Teju visās pašvaldībās gadu no gada Valsts kontrole (VK) konstatē muļķīgas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Klātesošajiem neslēpjot pārsteigumu par atklāto, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ticis uzklausīts Valsts kontroles (VK) ziņojums par Latvijas Republikas 2014. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.
«Katru gadu veidojam 29 vai 30 pašvaldību izlasi, lai iegūtu priekšstatu, vai Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saimnieciskā gada pārskats, kurā ietilpst arī pašvaldību konsolidētais pārskats, sniedz patiesu priekšstatu par pašvaldību finanšu situāciju un saimniecisko darbību. Sešas lielās pilsētas iekļaujam katru gadu, lai piecu gadu laikā ieskatītos visu 119 pašvaldību grāmatvedībā,» klāsta VK padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis. Viņš norāda, ka gadu no gada tiek konstatēti vieni un tie paši pārkāpumi.
Liela problēma ir inventarizācijas. Vienā no pašvaldībām konstatēta nepamatotu ilgtermiņa ieguldījumu vērtības palielināšana par 180 miljoniem eiro. Šo kļūdu revīzijas laikā pašvaldība daļēji izlabojusi. «Kļūdu veidošanās ir ļoti īpatnēja. Piemēram, ja pašvaldībai pieder zemes gabals, uz kura ir ēka, grāmatvedībā zemesgabala vērtībā tiek iekļauta arī būve un otrādi. Šādas muļķīgas kļūdas atrodam visās pašvaldībās,» neslēpj A. Ērglis.
Daudz neprecizitāšu konstatēts transporta būvju uzskaitē. Piemēram, vienu un to pašu tiltu nesaprotamu iemeslu dēļ pašvaldība uzskaita divas reizes. Nesakrīt ielu vai ceļu garumi, adreses, un tas atspoguļojas finanšu uzskaitē.
Izceļas ar nomu
Tomēr lielākais uzsvars sēdē tika likts uz iepriekš jau izskanējušo gadījumu Brocēnu novada domē, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosauca par pārsteidzošiem atklājumiem.
Jau ziņots, ka no 2009. līdz 2014. gadam nepamatoti izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda nepilnu 100 000 eiro apmērā. Piemēram, divi javas maisītāji ņemti lietošanā no Rīgā, divistabu dzīvoklī dzīvojošas bērnudārza darbinieces, pārskaitot zināmu summu katru gadu. Noslēgtie līgumi parāda, ka tiek nomāta krāsa sētai, kaut arī saprotams, ka krāsu nevar palietot un atdot atpakaļ. Tāpat no fiziskām personām nomāti celtniecības instrumenti, trauki pasākumiem, vadi, audio, video aparatūra, skrūvgrieži, atslēgas un citas lietas, nenorādot, kas tieši ir nomāts, tādējādi noārdot pavedienu, cik pamatota ir samaksātā naudas summa. Aiz šīm epizodēm vēl nevar likt punktu, jo par 372 000 eiro izlietojumu neviens līgums nevēsta, vien konta izdrukās redzams, ka summa vairākām personām pārskaitīta par pakalpojumu.
Tāpat VK atklājusi, ka deputātiem, ieskaitot pašvaldības vadītāju, un darbiniekiem kopā 2014. gadā atlīdzībās izmaksāti ap 10 000 eiro.
Visu rakstu Pašvaldību kļūdām neredz galu lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.