Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.
Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.
Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.
Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?
Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.
Daudzi litija jonu akumulatori pēc lietošanas vienkārši tiek izmesti. Vai ir iespējams samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi?
Litija jonu baterijas, galvenokārt, lieto mobilajos tālruņos, un ir ļoti grūti tos apkopot kādai pārstrādei. Praktiski ikvienam visā pasaulē ir mobilie tālruņi. Ar elektriskajiem automobiļiem ir daudz vieglāk - šīs baterijas var pārstrādāt.
Varbūt cilvēcei ir vajadzīgs cita veida akumulators?
Es domāju, ka litija jonu baterijas tiks pārstrādātas.
Kāda veida baterijas mēs varam sagaidīt nākotnē?
Akumulatora izveide aizņem daudz laika. Parādīsies jauni bateriju veidi, bet, lai tas notiktu, ir nepieciešams izrāviens. Kas un kā to izdarīs, tas arī izlems, kāds būs nākotnes akumulatora tips.
Tam vajadzīga komanda, vai to var paveikt viens cilvēks?
Var sākt viena persona, kam seko komanda.
Ko var darīt akumulatora drošības jautājumos?
Kā zināms, ir gadījumi, kad litija jonu baterijas eksplodē.Drošība ir ļoti svarīgs jautājums. Gadā tiek saražoti 6 miljardi litija jonu bateriju. Attiecīgi, pie šāda apjoma, protams, ka ar kādu no baterijām varētu būt problēmas. Tas ir jautājums par kontroli - tā ir jāstiprina līdz ar ražošanas pieaugumu.
Cik litija jonu bateriju patentu jums ir?
Tikai 56 patenti un četras reizes vairāk patentu pieteikumu netika apstiprināti.
Jūs esat ļoti slavens zinātnieks. Varbūt Japānas izglītības sistēma jums palīdzēja kļūt par to, kas esat? Kāda loma jūsu izaugsmē bija tieši izglītībai?
Domāju, ka daudz svarīgāka bija zinātkāre – tas, ko bērns piedzīvo saistībā ar kaut ko jaunu.
Jūs esat ķīmiķis, bet 2005. gadā esat aizstāvējis filozofijas doktora disertāciju Osakas universitātē. Kāpēc šāda izvēle?
Ir ļoti svarīgi pētīt vēsturi, dažādus procesus un redzēt, kā viss attīstās gadsimtu gaitā.
2018. gadā jūs saņēmāt prestižo balvu Japan Prize, lielu naudas summu kā atlīdzību un uzaicinājumu pie imperatora pusdienās. Kas jums patika visvairāk?
(Smejas) Pusdienas bija lieliskas. Bet visvairāk man patika tas, ka es pavadīju laiku ar imperatoru un ķeizarieni, runājot par ģimeni, izglītību un daudzām pilnīgi parastām lietām. Tas bija tik cilvēciski.
Uzziņai
Akira Yoshino dzimis 1948. gadā Osaka, Japāna. 1972. gadā beidzis Kioto universitāti, 1972. – 1994. Gadā, un kopš 2003. gada strādā Asahi Kasei Corporation. 1994-2003 viņš strādāja A & T Battery Corp. 1985. gadā Akira Yoshino izgatavoja litija jonu baterijas prototipu un to patentēja. 2005. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju Osaka universitātē. Viņam ir apbalvojumi: Goda medaļa ar violetu lenti, Tayiti Yamazaki balvu, C & C balvu, IEEE medaļu par vides un drošām tehnoloģijām, Pasaules enerģijas balvu, Charles Stark Draper balvu, Japānas balvu.