Ja nepatīk, ka priekšnieks atbrīvo no darba, sava taisnība tiesā nav jāmeklē. Pietiek, ja pasūdzies demisionējušajam premjeram Valdim Dombrovskim.
Vismaz tas darbojas gadījumos, ja runa ir par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi, kuru KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks no darba atbrīvoja vēl pirms Ziemassvētkiem. Pirms svētkiem gan bija demisionējis arī pats premjers Valdis Dombrovskis, taču tas šoreiz nebija šķērslis, lai viņš savu gribu stādītu augstāk par savulaik vienbalsīgu Saeimas atbalstu guvušā Streļčenoka lēmumu par J. Strīķes nepiemērotību amatam. Streļčenoka lēmumu Strīķe varēja pārsūdzēt Admini stratīvajā rajona tiesā. Taču kāpēc tā pūlēties un tērēt laiku, ja visu var nokārtot vienkāršāk un ātrāk? Tomēr jāatzīst, ka visa ņemšanās ar Strīķes atlaišanu un atpakaļ iecelšanu, to pamatojot vien ar formālu iemeslu – «spēku zaudējušu normatīvu aktu» – kārtējo reizi stiprina aizdomas par KNAB izmantošanu politisku interešu kārtošanā, kas nekādā veidā nevarētu būt šīs iestādes tiešais uzdevums.
Kā rakstīts Ministru kabineta mājaslapā sadaļā pie Ministru prezidentam pakļautām ie- stādēm: galvenā KNAB misija ir vērsties pret korupciju ar likuma spēku un sabiedrības atbalstu, lai panāktu amatpersonām uzticētās varas godprātīgu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs. Taču, paskatoties no malas, KNAB šķiet dīvains veidojums ar prokuratūras, slepenā dienesta, muitas un policijas funkcijām, kurš atšķirībā no līdzīgām ie- stādēm Rietumeiropā strādā nevis ar preventīvām lietām, bet arī represīvi. Pēdējos trīs četros gados KNAB ir vīdējis pāris skaļās lietās, no kurām publiski zināmākās ir Latvenergo amatpersonu un tā saucamā oligarhu lieta. Tomēr, lai cik skaļi reizēm arī bijuši KNAB paziņojumi medijos vai dažas vizuāli iespaidīgas aizturēšanas, nekādu tiesu procesu, nemaz nerunājot kaut vai par pirmās tiesu instances spriedumu, nav! Toties KNAB ir nemitīgi izcēlies ar iekšēju rēķinu publisku kārtošanu starp saviem darbiniekiem, kas nezin kāpēc nekādi nevar saprasties un līdz ar to nodoties saviem tiešajiem darba pienākumiem – korupcijas apkarošanai. Kā tas gadījies, kā ne, nesaskaņas vairāk vai mazāk virmojušas jau ap minēto Jutu Strīķi, kura šobrīd jau strādā sava trešā KNAB priekšnieka pakļautībā, taču arī šoreiz nezin kā pamanījusies uzrauties uz «mobingu un bosingu». Visu cieņu Strīķei, kura acīmredzami nepadodas nevienā situācijā un ir gatava par sevi principiāli stāvēt līdz galam. Interesanti, cik principiāls būs Streļčenoks un vai visa šī «atlaišanas un atpakaļpieņemšanas» skandāla rezultātā KNAB tieši pirms Saeimas vēlēšanām atkal nepaliks bez vadītāja?
Vismaz pašlaik Streļčenoks publiski turas pie uzskata, ka viņa lēmuma par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata tiesiskuma pārbaude bija piekritīga tiesai un tas nav tāds pārvaldes lēmums, kura tiesiskuma pēcpārbaude bija Ministru prezidenta kompetencē. Varbūt Streļčenoks pārsūdzēs Dombrovska lēmumu tiesā? Varbūt atlaidis Strīķi vēlreiz? Varbūt Streļčenoks vērsīsies pie Ģenerālprokuratūras? Jebkurā gadījumā tie, kuri par Strīķes atbrīvošanu no darba pārdzīvoja, var justies apmierināti – jandāliņš turpinās. Arī Vienotības valdīšanas laikā pie vairāku svarīgu tautsaimniecības grandu konsultēšanas tikušais Prudentia partneris Ģirts Rungainis, kurš Twitter mikroblogošanas vietnē rakstīja, ka ar Strīķes atstādināšanu KNAB ir izrauti zobi, var justies mierīgs – visi zobi ir vietā. Tomēr jautājums paliek, kāpēc aizejošajam premjeram Dombrovskim bija tik svarīgi, lai Strīķe atgrieztos savā amatā, un cik ētisks bija šāds solis pret savu pēcteci Laimdotu Straujumu, kura papildus citām Dombrovska valdības neatrisinātajām lietām tūlīt tiks ierauta arī korupcijas apkarotāju nebeidzamajos karos?
