Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.
To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.
Fragments no intervijas
Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?
Varu piekrist, ka savā ziņā 1991. gads ir atgriezies – div - ciparu inflācija, karš netālu no Latvijas. Nekad nebūtu domājis, ka Latvija, kura ir eirozonā, kur dominējošo lomu spēlē Vācija, kas ir gājusi cauri Veimāras hiperinflācijai un pagājušā gadsimta 90. gados bija viens no stingrākajiem stabilas valūtas piekritējiem, atgriezīsies pie divciparu inflācijas. Krievijas valdība savukārt tās dažādās reinkarnācijās gatavojusies karam vismaz pēdējos 20 gadus – kopš Boriss Jeļcins atstāja prezidenta amatu. Krievijas vadība, gatavojoties karam, ir sistemātiski un ilglaicīgi apmelojusi citas valstis, tostarp Latviju, un kļuvusi atklāti agresīva 2022. gada 24. februārī – ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Minētie divi faktori jau ir pietiekams iemesls neprognozējamai nākotnei, tiem vēl varam pievienot klimata izmaiņas. Arī ASV izlūkdienests ziņojumā Kongresam par galveno nākotnes apdraudējumu ir norādījis tieši klimata izmaiņas. Mani ļoti satrauc pieaugošie karstuma rekordi, jo tie ik gadu atkārtojas un kļūst arvien lielāki. Ļoti satrauc inflācija ne tikai eirozonā, bet arī ASV dolāra zonā. No savas iepriekšējā darba pieredzes zinu, ka inflāciju ir vieglāk nepieļaut, nekā pēc tam apturēt. Pēdējā laikā ir dzirdams lozungs, kas līdzinās memam – jā, centrālās bankas varētu tūlīt apturēt inflāciju, izraisot recesiju, bet tas taču nebūtu prātīgi! Tas varētu nozīmēt, ka centrālās bankas patiesībā neuzdrošināsies apturēt inflāciju un šādi centīsies savu bezdarbību attaisnot – sak, mēs taču nedrīkstam izraisīt recesiju!
Līdz ar to šaubos, vai centrālās bankas spers nepieciešamos soļus. Diemžēl cita ceļa tik ielaistā situācijā nav. Tieši centrālās bankas ar savu bezatbildīgo (tā dēvētās kvantitatīvās mīkstināšanas) politiku 14 gadu garumā ir izraisījušas pašreizējo inflāciju. Ja tās būtu turējušas naudas emisiju grožos, tad mēs nebūtu nonākuši līdz pašreizējai inflācijai un tirgus mehānismi – pieprasījums/ piedāvājums – būtu automātiski pārkārtojuši saimniecību un sabalansējuši tirgu. Tas būtu sekmīgi noticis pat tādos sarežģītos apstākļos kā Covid-19 krīze, energoresursu krīze, karš. Protams, pa vidu būtu bijušas kādas mazākas krīzītes, kuras tad varētu pārvarēt ar valdību rīcībā esošajiem fiskālās, nodokļu, reģionālās, valsts atbalsta un citiem politikas instrumentiem. Būtu notikusi operatīva pārkārtošanās gan valsts, gan privātajā sektorā, un pašlaik mēs visi kopumā būtu bijuši daudz stiprāki un atrastos stabilākā ekonomiskā situācijā bez pārmērīgas inflācijas. Tā vietā centrālās bankas nolēma slimību vienkārši paslēpt zem deķa, ārstējot to vien ar narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem svaigi emitētas naudas veidā. Rezultātā esam nonākuši situācijā, kad patiešām vienīgais veids, kā varēs apturēt inflāciju, ir – izraisot recesiju. Protams, valdības varētu censties šo recesiju mīkstināt ar to rīcībā esošajiem instrumentiem, bet neizmantojot papildu naudas drukāšanu.
Visu rakstu lasiet 30.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
