Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. 2025. gadā vairāk nekā 60% jauno biroju ēku tiek būvētas pēc ilgtspējīgas būvniecības standartiem, kas nodrošina zemāku enerģijas patēriņu un mazāku ietekmi uz vidi, secināts CBRE Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā 2025.

“Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Mūsu būvuzņēmēji ir gatavi radīt energoefektīvus un ilgtspējīgus objektus, kas atbilst augstākajiem kvalitātes un vides standartiem. 2025. gadā būvniecība būs viens no Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēkiem, un mēs prognozējam nozares pieaugumu par 4 – 5%,” pārliecināts Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Ilgtspējīga būvniecība kļūst par galveno attīstības virzienu Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, investoru un attīstītāju uzmanība aizvien vairāk tiek vērsta uz energoefektivitāti, zaļajām sertifikācijām un ilgtspējīgiem materiāliem.

Klimata neitralitātes klastera vadītājs Armands Gūtmanis savukārt norada: "Kā redzams tirgus pārskatā, energoefektivitāte kļūst par galveno kritēriju investoru lēmumos – biroju un industriālo objektu sektorā pieprasījums pēc ilgtspējīgām ēkām ir pieaudzis par 15%, savukārt novecojušas ēkas, kas neatbilst jaunajiem energoefektivitātes standartiem, saskaras ar līdz pat 20% vērtības kritumu. Lielākās investīcijas tiek novirzītas A klases birojiem ar zemu enerģijas patēriņu, kas veido vairāk nekā 60% no jaunajiem darījumiem Baltijā."

Būvuzņēmēju apvienības vadītājs uzsver, ka energoefektivitāte jau tagad ir viens no galvenajiem kritērijiem būvniecības pasūtījumos, un tās nozīme tikai pieaugs. “Publiskais būvniecības iepirkums, kas Latvijā veido 40–60% no kopējā būvniecības apjoma, nedrīkst būt tikai formāls process – tam jākļūst par ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku. Plānveidīgs un skaidrs būvniecības pasūtījums, kas cieši saistīts ar Eiropas Savienības fondu apguvi, var dot būtisku papildu impulsu ekonomikai. Piemēram, dzīvojamā fonda plaša mēroga siltināšana ne tikai uzlabotu ēku energoefektivitāti, bet arī radītu stabilu pieprasījumu, kas veicinātu būvmateriālu ražotāju investīcijas Latvijā, sekmējot jaunu rūpnīcu būvniecību un darba vietu radīšanu," tā Kupčs.

Energoefektivitātes standartu ieviešana un atbalsts ilgtspējīgiem projektiem ne tikai samazinās emisijas, bet arī veicinās Latvijas konkurētspēju reģionā, piesaistot starptautiskos investorus un veidojot spēcīgāku, videi draudzīgāku ekonomiku.