Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.
Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.
Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.
Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.
Jaunākajā ECB Paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP), kas pēc būtības ir «naudas drukāšana», piedalās arī Baltijas centrālās bankas. Proti, kopš šā gada 9.marta un līdz pat 2016.gada septembrim Latvijas Bankai, līdzīgi kā parējām eirozonas nacionālajām centrālajām bankām, noteiktā daudzumā ir jāpērk savas valsts valdības obligācijas vietējā tirgū, kā arī eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīri.
Latvijas gadījumā ik mēnesī ir jāpērk parādzīmes aptuveni 184 miljonu eiro vērtībā (tai skaitā 160 miljoni eiro tieši valdības obligācijās). Ar esošo valsts parāda apjomu tas nozīmē, ka programmas ietvaros iezīmētais parādzīmju apjoms tiks izpirkts jau aptuveni 5 mēnešos. Līdz ar to ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējos PAPP nosacījumus un ierobežojumus, vietējā tirgū vienkārši nav tik daudz, ko nopirkt. Tas nozīmē, ka Latvijas Banka pirks vairāk Eiropas starptautisko organizāciju (piemēram, Eiropas Investīciju banka, Eiropas stabilitātes mehānisms utt.) parādzīmes, lai kompensētu vietējo vērtspapīru iztrūkumu. Ņemot vērā mazu parāda līmeni un tādējādi arī pērkamo vērtspapīru trūkumu dažās eirozonas valstīs, ir ļoti iespējams, ka ECB būs spiesta mīkstināt pašreizējos PAPP nosacījumus un paplašināt pērkamo vērtspapīru klāstu, skaidro Swedbank.
Gaidot vērtspapīru pirkšanu un ņemot vēra programmas apjomu, valdības obligāciju ienesīgums ievērojami nokrita jau pirms centrālās bankas sāka pirkt valdības obligācijas. Piemēram, Vācijā pašlaik ienesīgums ir negatīvs pat sešgadīgām valdības obligācijām – proti, Vācijas valdībai aizņemoties termiņam līdz 6 gadiem, tai vēl tiek piemaksāts. Latvijā ienesīgums vēl nav negatīvs, bet ir ievērojami sarucis – piemēram, valdības obligācijai ar dzēšanas termiņu pēc 7 gadiem ienesīgums nokrita no 0.8% uz 0.3% pēdējo divu mēnešu laikā. Zemākas procentu likmes no jauna izlaistām obligācijām ļauj ieekonomēt uz valsts parāda apkalpošanas rēķina (proti, mazāki procentu maksājumi). Līdzīgu tendenci piedzīvojušas arī uzņēmumu obligācijas, Latvijas gadījumā tās izlaidis gan tikai Latvenergo.
«ECB «naudas drukāšanas» apjomi ir milzīgi, tomēr tieša ietekme uz Baltijas ekonomikām būs diezgan maza. Latvijas gadījumā problēma bieži slēpjas nevis finansējuma trūkumā, bet nepietiekamā investīciju pieprasījumā. Tajā pat laikā sagaidāma būtiska PAPP netieša pozitīva ietekme uz Baltiju. Proti, ja PAPP ievērojami uzlabos ekonomisko situāciju eirozonā, tas sniedz iespējas arī lielākam Baltijas eksportam uz eirozonu,» saka Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste.