984. gadu?» savā runā 1983. gada oktobrī, Honolulu prezentējot jauno Macintosh, pauda S. Džobss, raksta CNet.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Latvijas Banka piemēro 260 000 eiro soda naudu "Reģionālajai investīciju bankai" un noslēgusi ar banku administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Administratīvais līgumus paredz, ka AS "Reģionālā investīciju banka" veiks tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 259 867 eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2022.gadā veica pārbaudi, kurā konstatēja atsevišķus iekšējās kontroles sistēmas darbības trūkumus un NILLTPF novēršanas normatīvo aktu pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu augsta riska klientu no augsta riska valstīm izpēti un to darījumu uzraudzību.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds