Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs
Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.
"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.
Ietaupīt var vienmēr
Energoaudita izmaksas atkarībā no uzņēmuma specifikas, vēriena un tā, cik detalizētu izpēti paredzēts veikt, svārstās no diviem līdz pat padsmit tūkstošiem eiro. "Atslēga ir tajā, kādi sākuma dati par uzņēmumu ir pieejami, cik daudz mērījumu nepieciešams veikt un ko uzņēmums grib redzēt rezultātā. Piemēram, detalizēti var apskatīt tikai noteiktas sistēmas, atsevišķus procesus vai arī veikt visaptverošu auditu. Līdz ar to izmaksu amplitūda ir ļoti plaša," skaidro K. Kašs.
Ja izvēlēts kvalitatīvs audits un tajā norādītie ieteikumi energoefektivitātes uzlabošanai tiek ņemti vērā, audita izmaksas vienmēr tiekot atpelnītas: "Tas, cik ātri izmaksas atgūst, atkarīgs no energoefektivitātes pasākumiem, kas jāīsteno, – reizēm nepieciešams mainīt tehnoloģijas, citiem pietiek ar iekārtu regulēšanu vai tikai patēriņa paradumu pārveidošanu. Ietaupījumu apmērs, protams, ir ļoti dažāds, bet vidēji tas svārstās no 5 līdz 30 un pat vairāk procentiem. Katrā ziņā ietaupīt enerģiju uzņēmumā var vienmēr."
Elektroenerģiju klasiski var optimizēt, nomainot apgaismojumu, kas sākumā var nešķist nozīmīgi, taču šis ir salīdzinoši lēts un ātri atpelnāms pasākumus. “Ja to paveic, uzņēmumam tas var būt kā āķis – lūk, energoefektivitāte strādā! Tas mums sanāca, skatāmies, ko vēl var darīt! Taču, ja apgaismojuma nomaiņa ir vienīgais ieteikums pēc energoaudita, noteikti vēl ir, ko vērtēt,” pauž energoauditors.
Viens no ievērojamiem patērētājiem, kuru darbību parasti iespējams optimizēt, ir siltumenerģijas katli apkurei vai ražošanas procesu nodrošināšanai. Nereti tiek uzstādīti nesamērīgi lieli vai nepareizi saslēgti katli, kuri nav atbilstoši noregulēti, tādēļ efektivitāte ir zema, bet uzņēmums līdz šim par to nav nojautis.
Energoefektivitātes pasākumi gan ir procesu kopums – ievērojamu enerģijas ietaupījumu uzņēmums gūst, rūpīgi izvērtējot visus patērētājus un sasummējot atsevišķas, šķietami nelielas pozīcijas. Enerģijas zagļi parasti ir nemanāmi, tādēļ atrast vienu izteiktu energopatērātāju, kura nomaiņa automātiski nesīs milzu ietaupījumu, gadās reti. "Protams, pastāv ļoti lieli ekstrēmi, piemēram, kad saspiestā gaisa sistēmā ir ļoti daudz noplūdes – sistēmai ir liels trases garums, pa vārstiem un ventiļiem sūcas ārā gaiss, un viens kompresors strādā nepārtraukti pat tad, kad nenotiek ražošana. Tā uzreiz ir sarkanā gaisma," pieredzē dalās K. Kašs.
Enerģijas grāmatvedība
Jebkurš energoaudits būs jēgpilnāks, ja pirms tam ir izdarīts mājasdarbs – saprasts, cik daudz enerģijas patērē atsevišķās pozīcijas. Taču daudziem uzņēmumiem šis process pieklibo vai netiek veikts vispār.
K. Kašs norāda, ka enerģijas datu sakārtošanai vajadzētu būt tikpat pašsaprotamai kā finanšu grāmatvedībai: "Uzskaite ir nepieciešama, lai paši varētu saprast, kā enerģija tiek izmantota. Ja uzņēmuma patērētā enerģija "tiek samesta vienā lielā katlā", zudumus grūti pamanīt. Grāmatvedībā nav tā, ka redzam tikai to, cik līdzekļu ienāk un cik – aizplūst. Pa vidu ir ļoti daudz dažādu izmaksu pozīciju un transakciju, kuras iespējams optimizēt, tikai redzot tās atsevišķi. Uzņēmums ļoti labi zina, cik maksā darbiniekiem, cik – par izejvielām un cik – par enerģiju kopumā. Savukārt, ja runā par enerģijas vienībām, bieži nav skaidrs, kā pozīcijas izdalās tālāk."
Analizējot energopatēriņa plūsmu, viens no grūtākajiem uzdevumiem parasti ir kompetenti orientēties enerģijas vienībās. "Uzņēmumiem patīk visu kvantificēt naudas līdzekļos – tas izmaksā tik un tik eiro. Tiklīdz pāriet uz kilovatstundām, tas uzreiz kļūst abstraktāk. Uzņēmumā jābūt atbildīgajām personām, kas spēj datus analizēt enerģijas formā un pēc tam prot pasniegt vadītājam, cik eiro tas izmaksā."
Labs izejas punkts patēriņa vētīšanai ir skaitītāju uzlikšana atsevišķām enerģijas sistēmām – gan elektroenerģijas, gan siltuma. Kad enerģijas dati ir iegūti un noteikti lielākie patērētāji, mājasdarbs ir izdarīts un var jēgpilni vērsties pie energoauditora, lai analizētu efektivitāti un rastu risinājumus optimizācijai. Lai atrastu labu auditoru, nepietiek tikai ar cenu politikas iepazīšanu. Ir jāveic līdzīga izpēte, kā meklējot jaunu darbinieku, – jānoskaidro, kādas nozares uzņēmumos auditoram bijusi pieredze, kāda ir izpratne par procesiem, redzējums par nepieciešamajiem mērījumiem un vai viņš spēj paskaidrot, ko tie var sniegt papildus jau pieejamajiem datiem.
Mūsdienīgam uzņēmumam energoauditu vajadzētu uzlūkot kā pirmo soli energopārvaldības virzienā, kas ir ilgtermiņa risinājums, pārliecināts ir K. Kašs: "Energoaudits ir daļa no energopārvaldības sistēmas, jo tās ietvaros ir nepieciešams noteikt esošo patēriņu. Savukārt energopārvaldības sistēma ir nākamais līmenis, kas veido uzņēmuma kultūru un attieksmi pret energoresursu izmantošanu."
Pilda prasības
Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2018. gadā Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši 568 uzņēmumi, kas kvalificējas kā lielie enerģijas patērētāji: 329 no tiem veikuši energoauditu, 216 – izveidojuši energopārvaldības sistēmu ISO 50001, 23 – ieviesuši vides pārvaldības sistēmu ISO 14001. Kāds bijis šo uzņēmumu enerģijas ietaupījums pirmajā gadā pēc uzlabojumu ieviešanas, būs zināms nākamgad.
Energoauditors K. Kašs norāda, ka pagaidām ir grūti visaptveroši vērtēt, kāda ir vidējā uzņēmumu attieksme pret energoefektivitātes pasākumiem Latvijā, jo pieredze ir dažāda. Uzņēmumi, kuru mātes kompānijas atrodas ārzemēs, nereti ir celmlauži, kas Latvijā ienes veiksmīgu pieredzi. Energopārvaldības sistēmu ieviešanā primāri ir ieinteresēti tie, kas strādā ārvalstu tirgos.
"Esmu bijis uzņēmumā, kur darbinieku atpūtas telpā uz ziņojumu dēļa ir informācija par to, cik kilovatstundu tiek patērēts produkcijas saražošanai. Var redzēt, ka uzņēmuma līmenī tiek domāts par enerģijas patēriņu. Vienlaikus tur atradās arī pozīcijas, ko optimizēt. Taču ir uzņēmumi, kuriem galvenais ir nodrošināt, ka ražošana vispār notiek, pilnīgi neiedziļinoties patēriņā. Izpratne ir ļoti atšķirīga, bet viens no indikatoriem ir tas, vai uzņēmums vispār var pateikt, cik daudz enerģijas patērē," uzsver energoauditors.