Latvijā reklāmas nozarei ir nepieciešams restarts, lai klienti reklāmistus neuztvertu kā naudas tērētājus vai māksliniekus, bet ieraudzītu reklāmu kā investīciju

Zīmolu stratēģis, McCANN WorldGroup vadošais partneris Kristaps Siliņš ir pārliecināts, ka, saliekot kopā vairākus šauras nišas speciālistus vienā grupā, ir iespēja nodrošināt biznesa rezultātus un izaugsmi. Šī stratēģija bija pamudinājums McCANN WorldGroup iegādāties ikonisku nozares uzņēmumu !Mooz ar vairāk nekā 20 gadu pieredzes bagāžu. K. Siliņš atklāj, ka sarunas par !Mooz iegādi ar tā īpašnieku un spožāko radošo prātu Ēriku Stendzenieku notikušas jau labu laiku un piedāvājumu izteica McCANN WorldGroup, jo !Mooz pievienotā vērtība ir talanti un tā līdz šim ir bijusi apbalvotākā reklāmas aģentūra Baltijā.

«Tas ir visloģiskākais partneris, kuru pievienot grupai, lai kļūtu stiprāki, piesaistītu vairāk talantu, lai spētu aizvien vairāk konkurēt eksportā. Ē. Stendzenieks līdz šim ir sasniedzis visu, ko var šajā nozarē izdarīt Baltijā. Viņš, līdzīgi kā es, vēlas Rīgu uzlikt uz Eiropas kartes un parādīt, ka Latvijas reklāmas aģentūras spēj veidot pasūtījumus ne tikai Baltijas, bet arī citu Eiropas valstu klientiem,» viņš turpina.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ar pašreizējo vietnieci Jutu Strīķi «vienmēr būs tikai darba attiecības».

«Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzsvēra Streļčenoks.

Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Ukrainā izgaismots grupējums, kas atmazgājis naudu, caur vērienīgiem daudzmiljonu valsts pasūtījumiem. Atklātie pagrīdes darboņi visi ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Taču pagaidām viņi nav nedz arestēti, nedz pat apsūdzēti. Dažus no viņiem Nekā Personīga izdevās samērā viegli sastapt savos Rīgas birojos.

Ukrainas varas augstākajos ešelonos valda panika, jo ietekmīgajam Enerģijas un naftas ministram jāskaidrojas, kāpēc valsts uzņēmums Черноморнафтогаз konkursā par naftas urbuma ierīci izdevis 400 miljonus dolāru, jo atklājies, ka tā nemaksā dārgāk par 248 miljoniem. Kāds kabatās ieslidinājis 150 miljonus un atbilde cieši saistīta ar konkursa uzvarētāju.

Īstenot vērienīgo valsts pasūtījumu bija pieteikušās divas ofšorkompānijas – abas vada Latvijas pilsoņi - Brīvības ielā dzīvojošs Staņislavs Gorins un arī Rīgā adresi deklarējušais Ēriks Vanagels.

Vanagela vārds Latvijā ir pazīstams. Viņš saistīts ar galvenokārt bijušajiem drošības dienestu darbiniekiem piederošo firmu Stabu 58,kas ilgu laiku iekšlietu ministrijas uzdevumā pelnīja ar dzērājšoferiem konfiscēto automašīnu glabāšanu. Biznesa pašā plaukumā par Stabu 58 līdzīpašnieku kļuva Jaunzēlandes firma ar direktoru Ēriku Vanagelu priekšgalā. Vilnis Antonišķis, kas daļas noslēpumainajam kungam pārdeva, neatklāj, vai Vanagels arī bijis patiesā labuma guvējs.

Ir sākti rekonstrukcijas darbi, lai tuvāko gadu laikā modernizētu visus Circle K iepirkšanās veikalus Latvijā. Tajos tiks atjaunots interjers un paplašināts ēdienu sortiments ar svaigiem, uz vietas gatavotiem ēdieniem, no kuriem vairāki tapuši sadarbībā ar šefpavāru Ēriku Dreibantu. Veikalu atjaunošanā paredzēts investēt 8,4 miljonus eiro.

«Modernizācijas darbi tiek veikti, uzklausot klientu vēlmes. Pieaugot dzīves tempam, cilvēki aizvien biežāk ēd ārpus mājām un no ēdienkartes gaida plašas izvēles iespējas ar svaigu un gardu piedāvājumu. Tāpēc esam nolēmuši gan papildināt uz vietas gatavoto ēdienu sortimentu, gan pilnībā nomainīt interjeru un izveidot plašāku un modernāku atpūtas zonu,» stāsta Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Janvārī ir atklāti četri jaunā koncepta veikali – Rīgā, Eksporta ielā 1c un Anniņmuižas bulvārī 25a, Jelgavā, Brīvības bulvārī 1, un Ogrē, Rīgas ielā 19. Līdz 2019. gada beigām tiks modernizēti vēl 10 veikali, kā arī jaunais koncepts tiks ieviests visās jaunbūvējamās stacijās.

Neoficiāla informācija liecinot, ka lēmums par to, kam uzticēt apjomīgās eiro informēšanas kampaņas īstenošanu, jau ir pieņemts - valdības dotais uzdevums līdz 60% palielināt atbalstu jaunajai valūtai iedzīvotāju vidū esot uzticēts pazīstamā reklāmas eksperta Ērika Stendzenieka vadītās reklāmas aģentūras !Mooz un sabiedrisko attiecību uzņēmuma Komunikāciju aģentūra tandēmam, vēsta laikraksts Diena.

Finanšu ministrija (FM) konkursa uzvarētāju plānojot paziņot pēc līguma saskaņošanas un parakstīšanas - aptuveni divu nedēļu laikā.

Ē. Stendzenieks šo informāciju Dienai neesot noliedzis, bet neesot arī apstiprinājis, norādot, ka nav tiesīgs publiskajā telpā izskanējušo informāciju komentēt līdz laikam, kamēr netiks oficiāli izziņoti konkursa rezultāti.

Kā atgādina laikraksts, medijos pretrunīgu reakciju un konkurējošā uzņēmuma MRS grupa pārstāvja Jēkaba Krastiņa iebildumus izraisīja fakts, ka Ē. Stendzenieks vēl pērn laikrakstam Dienas Bizness bija paudis skeptisku viedokli, ka «jebkura nauda, kas tiek izdota eiro ieviešanas reklāmā, ir zemē nomesta nauda». Vēlāk reklāmas eksperts uzsvēra, ka šis izteikums ir bijis saistāms ar situāciju, kad vēl nebija skaidrs, vai Latvija tiešām pievienosies eirozonai.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Globālas ekonomikas izaugsmes temps šogad saglabāsies aptuveni 3% līmenī, bet starptautiskie investori jau iemācījušies pielāgoties lēnas izaugsmes un zemas inflācijas videi, norāda SEB eksperti jaunākajā Investīciju apskatā (Investment Outlook).

Turklāt ekonomiskajā situācijā iezīmējas arī pozitīvas tendences – izejvielu cenas atgūstas un globālie patērētāji joprojām jūtas labi, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā. Augošie akciju tirgi, izejvielu cenu atgūšanās, kā arī stabilākas tendences attiecībā uz alternatīviem ieguldījumiem – tie ir tikai daži no faktoriem, kas tiek analizēti jaunākājā Investīciju apskatā.

SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis: «Lēna pasaules ekonomikas izaugsme saglabājas – ekonomisti turpina samazināt IKP izaugsmes prognozes, tomēr bažas par iespējamo recesiju kopš gada sākuma ir mazinājušās un šāda negatīva scenārija varbūtība veido vien 20%.»

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Baltais nams trešdien nodevis atklātībai ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska jūlijā notikušās telefonsarunas atšifrējumu, kas apstiprina, ka Tramps lūdzis Zelenski veikt izmeklēšanu par savu politisko konkurentu, bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Saruna izklāstīta uz piecām lapām.

«Ir daudz runu par Baidena dēlu, ka Baidens apturējis kriminālprocesu, un daudz cilvēku vēlas par to zināt, tāpēc būtu lieliski jebkas, ko jūs varat izdarīt ar ģenerālprokuroru,» Zelenskim 25.jūlija sarunā pavēstījis Tramps.

«Baidens lielījās, ka viņš apturējis kriminālprocesu, tāpēc vai jūs varētu to apskatīt (..) tas man šķiet šausmīgi,» mudinājis Tramps.

Sarunā pieminēta arī ārvalstu palīdzība, un Tramps sacījis Zelenskim, ka ASV dara daudz vairāk nekā Eiropas valstis, lai palīdzētu Ukrainai.

Kā trešdien sacīja Tramps, telefonsarunas atšifrējumā redzams, ka pret Zelenski nav vērsts spiediens centienos panākt, lai Ukraina veic izmeklēšanu saistībā ar viņa politisko sāncensi Baidenu.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums tā pozitīva atrisinājuma gadījumā var izraisīt citu organizāciju mantinieku pretenzijas uz īpašumiem. Piemēram, nesen dibināta biedrība ir apņēmības pilna aktualizēt jautājumu par bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atdošanu bijušo īpašnieku mantiniekiem. Tiesa, jebkura īpašuma atdošanai vajadzīga politiskā griba, kas šajā gadījumā nebūt nav garantēta, trešdien raksta laikraksts Diena.

Dienas redakcijā vērsās Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš. Uzņēmumu reģistrā šī biedrība ierakstīta šā gada aprīlī. Biedrība, kurā šobrīd esot vairāk nekā 20 cilvēku, patlaban gatavo dokumentus, lai pretendētu uz Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases vēsturisko nekustamo īpašumu - bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14. A. Lazdiņš stāsta, ka ir savākti daudzi arhīvu materiāli par šīs krājaizdevu kases darbību un biedriem un pēc arhīvu dokumentiem izriet, ka tā strādājusi arī kara laikā. Kasei jeb krājaizdevu sabiedrībai bijuši vairāki īpašumi, taču mantinieku biedrība šobrīd pretendē uz vienu no tiem - ēku Krišjāņa Barona ielā 14 - un plāno iesniegt Saeimā oficiālu pieteikumu uz šo īpašumu. A. Lazdiņš atzīst, ka biedrību uz šādu soli iedrošinājusi diskusija par ebreju īpašumu restitūciju. Viņaprāt, savāktās arhīvu izziņas nedod pamatu apšaubīt pašreizējo biedrības biedru radniecību ar minētās krājaizdevu kases dibinātājiem un biedriem. Ir savākti pierādījumi, ka daži no dibinātājiem šajā mājā pat dzīvojuši.

Pēc pieciem gadiem cilvēki vairs neatcerēsies, cik labi dzīvoja 2007.gadā, bet atcerēsies tikai to, kā bija divus trīs gadus iepriekš, sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" sacīja sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Ķīlis iepriekš prognozēja, ka tik labi, kā dzīvojām 2007.gada nogalē, dzīvosim labi ja 2015.gadā, taču tagad viņš kļuvis piesardzīgāks un, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi, saka, ka dzīves līmenis, neskatoties uz cilvēku entuziasmu, nepieaugs ātri.

"Pat ļoti optimistiskās "Vienotības" prognoze par IKP pieaugumu četros gados par 20% neatgriež mūs atpakaļ 2007.gadā," teica Ķīlis.

Viņaprāt, dzīves līmeņa pieaugumu noteiks arī apsvērumi, kas nav mūsu kontrolē. "Ekonomikai, kas orientējas uz eksportu, svarīga ir situācija ārējos tirgos. Eksporta tirgus izaugsme noteiks, cik ātri augs Latvijas ekonomika, un šis faktors nav pakļauts ne [premjera Valda] Dombrovska, ne kādas citas valdības kompetencei," norādīja Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors.

Latvijas Universitātes (LU) fonds no uzņēmuma "MikroTik" saņēmis ziedojumu viena miljona eiro apmērā Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pārstāvēto zinātņu nozaru atbalstam, informē LU.

Uzņēmums ir LU fonda mecenāts jau kopš 2011.gada, sniedzot atbalstu studentu stipendijām, kā arī finansējot nozīmīgus pētniecības projektus un pētnieku darbu, tai skaitā iekārtu iegādi.

LU platīna mecenāts līdz šim ir atbalstījis stipendijas septiņiem topošajiem fizikas skolotājiem, 34 doktoranti ir saņēmuši atbalstu trīs gadu garumā augstvērtīgu promocijas darbu izstrādei eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, 29 izcilības stipendijas saņēmuši topošie bioinformātikas speciālisti, kas specializējas bioinformātikas un molekulārās bioloģijas virzienā.

Atbalsts tiek nodrošināts arī pētniekiem, dodot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Līdz šim ir atbalstīti 127 pētniecības projekti.

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas sanāksmē pirmdien Briselē par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu.

«Sentenu, Portugāles finanšu ministrs, ievēlēts par jauno Eirogrupas prezidentu,» teikts ierakstā ES Padomes tvitera kontā.

50 gadus vecais Sentenu ieguvis divus maģistra grādus - lietišķajā matemātikā Lisabonas Tehniskajā universitātē un ekonomikā Hārvarda universitātē. Viņš strādājis Portugāles centrālajā bankā un no 2004. līdz 2013.gadam bijis Eiropas Komisijas Ekonomikas politikas komitejas loceklis. 2015.gada parlamenta vēlēšanu kampaņā Sentenu bija Sociālistu partijas ekonomikas programmas koordinators. Kopš 2015.gada novembra viņš ir Portugāles finanšu ministrs.

Uz šo amatu kandidēja vēl trīs finanšu ministri - Dana Reizniece-Ozola (ZZS) no Latvijas, Pjērs Gramenja no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas.

Somijas degvielas kompānijas «Neste» automātiskās algu aprēķinu sistēmas kļūmes dēļ bijušajam kompānijas meitasuzņēmuma Igaunijā «Neste Ersti» vadītājam Indrekam Kaju izmaksāti vairāk nekā 600 000 eiro darba algā sešus gadus pēc tam, kad Kaju un uzņēmuma darba attiecības tika pārtrauktas.

Algu kopumā 620 000 eiro apmērā «Neste» Kaju maksājusi no 2012.gada pēdējās dienas, kad viņš aizgāja no uzņēmuma, līdz 2018.gada septembrim, vēstīja Somijas ziņu aģentūra STT.

Kļūdu neviens nepamanīja, jo «Neste» darbojas automātiskā algu aprēķinu sistēma un to izmaksai nav nepieciešama cilvēka apstiprinājums. Arī Kaju pats par kļūmi neziņoja uzņēmumam.

Tomēr pagājušā gada nogalē «Neste» apsūdzēja Kaju par piesavināšanos un pieprasīja arestēt viņa īpašumus Somijā. «Neste» rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš Somijas bankas kontā ienākušo algu par darbu, kuru viņš vairs neveica, pārskaitījis uz Igauniju.

Tiesa Helsinkos arestējusi Kaju piederošu akciju portfeli bankā «Nordea» 285 000 eiro vērtībā. Viņš tiesā uzstāja, ka «Neste» prasība nav spēkā noilguma dēļ, bet tiesa šādu argumentu noraidīja.

Kā pandēmija mainījusi interjera tendences birojā: uzsvars uz mājīgumu un drošumu

Pandēmijas ietekmē mainījušās arī interjera tendences birojā. Darbiniekus vairs neapmierina atturīgi un formāli biroji. Atgriežoties birojā pēc ilgstoša darba mājās, daudzi vēlas arī darbā justies mājīgi un relaksēti. Tāpēc arvien būtiskākas kļūst atpūtas zonas. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, Auce Graudiņa pastāsta, kādas šobrīd ir tendences biroju interjera dizainā un ar ko sākt, lai tās ieviestu arī savā uzņēmumā.

• “No saņemtajiem pieprasījumiem redzam, ka pēdējā laikā uzņēmējiem kļūst būtiskāk, lai darba vide būtu droša un ergonomiska. Klienti vēlas, lai birojs būtu viegli kopjams, neradītu šaurības sajūtu un ļautu darbiniekiem justies brīvi un droši,” norāda IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa.

Latvijas viesnīcu operators "Mogotel" kļuvis par otrās zīmola "Rixwell Hotels" viesnīcas pārvaldnieku Ukrainā, informē uzņēmums.

No 2021.gada 1.jūnija viesnīca "RIUS", kas atrodas Ļvovā Ukrainā, sāka sadarbību ar Latvijas uzņēmumu "Mogotel", pārejot Latvijas operatora "Rixwell" zīmola paspārnē un turpinot darbu ar nosaukumu "RIUS Hotel Lviv by Rixwell".

Viesnīca "RIUS Hotel Lviv by Rixwell" ir daļa no daudzfunkcionāla A klases biroju kompleksa, kurā ietilpst biroju centrs (2.-5. stāvs), viesnīca 6. un 7. stāvā, tirdzniecības galerija ar restorānu, kas atrodas 1. stāvā, un pazemes stāvvieta. Viesnīcā ir 52 numuri, divas konferenču zāles 200 dalībniekiem, fitnesa telpa un biznesa stūrītis ar bibliotēku.

Attīstība un jaunu viesnīcu piesaiste lielākoties kļuva iespējama veiksmīgs sadarbības rezultātā ar viesnīcu Kijevā, kuras pārvaldību "Mogotel" uzsāka 2020.gada augustā. "Pārmaiņas izrādījās efektīvas un deva viesnīcai priekšrocības izdzīvošanā," pastāstīja viesnīcas īpašnieks uzņēmējs Vladimirs Kravecs.

Noplūdušas sarunas raisa bažas par organizētu varas pārņemšanu farmācijas uzņēmumā «Olainfarm», svētdien vēstīja raidījums «Nekā personīga».

Raidījuma rīcībā nonācis sarunu ieraksts, kas liecina, ka izmaiņas uzņēmuma padomē varētu būt apšaubāmu nodomu vadītas.

Septembra sākumā spēkā bija jāstājas mūžībā aizgājušā «Olainfarm» lielākā akcionāra Valērija Maligina testamentam. Tomēr īsi pirms tas notika, 4.septembrī, Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina izmantoja savas mantojuma aizgādņa tiesības un negaidīti «Olainfarm» akcionāru sapulcē nomainīja uzņēmuma padomi.

«Nekā personīga» tapis zināms, ka augusta beigās satikušies nu jau par «Olainfarm» padomes locekli kļuvušais Mārtiņš Krieķis, Irina Maligina, otra mantiniece Nika Saveļjeva un viņas vīrs Sergejs Saveļjevs.

Raidījuma rīcībā nonākušais šo personu sarunas ieraksts liecina, ka Krieķis centies pārliecināt Niku un Irinu atteikties no saviem advokātiem un kļūt par viņa un advokāta Pāvila Rebenoka, kurš nu jau kļuvis par «Olainfarm» padomes vadītāju, klientēm. Sarunas galvenais temats ir varas pārņemšana «Olainfarm».

Šajā gadā naftas pieprasījums varētu sasniegt 1,14 miljonus barelu dienā, liecina Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) aplēses.

Jaunākajā ikmēneša naftas tirgus apskatā organizācija norāda, ka pieprasījums augs, neskatoties uz iespējamo ekonomikas izaugsmes bremzēšanos jaunattīstības valstīs. OPEC prognozi palielinājusi jau otro mēnesi pēc kārtas – šoreiz par 50 tūkstošiem barelu dienā. Tiek lēsts, ka šajā gadā naftas pieprasījums pieaugs par 1,14 miljoniem barelu dienā, ko lielākoties veicinās lielāks patēriņš Ziemeļamerikā, kā arī pieprasījuma kāpums Eiropā un Āfrikā.

Kopējais naftas pieprasījums šajā gadā tiek prognozēts 91,1 miljons barelu dienā.

OPEC gan atzīmē, ka nozīmīgs faktors pasaules naftas pieprasījumam būs jaunattīstības valstu ekonomiku izaugsme. Šonedēļ bažas par turpmāko šo reģionu izaugsmi palielināja Ķīnas dati, kas uzrādīja ievērojamu eksporta apjomu kritumu.