Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks otrajā pret Strīķi ierosinātajā disciplinārlietā viņai piemērojis disciplinārsodu - pazemināšanu amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoks 11.jūlijā parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēmis viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu jautājumos.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka jaunajā amatā viņai noteikta mēneša alga 994 eiro pirms nodokļu nomaksas. Strīķe jaunajā amatā nebūs valsts amatpersonas statusā, un nodaļa, kurā viņa strādās, ir tiešā pakļautībā Streļčenokam.

Streļčenoks savā rīkojumā minējis, ka KNAB patlaban ir vakanti vairāki amati apkarošanas blokā un Juridiskās un personālvadības nodaļā, taču valsts noslēpuma pielaides neesamība Strīķei izslēdz iespēju piedāvāt kādu no citiem amatiem, piemēram, izmeklētāja amatu. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) gan šodien aģentūrai LETA apstiprināja, ka 9.jūlijā pieņemts lēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. 11.jūlijā Strīķei izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tika nogādāta KNAB, un, kā jau minēts, tieši šajā dienā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu.

Pašreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks priecājas par viņam sastādīto konkurenci konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, jo tas ļaušot izvēlēties stiprāko kandidātu. Vienlaikus viņš pats jau esot saņēmis darba piedāvājumus no starptautiskām organizācijām.

Streļčenoks šodien pēc Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdes žurnālistiem savu vīziju par KNAB turpmāko attīstību detalizēti neizklāstīja, taču norādīja, ka, iestādei «stāvot uz vietas, nekas nesanāks», tāpēc katru dienu un mēnesi ir jāpieņem uz izaugsmi vērsti lēmumi.

Streļčenoks uzskata, ka jāturpina attīstīt iestādi, lai tā efektīvāk strādātu cīņā pret korupciju. Saskaņā ar KNAB stratēģiju esot jāturpina cīņa ar korupciju tiesu varā, ēnu ekonomikas apkarošanā un veselības aprūpes jomā. Streļčenoks gribētu, lai arvien vairāk iedzīvotāju sajustu, ka tiesas ir objektīvas un tām var uzticēties.

No amata atbrīvotajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei nav ne mazāko šaubu, ka patiesais šāda lēmuma iemesls ir visu korupcijā iesaistīto personu vēlēšanās atbrīvoties no viņas uz visiem laikiem.

«Man nav ne mazāko šaubu, ka manas atlaišanas patiesais cēlonis ir korupcijā iesaistīto personu vienota vēlme atbrīvoties no manis. Šo aprindu rokās [KNAB priekšnieks Jaroslavs] Streļčenoks ir tikai sīks izpildītājs un nekas vairāk,» aģentūrai LETA sacīja Strīķe.

Viņa šādu lēmumu jau paredzēja iepriekš, turklāt pats Streļčenoks jau to publiski bija deklarējis.

Strīķe arī solīja meklēt visas juridiskas iespējas, kā lēmumu apstrīdēt.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi, apstiprina Strīķe.

Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks šonedēļ Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.

Šodien 8.jūlijā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata.

Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016.gada 9.februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015.gada beigās un šī gada sākumā.

«Ir bezjēdzīgi komentēt šādu rīkojumu, jo tāpat visiem ir skaidrs, kas patiesībā notiek KNAB un ap KNAB,» aģentūrai LETA teica Strīķe.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sniegto atzinumu, nolemts par darba kārtības neievērošanu saukt Strīķi pie disciplināratbildības un piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata ar šodienu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kura tikai pirms pāris nedēļām ar tiesas lēmumu tika atjaunota amatā.

Tā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs viena no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm.

Komisijai slēdziens jāsagatavo līdz 6.jūnijam. Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.

KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība lūgs biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam atcelt lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Griga apstiprina, ka arodbiedrības ieskatā Streļčenoka rīkojums ir pretrunā ar arodbiedrības biedra - Strīķes - darba tiesībām un likumīgajām interesēm. Tas izrietot no diviem aspektiem. Pirmkārt, saskaņā ar likuma normām darbiniekus un amatpersonas vērtē biroja priekšnieka izveidota komisija, kas šajā gadījumā neesot noticis, tādējādi liedzot biedram objektīvu vērtēšanas procesu.

Otrkārt Darba likums uzliek par pienākumu iestādes vadītajam noskaidrot, vai darbinieks, kuru gatavojas atlaist, ir arodbiedrības biedrs. Likums paredz, ka KNAB priekšniekam bija jālūdz arodbiedrības piekrišana Strīķes atbrīvošanai no amata, skaidroja Griga, piebilstot, ka «priekšnieks nav vērsies pie arodbiedrības un nav lūdzis atlaišanu».

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atcēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sava vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos pienākumus uz laiku uzticējis pildīt Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei, noskaidro KNAB.

Streļčenoks vakar nolēma atkārtoti atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi.

Šikore bija viena no pieciem KNAB nodaļu vadītājiem, kuri pērn oktobrī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicināja nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus Streļčenoka atbrīvošanai no amata. Šie KNAB nodaļu vadītāji uzskatīja, ka Streļčenoks birojā nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Pagājušā gada vidū Streļčenoks vienpersoniski Strīķes darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien vai tuvākajās dienās atstādinās no amata savu vietnieci Jutu Strīķi, tā pats J. Streļčenoks apliecināja LNT raidījumā 900 sekundes.

Jāatgādina, ka J. Strīķe no amata pienākumu pildīšanas tika atlaista 20. decembŗi, taču šīs nedēļas otrdienā viņu amatā atjaunoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. J. Streļčenoks norādīja, ka tagad J. Strīķe tiks atstādināta no amata «līdz faktu noskaidrošanai», taču par atkārtotu atbrīvošanu no amata pašlaik netiek spriests.

Jau atlaišanas dienā, 20. decembrī, J. Streļčenoks informēja Satversmes aizsardzības biroju, ka J. Strīķei, kas zaudējusi viņa uzticību, jāatņem piekļuve valsts noslēpumiem. Tas vienlaikus liedz J. Strīķei pildīt arī savus amata pienākumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākta dienesta pārbaude saistībā ar bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša skandalozajiem izteikumiem medijos, - LNT raidījumā 900 sekundes telefonintervijā sacīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Vilnītis kādā intervijā apgalvojis, ka laikā, kad viņš atradies KNAB vadībā, birojam bijusi informācija par iespējami korumpētu Valda Dombrovska (V) valdības ministru. Informācija nodota viņa vietniecei Jutai Strīķei, taču viņa ar to neko neesot darījusi.

Vilnītis intervijā atklāti stāstījis, ka aiz Strīķes «interesēm stāvot kontrabanda, PVN atskaitīšana, naudas atmazgāšana, valsts pasūtījumi un būvniecība», turklāt Strīķe vienmēr visu kārtojusi, paziņojot, ka ar premjeru viss ir sarunāts.

Pēc Streļčenoka teiktā, iespējams, uz KNAB tiks izsaukts arī Vilnītis, lai precizētu šo informāciju.

Streļčenoks nevarot pateikt, vai Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) turpināšot iepriekšējo premjeru sākto ceļu attiecībā uz KNAB, taču viņš no savas puses vēloties nodrošināt, lai KNAB strādā politiski neatkarīgi, nevis politiski likumpaklausīgi darbinieki.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šorīt telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka izjūt pret sevi vērstu politisko spiedienu. Vienlaikus viņš paziņoja, ka KNAB ir sācis pārbaudi par pašreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) atrašanos interešu konfliktā.

Komentējot Straujumas lēmumu rosināt veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamam amatam, Streļčenoks televīzijā sacīja, ka premjeres paziņojums ir vienreizējs un neiztur nekādu kritiku. Viņš uzsvēra, ka, lai šādu komisiju veidotu, vispirms ir jākonstatē fakti, taču konkrētajā gadījumā Ministru prezidentes lēmums balstoties uz tiesas spriedumu, kas vēl nav stājies spēkā.

Vakar Straujuma skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams vērtēt Streļčenoka atbilstību amatam, ir tiesas lēmums atcelt viņa piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei. Minēto tiesas nolēmumu gan vēl varēs pārsūdzēt. Straujumas lēmumam esot arī citi iemesli, ko viņa plašāk nepaskaidroja.

Ja nepatīk, ka priekšnieks atbrīvo no darba, sava taisnība tiesā nav jāmeklē. Pietiek, ja pasūdzies demisionējušajam premjeram Valdim Dombrovskim.

Vismaz tas darbojas gadījumos, ja runa ir par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi, kuru KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks no darba atbrīvoja vēl pirms Ziemassvētkiem. Pirms svētkiem gan bija demisionējis arī pats premjers Valdis Dombrovskis, taču tas šoreiz nebija šķērslis, lai viņš savu gribu stādītu augstāk par savulaik vienbalsīgu Saeimas atbalstu guvušā Streļčenoka lēmumu par J. Strīķes nepiemērotību amatam. Streļčenoka lēmumu Strīķe varēja pārsūdzēt Admini stratīvajā rajona tiesā. Taču kāpēc tā pūlēties un tērēt laiku, ja visu var nokārtot vienkāršāk un ātrāk? Tomēr jāatzīst, ka visa ņemšanās ar Strīķes atlaišanu un atpakaļ iecelšanu, to pamatojot vien ar formālu iemeslu – «spēku zaudējušu normatīvu aktu» – kārtējo reizi stiprina aizdomas par KNAB izmantošanu politisku interešu kārtošanā, kas nekādā veidā nevarētu būt šīs iestādes tiešais uzdevums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien atkārtoti uzteicis darbu savai vietniecei Jutai Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata sakarā ar to, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību, informē biroja pārstāve Māra Priedīte.

Jau ziņots, ka pērn 20.decembrī Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gadījumā, ja tiesa lems, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmums no amata atstādināt savu vietnieci Jutu Strīķi ir bijis beztiesisks, virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu pašam Streļčenokam.

Straujuma intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma atkārtoti apliecināja, ka jautājums par strīdu KNAB vadībā viņai ir nepatīkams, pirmkārt, tāpēc ka biroja vadītājs konfliktu nav atrisinājis mierīgā ceļā, otrkārt, ka no amata ir jāatstādina persona, kura sniegusi nenovērtējamu ieguldījumu korupcijas apkarošanā.

Pēc viņas domām, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, bet gadījumā, ja tiesa lems, ka Streļčenoka lēmums ir bijis beztiesisks, tad viņa noteikti virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu Streļčenokam.

Jau ziņots, ka Straujuma nav atcēlusi KNAB priekšnieka rīkojumu par viņa vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pēdējo mēnešu laikā devies piecos komandējumos.

Streļčenoks no 12.maija līdz 13.maijam Kuveitā piedalījās Pasaules Bankas organizētā seminārā. Atsaucoties uz Kuveitas Pretkorupcijas komisijas vadības ielūgumu, KNAB priekšnieks seminārā dalījās Latvijas pieredzē par KNAB izveides procesu, sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes darbības prioritātēm.

Streļčenoks aprīlī devās trīs komandējumos. Viņš apmeklēja Turkmenistānu, Austriju un Franciju.

No 24.marta līdz 28.martam KNAB priekšnieks piedalījās Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas plenārsēdē Strasbūrā, Francijā, skaidroja KNAB.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Streļčenoks nākamnedēļ plāno vēlreiz apmeklēt Franciju, lai piedalītos Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas plenārsēdē. Ministru prezidentes Laimdotas Straujuma (V) birojā ir saņemts iesniegums par komandējumu, pastāstīja Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piektdien trešo reizi uzteicis darbu savai vietniecei Jutai Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Db.lv jau rakstīja, ka Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja arī 14. janvārī un 20.decembrī. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoka parakstītais rīkojums, kuru Jurašs saņēmis šodien, paredz, ka ar 15.augustu tiks izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības ar Jurašu. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte skaidroja, ka ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks no amata atbrīvo KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.

KNAB priekšnieks Strīķi no amata atbrīvojis, pamatojoties uz viņas darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu, abas reizes saņemot novērtējumu D, un ņemot vērā to, ka J.Strīķe nav novērsusi iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, teikts KNAB paziņojumā.

Tāpat pie atlaišanas iemesliem tiek uzskaitīti «ilglaicīgi un sistemātiski pārkāpumi, t.sk., nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus. Tādējādi J. Strīķe esot zaudējusi darba devēja uzticību.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija 2013.gada 18.decembrī iesniedza KNAB priekšniekam dienesta izmeklēšanas slēdzienu, kurā norādīja, ka, izvērtējot J.Strīķes rīcības tiesiskumu, divās epizodēs par KNAB priekšnieka iepriekš izdotu rīkojumu atcelšanu, J.Strīķes darbībās ir konstatējams disciplinārpārkāpums - dienesta pilnvaru pārsniegšana.

Kopumā desmit partijām ir 987 113 eiro lielas parādsaistības, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā, liecina KNAB informācija.

Starp šiem politiskajiem spēkiem ir savulaik zināmas, taču tagad vairs aktīvajā politikā nedarbojušās vai pat neeksistējošas partijas. Lielāko summu - 752 514 eiro - ir parādā partija LPP/LC. Otru lielāko summu parādā ir apvienība Par Labu Latviju, kas nav samaksājusi 108 301 eiro.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera savulaik izveidotās "Reformu partijas" parādsaistības veido 77 216 eiro. Pārējās parādā esošās partijas ir mazi politiskie spēki.

Šo desmit partiju pieļautie pārkāpumi ir izdarīti laikā no 2002. līdz 2013.gadam.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien žurnālistiem teica, ka pret parādā esošajām partijām KNAB pierādījumus un materiālus nodevis tiesu izpildītājiem, lai parādu piedziņas process tiktu attiecināts kā uz jebkuru juridisku personu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izsludinātais konkurss uz vakanto priekšnieka vietnieka vietu izgāzies. Amatam pieteicās četri kandidāti, no kuriem neviens netika atzīts par pietiekami labu, raksta laikraksts Diena.

«Kandidāti bija spējīgi, bet starp viņiem cilvēku, kas varētu ieņemt šo amatu, es neredzēju,» situāciju raksturoja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Konkurss bija iekšējs, un visi četri kandidāti bijuši KNAB darbinieki.

Sīkākus komentārus viņš nesniedza, vien atzina, ka šāds konkursa noslēgums bijis nepatīkams. «Tie cilvēki, kurus es uzrunāju, un tie, par kuriem cerēju, ka pieteiksies konkursā, - viņu nebija,» stāstīja J. Streļčonoks.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieks J. Streļčenoks 7. februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Jutai Strīķei. Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis šā gada 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī J. Streļčenoks J.Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī V. Dombrovskis paziņoja par atkārtotu J. Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un J. Strīķes atjaunošanu amatā, taču KNAB biroja vadītāja vietniece tika atlaista atkal. Ministru prezidente Laimdota Straujuma šo lēmumu nav atcēlusi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nav atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par viņa vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Rīkojums par Strīķes atbrīvošanu netiks atcelts, jo būtiski procesuāli pārkāpumi nav konstatēti, informē valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Straujuma norāda, ka pēdējā KNAB vadītāja rīkojumā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, par kuriem Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. «Vienlaikus jānorāda, ka KNAB vadītājs ir novērsis bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) iepriekš konstatētos pārkāpumus. Līdz ar to nav pamata atkārtoti atcelt KNAB vadītāja lēmumu,» paskaidro Straujuma.

Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskata valdības vadītāja. Savukārt attiecībā uz arodbiedrību piesaisti jau iepriekšējā premjera vērtējumā tika secināts, ka jautājums risināms privāttiesiskā ceļā un nav pakļauts Ministru prezidenta kontrolei.