Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

"Ārlieguma pasākumu ietekme uz ekonomiku ir lielāka, nekā mēs sākotnēji gaidījām. Mēs vēl aizvien peldam nemierīgos ūdeņos un saskaramies ar daudziem riskiem, tostarp vēl vienu liela apmēra infekciju vilni. Jebkurā gadījumā šī prognoze ir skaidrs apliecinājums tam, kāpēc mums jāpanāk vienošanās par mūsu vērienīgo atveseļošanas pasākumu kopumu NextGenerationEU ekonomikas atbalstīšanai. Ja lūkojamies uz šo un nākamo gadu, mēs varam sagaidīt izaugsmes atgūšanos, taču, ņemot vērā atšķirīgo atlabšanas tempu, mums būs jābūt modriem. Mums arī turpmāk jāaizsargā darba ņēmēji un uzņēmumi un cieši jākoordinē mūsu politika ES līmenī, lai nodrošinātu, ka pēc krīzes pārvarēšanas mēs kļūsim vēl stiprāki un vienotāki," teic EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis.

"Koronavīrusa dēļ šobrīd dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā pusmiljons cilvēku visā pasaulē, un dienu no dienas to skaits joprojām pieaug - dažās pasaules daļās pat satraucošā ātrumā. Savukārt šī prognoze ilustrē pandēmijas katastrofālās ekonomiskās sekas. Kaut arī visur Eiropā veiktie politikas pasākumi ir palīdzējuši mīkstināt ietekmi uz iedzīvotājiem, tomēr krīzes rezultātā ir vēl vairāk palielinājušās atšķirības, nevienlīdzība un nedrošība. Tādēļ ir tik svarīgi ātri panākt vienošanos par Komisijas ierosināto atveseļošanas plānu - lai šajā kritiskajā laikā vairotu gan uzticēšanos mūsu ekonomikām, gan darītu tām pieejamus jaunus finanšu līdzekļus," komentē Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

Paredzams, ka ekonomikas atlabšana paātrināsies 2020. gada otrajā pusē.

Pandēmijas ietekme uz saimniecisko darbību bija ievērojama jau 2020. gada pirmajā ceturksnī, kaut arī vairums dalībvalstu sāka ieviest ārlieguma pasākumus tikai marta vidū. Tā kā saimnieciskās darbības pārtraukums un ārlieguma pasākumu laikaposms 2020. gada otrajā ceturksnī bija daudz ilgāks, tad paredzams, ka ekonomikas rezultāti būs ievērojami vājāki nekā pirmajā ceturksnī.

Tomēr agrīnie dati par maiju un jūniju norāda uz to, ka ļaunākais varētu būt aiz muguras. Paredzams, ka ekonomikas atveseļošanās paātrināsies gada otrajā pusē, kaut arī tā paliks nepilnīga un būs nevienmērīga dažādās dalībvalstīs.

ES ekonomikas satricinājums ir simetrisks, jo pandēmija ir skārusi visas dalībvalstis. Tomēr paredzams, ka gan ražošanas apjoma kritums 2020. gadā, gan 2021. gadā gaidāmais atlabšanas līmenis būtiski atšķirsies. Tagad tiek prognozēts, ka atšķirības pandēmijas ietekmes mērogā un atveseļošanas pakāpē dažādās dalībvalstīs joprojām būs izteiktākas, nekā bija paredzēts pavasara prognozē.

Kopējās prognozes par inflāciju nav daudz mainījušās kopš pavasara prognozes, kaut arī ir bijušas būtiskas izmaiņas cenu kāpumu nosakošajos faktoros.

Lai gan naftas un pārtikas cenas ir pieaugušas vairāk, nekā prognozēts, tomēr paredzams, ka šo cenu kāpuma ietekmi līdzsvaros sliktākas ekonomikas perspektīvas, kā arī dažās dalībvalstīs veikto PVN samazinājumu un citu pasākumu ietekme.

Ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) mērītā inflācija eirozonā šobrīd tiek prognozēta 0,3 % apmērā 2020. gadā un 1,1 % apmērā 2021. gadā. Paredzams, ka inflācija Eiropas Savienībā 2020. gadā būs 0,6 %, savukārt 2021. gadā - 1,3 %.

Ar prognozi saistītie riski ir ārkārtīgi augsti un galvenokārt ar lejupejošu tendenci.

Būtībā vēl aizvien nav zināms pandēmijas mērogs un ilgums, kā arī, iespējams, nākotnē vajadzīgie ārlieguma pasākumi. Prognozē tiek pieņemts, ka turpināsies ārlieguma pasākumu mīkstināšana un ka nebūs infekcijas "otrā viļņa".

Pastāv ievērojams risks, ka darba tirgū ilgtermiņā varētu rasties vairāk problēmu, nekā prognozēts, un ka likviditātes grūtības daudziem uzņēmumiem varētu radīt maksātspējas problēmas.

Pastāv riski finanšu tirgu stabilitātei, kā arī risks, ka dalībvalstis nespētu pietiekamā apmērā koordinēt valstu politikas pasākumus. Ja netiks panākta vienošanās par turpmākajām tirdzniecības attiecībām starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību, arī tas varētu samazināt izaugsmi, it īpaši Apvienotajā Karalistē. Raugoties plašāk, ir iespējams, ka protekcionisma politika un pārmērīga atteikšanās no globālajām ražošanas ķēdēm arī varētu negatīvi ietekmēt tirdzniecību un pasaules ekonomiku.

Pastāv arī pozitīvas attīstības iespējas, piemēram, tad, ja jau agrīnā posmā būtu pieejama vakcīna pret koronavīrusu.

Šajā prognozē nav ņemts vērā Komisijas priekšlikums par atveseļošanas plānu, kas balstīts uz jaunu instrumentu - NextGenerationEU; tas ir tādēļ, ka vienošanās par šo priekšlikumu vēl nav panākta. Tādēļ arī vienošanās par Komisijas priekšlikumu tiek uzskatīta par pozitīvas attīstības iespēju.

Vispārīgāk runājot, nevar izslēgt iespēju, ka atlabšana sāksies agrāk, nekā prognozēts, it īpaši tad, ja epidemioloģiskā situācija ļaus atcelt atlikušos ierobežojumus ātrāk, nekā tika pieņemts.

Ņemot vērā to, ka vēl nav skaidras turpmākās attiecības starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, prognozes par 2021. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu par status quo saistībā ar abu pušu tirdzniecības attiecībām. Šis tīri tehniskais pieņēmums ir paredzēts tikai prognozēšanas nolūkā un neatspoguļo nedz gaidas, nedz prognozes attiecībā uz iznākumu sarunās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti par to turpmākajām attiecībām.

Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 26. jūnijā. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 30. jūnijam (ieskaitot). Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Eiropas Komisija katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Eiropas Komisijas nākamā ekonomikas prognoze būs 2020. gada rudens ekonomikas prognoze, kuru paredzēts publicēt 2020. gada novembrī.