Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.
«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.
Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.
«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.
Uz saistību ar gaidāmajām vēlēšanām norādījis arī mediju eksperts, informācijas un komunikācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks.
Nozare.lv viņš sacīja, ka medija pārpirkšanas darījums jau sākotnēji bijis saistīts ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un pašreizējā vadības maiņa liecina par saistību ar apvienību «Par labu Latviju!». «Apvienība «Par labu Latviju!» veidojās ilgstoši, un tagad ir skaidri redzams, kas ir tās sejas, kas stāv aiz laikraksta,» uzskata S.Kruks.
Viņš prognozē, ka līdz ar laikraksta Diena redakcionālajām pārmaiņām var sagaidīt antirietumnieciskāku un konservatīvāku skatījumu, kas kopumā nozīmējot trīs lielāko dienas laikrakstu redakcionālās politikas vienādošanos un mediju daudzveidības mazināšanos Latvijā. Viņš pieļauj, ka Dienas formālie īpašnieki arī ir Roulendu ģimene, taču redakcionālo politiku, viņaprāt, nosakot citi. Notiekošais esot «īstemiņa priekšvēlēšanu» projekts, un tas, kas ar laikrakstu notiks pēc vēlēšanām, neesot prognozējams.
Pirmdien kļuva zināms, ka līdzšinējo laikrakstu Diena, Dienas Bizness un vairāku reģionālo laikrakstu izdevēja SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētāju Zigmāru Meiju amatā nomainījis Uldis Salmiņš. Z.Meija atstājis arī Dienas mediju īpašnieka a/s Diena valdes priekšsēdētāja amatu, kurā tāpat iecelts U.Salmiņš. Par a/s Diena padomes priekšsēdētāju iecelts Jānis Ogsts, kas līdz šim jau darbojās padomē.
Par laikraksta Diena galveno redaktoru iecelts Sergejs Ancupovs, bet par laikraksta Diena galvenā redaktora pirmo vietnieku - Dzintars Zaļūksnis.
Šīs izmaiņas sekoja piektdien notikušajām izmaiņām a/s Diena padomē, kad par atkāpšanos no padomes priekšsēdētāja amata paziņoja Aleksandrs Tralmaks.
Šodien laikraksta Diena jaunā vadība arī iepazīstināja ar pamatprincipiem jeb politisko platformu, kā turpmāk strādās laikraksts Diena. Šo dokumentu avīzes Diena darbiniekiem sapulcē nolasīja galvenais redaktors Sergejs Ancupovs.
Publicējam šos principus:
«Laikraksta Diena darbības pamats ir Latvija – neatkarīga, demokrātiska, parlamentāra valsts kā augstākā vērtība.
Laikraksts kalpo sabiedrības nevis atsevišķu tās grupu interesēm, laikraksta mērķis – veicināt sabiedrisko diskusiju un vienošanos par svarīgākajiem jautājumiem. Dienas darbiniekiem jāapzinās un jāīsteno sava ceturtās varas misija, laikrakstam jākļūst par loģisku, sabiedriski akceptētu pretsvaru pirmajām trim varām. Valdība, parlaments, tiesu vara ir pastāvīgas kritikas objekti, taču tai ir jābūt sabiedriskai, nevis partijiskai kritikai.
Laikraksta darbības pamatā ir cieņa pret valsti, tautu, personību. Zema līmeņa komunikācijas kultūra Dienai nav pieņemama. Jebkuram cilvēkam ir tiesības aizstāvēt savas likumīgās intereses. Ikvienam jādod laiks – vismaz 100 dienas –, lai viņš varētu sevi parādīt jaunā amatā.
Žurnālistam ir tiesības un pienākums publicēt objektīvu, pilnu, vispusīgu un neangažētu informāciju. Žurnālista analīzi nedrīkst ierobežot partijiski apsvērumi. Vienlīdz respektējami ir gan „patīkami”, gan „nepatīkami” secinājumi.
Dienai jārāda žurnālistikas nevis propagandas paraugs. Aizstāvot sabiedrības intereses, Dienasdarbiniekiem jāatver prāti un jāsaprot visi viedokļi, kas tiek pausti publiskajā telpā. Tas nenozīmē šo viedokļu pieņemšanu, taču kritikai jābūt argumentētai un tolerantai. Personiskiem apvainojumiemDienā nav vietas, „labo” un „slikto” saraksti nav savienojami ar kvalitatīvu žurnālistiku.
Ziņa nošķirama no viedokļiem un komentāriem. Komentāri jāprasa nozares lietpratējiem un ekspertiem nevis jāpadara par politiķu propagandu. Politiķu izteikumi un solījumi nav ziņa. Ar konkrētu politisku spēku saistīts speciālists nav komentētājs.
Laikraksts nedrīkst būt platforma nevienam no politiskajiem spēkiem, un tā redaktoriem un žurnālistiem jānoraida jebkuri ietekmēšanas mēģinājumi gan no partiju, gan atsevišķu personu – Šķēles, Šlesera, Lemberga, Ušakova, Plinera, Dombrovska, Ēlertes – vai jebkuras citas personas puses.
Redaktors ir personīgi atbildīgs par laikraksta darbības rezultātiem – gan sabiedrības, gan redakcijas, gan īpašnieka priekšā.»
