Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.
Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.
Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.
Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.
2016.gada reorganizāciju rezultātā tika atlaisti darbinieki ar darba specifikai atbilstošu izglītību tiesību zinātnē un operatīvajā darbā un ilgstošu darba pieredzi korupcijas jomā (dažiem vairāk kā 20 gadi). Likums nosaka, ka izmeklētājam nepieciešama augstākā izglītība, savukārt KNAB vadība kā prasību izvirzīja ekonomisko izglītību.
J.Streļčenoka nosliece neievērot vienlīdzīgu, taisnīgu un godīgu personāla atlasi, amatos ieceļot sev pietuvinātus cilvēkus, sākās 2012.gada jūnijā, kad par savu vietnieci vienpersoniski iecēla bijušo priekšnieci Ilzi Jurču, nerīkojot ne atklātu konkursu, ne arī iekšēju konkursu. Šādu rīcību pieļāva likums, taču netika ievērots iekšējais KNAB normatīvais akts. 2014.gada nogalē EDSO eksperti rekomendēja likumā noteikt KNAB darbinieku iecelšanu konkursa kārtībā.
Starp 2016.gadā atlaistajiem darbiniekiem, bija arī Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Visi trīs bija krimināllietu virzītāji, nebija pārkāpumu. Tajā pašā laikā par priekšnieka vietnieku pieņemts J.Streļčenoka kursa biedrs Jānis Roze, kurš amatā tika iecelts bez konkursa rīkošanas, līdzīgi kā I.Jurča, bijusī J.Streļčenoka priekšniece.
Uz to, ka J.Streļčenoks veido sev lojālu komandu, norāda arī amatos salikto cilvēku pamatīgie parādi un priekšnieka atļaujas savienot amatus, teikts ziņojumā. Piemēram, J.Roze paralēli strādāja par autoskolas braukšanas instruktoru, bet Juridiskās nodaļas vadītāja Ieva Otomere vadīja svara samazināšanas nodarbības. Viņas nodaļa pēdējos gados piedzīvojusi arī lielu kadru mainību, nespējot noturēt pastāvīgus darbiniekus. I.Otomere 2015.gadā deklarējusi parādsaistības EUR 182 649 apmērā. J.Streļčenoks pats 2015.gadā deklarēja EUR 109 007 parādu.
Latvijas fakti veikto aptauju rezultāti par 2012., 2014. un 2015.gadu rāda, ka sabiedrības uzticība KNAB Streļčenoka laikā ir mazinājusies.
KNAB darba uzlabošanai eksperti iesaka veidot neatkarīgu komisiju, kas pastāvīgi vērtē KNAB darba rezultātus, kā arī stiprināt KNAB priekšnieka līderības prasmes, uzlabot iestādes personālpolitiku u.c.