Pirmā nauda ir jānopelna vienā biznesā, un tad jāķeras pie augstāka līmeņa uzņēmējdarbības – lai strādātu grāmatvedības jomā, jau ir jābūt visnotaļ specifiskām zināšanām, tā uzskata kompānijas Amaija līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Dzintra Uibo.
Viņa naudu nopelnījusi, izveidojot, attīstot un veiksmīgi pārdodot bērnu preču tirdzniecības kompāniju Amaija, bet nu jau vairākus gadus sekmīgi vada grāmatvedības un finanšu pakalpojumu uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu. „Viss notika ļoti vienkārši – 2007. gadā tika pārdots iepriekšējais bizness, kuru nopirka liela starptautiska kompānija Danone. Jaunais īpašnieks skaidri pateica, ka uzņēmumu iegādājās, lai tajā īstenotu savu stratēģiju, padarot to par bērnu pārtikas tirdzniecības pārstāvniecību Latvijā,” stāsta Dz. Uibo. Bērnu preču tirdzniecības uzņēmums mums piederēja divām līdzīpašniecēm – Dz. Uibo un kompānijas galvenajai grāmatvedei Anitai Melderei. Abas vienojušās, ka, lai gan visi pārējie darbinieki nu jau nopirktajā uzņēmumā paliek, viņām jāiet prom. Laika gaitā vēlmi strādāt kopā ar viņām izteikusi arī galvenās grāmatvedes nu jau bijusī vietniece.
Pirmais gads bijis tāds kā juku laiks, kas saistās ar iepriekšējā biznesa nodošanu jaunajiem īpašniekiem. Bet 2008. gadā jau varēja ķerties klāt jauniem izaicinājumiem. „Ar biznesu nodarbojāmies jau kopš 1992. gada, un līdz pat jau minētajam 2007. gadam pret mums nebija nekādu pretenziju no VID puses. Arī Danone, pārņemot uzņēmumu, nekonstatēja nekādas problēmas, kas deva pārliecību, ka finanšu jomā mums ir labas iestrādnes, un varam šajā jomā droši startēt, uzsākot nākamo biznesu. Vēl 2008. gadā daudz kur netika izmantotas visas pieejamās grāmatvedības programmām, bet mēs ar tām jau strādājām, kas mums deva zināmas priekšrocības,” tā dz. Uibo.
Sākot strādāt grāmatvedības biznesā, nācies gan rēķināties ar kādu visnotaļ būtisku pārsteigumu. Aptuveni 15 gadus Dz. Uibo, kā jau minēts, bija strādājusi jomā, kurai faktiski ik gadu bija vērojama gana stabila izaugsme. „Bijām pieraduši pie lieliem apjomiem un izaugsmes. Taču jau tad, kad notika šā uzņēmuma dibināšana, kādas labi zināmas Latvijas kompānijas līdzīpašnieks, kad arī viņš mēģinājis attīstīt grāmatvedības biznesu, sapratis, ka darba ir ļoti daudz, bet peļņas nekādas lielās nav. It īpaši laikā, kad ir krīze, un grāmatvedības pakalpojumu izcenojumi samazinās, pašam esot tikai grāmatvežu uzņēmuma īpašniekam un gribot saņemt peļņu, jārēķinās, ka tas līdz šim vēl nav izdevies. Uz attīstību tomēr ceram, lai gan labi saprotam, ka tā būs lēna. Taču, ņemot vērā, ka perspektīvā droši vien cilvēkam būs jāstrādā līdz 70 gadu vecumam un vēl ilgāk, šis nu ir tas bizness, kurā to droši var darīt,” tā uzņēmēja. Taču nevar teikt, ka Amaijas zīmols nav palīdzējis. Piemēram, ārsti, kuriem ir nepieciešami grāmatvedības pakalpojumi, diez vai būtu atnākuši tieši uz šo kompāniju, ja vien nebūtu labi pazīstams tās zīmols no iepriekšējās darbības laikiem.
Klientu loks uzņēmumam šobrīd esot visraibākais. „Sākot šo biznesu, šķita – ja pateiksim, ka Amaija tagad nodarbojas ar grāmatvedību, visi mūsu bijušie klienti uzreiz gribēs saņemt mūsu sniegtos grāmatvedības pakalpojumus,” atceras D. Uibo. Taču patiesībā tā nav noticis – klientu loks bijis jāveido no jauna. Veiksme, uzsākot grāmatvedības biznesu, bijusi aspektā, ka uzreiz atrasti arī klienti, kuri bijuši gatavi sadarboties un kopīgi strādāt. Jāņem vērā, ka grāmatvedības ārpakalpojums ir vajadzīgs mazākām kompānijām. Turklāt bijis izveidots imidžs kā uzņēmumam, kurš raugās, lai visi nodokļi tiktu samaksāti pilnā apmērā. Sākās krīze, un daudzi cilvēki sāka domāt tieši par pretējām lietām, proti, kā kaut kādā veidā apiet nodokļu samaksu. „Mums nebija imidžs kā uzņēmumam, kas to palīdzētu darīt, tāpēc pie mums nenāca un neprasīja, lai kļūstam par konsultantiem,” saka uzņēmuma vadītāja. Viens no finanšu uzņēmuma Amaija pirmajiem sadarbības partneriem šajā sfērā bija Latvijas Bērnu fonds, kam vajadzēja profesionāli sakārtot grāmatvedību. Grāmatvežu pakalpojumi bijuši nepieciešami arī dažādām citām organizācijām, kas piesaista Eiropas fondu līdzekļus, un viņiem nepieciešams gatavot atskaites. Laika gaitā klientu loku paplašinājuši arī mazie uzņēmumi un ārsti. Tagad jau ir radusies pārliecība, ka grāmatvedība – tā ir radoša un izaicinoša profesija, jo katram jaunam klientam nāk līdzi sava specifika, sava bagāža. Vairāku biznesu pamatus gan nācies faktiski apgūt, jo daudz kas izrādījās pilnīgi svešs, un tāpēc noderējuši kontakti ar citu uzņēmumu grāmatvežiem.
Runājot par klientiem, jāpiemin, ka nupat piedzīvotās ekonomiskās krīzes laikā parādījās pietiekami daudz pašnodarbinātie, kuri dažkārt pat strādāja kādā no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, bet, tā kā tur tika samazinātas algas, bija jāsāk domāt, kā prasmīgāk izmantot savā rīcībā esošos resursus. Viens sāka izīrēt no vecākiem mantotu lauku māju, cits sāka nodarboties ar kādu citu mazo biznesu, kas radīja papildu ienākumus paralēli tiešajam darbam kādā no kompānijām. Arī šādiem mazajiem biznesmeņiem vajadzēja grāmatveža pakalpojumus, jo lielākoties šādiem cilvēkiem pārsvarā gadījumu nav bijusi nekāda saskarsme ar grāmatvedības lietām, jo līdz sava mazā biznesiņa uzsākšanai viņi pilnībā bija paļāvušies uz tā uzņēmuma finanšu nodaļu, kurā strādāja paši. „Parasti pašnodarbinātie ir gudri, izglītoti cilvēki, kuri vēlas, lai viss tiktu izdarīts optimāli, un lai viņi tādējādi būtu konkurētspējīgi tirgū,” piebilst Dz. Uibo. Savukārt jau pieminētie ārsti esot pat ļoti pateicīgi klienti, jo tie, kas izvēlas pirkt grāmatvežu pakalpojumus, parasti uztraucas par to, lai tikai visi nodokļi būtu samaksāti.
Savas darbības laikā no atsevišķiem potenciālajiem klientiem ir nācies arī atteikties. Spilgtākais piemērs bijis, kad pie Amaijas vērsusies kāda starptautiska līmeņa Polijas kompānija, kas gribējusi tik lielā mērā optimizēt šeit maksājamos nodokļus, ka sadarboties ar šiem ārzemniekiem nav bijusi nekāda vēlme. Turklāt šīs kompānijas pārstāvji arī gribējuši paredzēt, ka visa iespējamā atbildība ir nevis uz viņu, bet gan grāmatvežu pleciem. Vienkārši sakot, poļi bija vēlējušies, lai Amaijas grāmatvedes dara nelikumības, vienlaikus uzņemoties par to arī atbildību. Šāds iespējamās sadarbības modelis jau pašā sākumā nav bijis pieņemams, un nekāda vienošanās tā arī netika panākta. Cik zināms, šis pats uzņēmums Latvijā darbojas, un tas nozīmē, ka acīmredzot arī savām vēlmēm atbilstošus grāmatvežus tas ir šeit atradis. Nav arī tā, ka katras pārrunas ar potenciālajiem klientiem, rezultējas ar parakstītu līgumu par savstarpējo sadarbību. „Jāatzīst, ka nereti jaunie uzņēmēji, kuriem ir nedaudz virs 20 gadiem, nesaprot, kāpēc nodokļus maksāt ir svarīgi – viņiem to absolūti negribas darīt. Esam, protams, tikušies un runājuši ar šādiem jauniešiem, bet viņi mūsu pakalpojumus parasti tomēr neizvēlas. Radies iespaids, ka daļai potenciālo klientu ir kauns pateikt, ka viņi vismaz daļu nodokļu nevēlas maksāt,” piebilst Dz. Uibo.
Nereti cilvēki vērsušies Amaijā pēc palīdzības tad, kad viņu uzņēmumiem jau ir radušās noteiktas problēmas Taču ir bijuši arī pāris gadījumi, kad jau sākotnēji bijis skaidrs, ka pretī sēž uzņēmējs, kura vadītajai kompānijai vairs nav faktiski nekādas perspektīvas. Tāpat bijušas reizes, kad bijis skaidrs, ka bizness jau sākotnēji nav izveidots uz pareiziem pamatiem. Tajā pašā laikā netrūkst klientu, kuriem vajag vienkārši sakārtot gada pārskatus, bet ar visu pārējo viņi paši itin labi tiek galā. „Vispatīkamākie ir tie klienti, kuriem visi dokumenti ir sakārtoti, kuri saprot, ka tas ir svarīgi, un jāteic, ka šādiem cilvēkiem parasti labi klājas arī biznesā,” piebilst uzņēmēja.