«2012. gads grāmatvežiem bijis mierīgāks, salīdzinot ar 2011. gadu, jo šogad likumdošanas izmaiņu bijis mazāk. Tomēr aizvien paliek daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu, kuru precizēšana prasa tik dārgo laiku. To sarunā ar Saldo atzīst kompānijas Hoe-global property solution» galvenā grāmatvede Sanita Ādmine.
«Ja atceramies 2011. gadu, kad mūs pārsteidza virkne kārtējo nodokļu likumdošanas izmaiņu, šogad grāmatvežiem jau bija vieglāk strādāt, jo izmaiņu daudzums bija krietni mazāks. Paradoksāli, taču mūsdienās pat grāmatvedis ar trīs gadu stāžu faktiski ir kā iesācējs, jo nodokļu likumdošanā un grāmatvedību reglamentējošajos tiesību aktos ir tik daudz un bieži, ka grāmatvedim ārkārtīgi rūpīgi jāseko visai informācijas plūsmai un jāpatur prātā, kas ir mainījies,» norāda Sanita Ādmine piebilstot, ka pretējā gadījumā uzņēmumam var rasties problēmas gada beigās vai sagaidot kārtējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi.
Grūti pildīt nesaprotamas prasības
«Un tajā brīdī nākas konstatēt, ka grāmatvedība – izrādās – nav sakārtota, ir virkne neprecizitāšu. Līdz ar to nākas lielu darba apjomu faktiski veikt otrreiz, turklāt vēl paralēli ir jāizseko visiem likumdošanas aktiem, kas tieši ir mainījies no iepriekšējās kārtības,» norāda grāmatvede.
Sanita Ādmine grāmatvedības jomā strādā deviņus gadus un šobrīd var atzīt, ka līdz ar pieredzi ir daudz vieglāk izsekot likumdošanas prasībām, lai precīzi izpildītu prasības un nepieļautu gan būtiskas, gan varbūt arī ne tik būtiskas kļūdas. «Kad tikko sāku strādāt grāmatvedībā, bija ļoti sarežģīti – man daudzkārt nācās vairākas reizes lasīt nodokļu likumus no sākuma līdz beigām, kamēr radās izpratne, kas ar likumā ietvertajām normām ir domāts un ko īsti no grāmatveža prasa. Tagad jau ir vieglāk – pietiek izlasīt attiecīgā likuma grozījumus. Vienlaikus jāatzīst – arī tad nevari būt pilnīgi drošs, ka tev ir radusies skaidra izpratne par to, ko tieši likumdevējs ar šiem grozījumiem ir domājis, jo tikai tad, kad esi nonācis attiecīgā situācijā un sāc piemērot likumdošanu, ievēro tos zemūdens akmeņus un trūkumus,» norāda grāmatvede. Ikdienas darījumu grāmatošanā pārsvarā problēmu nav, jo ir ierasta un vispārzināma prakse, kas ļauj ātri paveikt darbus. Bet problēmas un neskaidrības sākas brīdī, kad grāmatvedim ir jāapstrādā kāds atsevišķs darījums, ar kuru iepriekš nav nācies saskarties. «Tad sākas problēmas – nākas meklēt informāciju, lasīt likumdošanu. Un diemžēl arī konsultācijas ar VID speciālistiem ne vienmēr palīdz, jo dienas laikā no trim VID speciālistiem nereti nākas uzklausīt arī trīs dažādus viedokļus par konkrētās likumdošanas normas piemērošanu. Tad kā viens no glābšanas riņķiem ir konsultēšanās ar pieredzējušākiem kolēģiem grāmatvežiem, kuri ir saskārušies ar konkrētu situāciju un zina sniegt padomu, kā šo jautājumu pareizāk atrisināt, lai ievērotu likumdošanu un neapzināti nepieļautu pārkāpumus, par kuriem uzņēmējus mēdz arī sodīt,» pauž Sanita Ādmine.
Jābūt vienotai politikai
Diemžēl uzņēmējiem neērtības rada arī fakts, ka ļoti bieži kāds jauns likumdošanas akts vai arī izmaiņas esošajos tiek pieņemtas un stājas spēkā, taču likumdevēju skaidrojums par konkrēto normatīvu piemērošanu top pat tikai pēc pusgada. Un šajā laikā nodokļu maksātāji ir spiesti paši domāt ko likumdevējs ar attiecīgo normu ir domājis un kā pareizi to piemērot. «Jebkuras likumdošanas izmaiņas ietekmē gan grāmatvežu, gan arī VID darbinieku darbu. Un zināmā mērā šādos brīžos abas puses ir kā ķīlnieki, jo ne tikai mums grāmatvežiem ir jāspēj izprast jaunās likumu normas, bet to jāspēj izdarīt arī VID speciālistiem. Taču diemžēl starpība starp šīm divām pusēm ir tāda, ka nodokļu maksātājs, nepareizi piemērojot kādu normu, riskē ar iespēju VID pārbaudes rezultātā iedzīvoties sankcijās un soda naudās,» pauž speciāliste. Nenoliedzami – VID organizē dažādus seminārus nodokļu maksātājiem, skaidrojot kā pareizi piemērot jaunās likumdošanas normas, taču nereti šie semināri tiek rīkoti novēloti, kad grāmatveži jau kādu laiku bijuši spiesti likumus piemērot tā, kā paši spēj saprast, ko īsti likumdevējs ar attiecīgā tiesību akta normām ir domājis. Tādēļ uzņēmēji ļoti vēlas sagaidīt, kad valsts pārstāvji kļūs operatīvāki un daudz ātrāk sniegs savus skaidrojumus par jaunajiem normatīviem, turklāt uzņēmējiem būtu ļoti svarīgi, lai šie valsts organizētie semināri un konsultācijas no VID puses nebūtu tikai konsultatīvi, jo tad rodas jautājums – kādēļ VID organizē semināru un sniedz skaidrojumus, ja šīm rekomendācijām nav nekādu saistību. «Reizēm šķiet, ka pat VID ietvaros nodaļas speciālisti, kas izstrādā likumdošanas normu piemērošanas metodiku, darba gaitā nemaz nav konsultējušies ar citu VID nodaļu, kas īsteno nodokļu maksātāju pārbaudes. Un tad nereti varam piedzīvot situāciju, kad grāmatvedis pēc labākās sirdsapziņas ir veicis savu darbu, balstoties uz VID izdotu metodisko materiālu, bet tad atnāk VID pārbaude un konstatē, ka nodokļu maksātājs kaut ko līdz galam nav izdarījis un faktiski – negribēdams pieļāvis pārkāpumu. Manuprāt, šāda situācija nav normāla, jo zināmā mērā nodokļu maksātājs tiek padarīts par ķīlnieku – kā var būt tā, ka vienas iestādes dažādi speciālisti vienu un to pašu normatīvu saprot savādāk?» retoriski jautā grāmatvede. Viņa gan piebilst, ka savā praksē nav daudz saskārusies ar šādām situācijām, turklāt arī pārbaudītāji no VID ne vienmēr ir represīvi noskaņoti, bet lielākajā daļā gadījumu vienkārši norāda uz neprecizitātēm, kuras atļauj sakārtot. «Vienlaikus jāatzīst – viss ir atkarīgs no nodaļas – ir VID struktūras, kurās strādājošie darbinieki nav īpaši draudzīgi pret nodokļu maksātājiem un bieži ir sajūta, ka viņi nāk uz pārbaudi jau ar domu, ka jāatrod pārkāpums un jāpiemēro sods. Turklāt paradoksāli, bet arī paši VID pārstāvji atzīst, ka ir atsevišķas struktūras, kurās vēl aizvien pieklibo labā attieksme pret godīgajiem nodokļu maksātājiem. Un šādi darvas pilieni būtiski pabojā VID kopējo tēlu,» pauž Sanita Ādmine.
Izmaiņām jābūt samērīgām
Diemžēl Latvijas nodokļu likumdošana ir ļoti neelastīga un sarežģīta. Turklāt sistēmu krietni apgrūtina arī pārāk biežās likumdošanas izmaiņas, kuru ziņā Latvija noteikti ir viena no līderēm Eiropā. «Mēs sadarbojamies ar dažādu valstu uzņēmējiem, investoriem no Itālijas, Luksemburgas, Beļģijas. Un viņi vai ik reizi mums pauž milzīgu pārsteigumu par to, cik ārkārtīgi apjomīgas un biežas Latvijā ir nodokļu likumdošanas izmaiņas, kas apgrūtina uzņēmēja ikdienas darbu. Nekur citur nodokļu likumi nemainoties tik strauji kā Latvijā. Un šāda situācija raisa pārdomas ārzemniekiem par biznesa iespējām Latvijā,» atzina Sanita Ādmine. Ir saprotams, ka izmaiņas ir nepieciešamas, tomēr gribētos ieteikt likumdevējam, lai šīs izmaiņas būtu efektīvākas, jo, piemēram, ja likumdevējs kādā normatīvajā aktā izmaina tikai vienu ciparu (piemēram, samazinot kādu nodokli par vienu procentpunktu), nodokļu maksātājiem tas uzreiz prasa gan papildus izmaksas, mainot cenas, budžeta plānus, gan arī papildus noslogojumu darbiniekiem, veicot virkni sīku darbu, kas prasa laiku.
Turklāt Latvijas nodokļu likumdošanu pēc vienotiem standartiem piemēro visiem uzņēmējiem, neatkarīgi no viņu lieluma. Visiem zināms, ka arī liela daļa mazo SIA, kuri nav mikronodokļa maksātāji, spiesti organizēt grāmatvedības kārtošanu pēc tiem pašiem standartiem, kā to dara lielie uzņēmumi. Bet te rodas nesapratne – ja šajā mazajā SIA ir tikai daži darbinieki, kādēļ ir nepieciešama tā milzīgā papīru birokrātija ar daudzajām atskaitēm par pilnīgi ikvienu situāciju? Kādēļ nav iespējams mazajiem uzņēmumiem piemērot kādus atvieglotus nosacījumus un lieki nenoslogot grāmatvežus ar daudzajiem atskaišu darbiem, kuri lielākajā daļā gadījumu ir tikai ķeksīša pēc un, visticamāk, neviens nekad šajās atskaitēs pat neieskatīsies. «Protams, ir saprotams, ka šīs visas skrupulozās atskaites ir nepieciešamas, lai jebkurā brīdī VID pārbaudītājs var pārliecināties, vai uzņēmējs ir godīgi pildījis savas saistības pret valsti. Taču, manuprāt, nav pareizi jau uzreiz pieņemt, ka ikviens uzņēmējs ir tendēts blēdīties un tādēļ visiem ir jāuzliek milzīgs birokrātisks slogs,» uzskata grāmatvede. Tas pats attiecas uz nodokļu politiku kopumā – Sanita Ādmine neizprot, kādēļ likumdevējs tik dzelžaini turas pie principa, ka nedrīkst samazināt nodokļu slogu. «Gribētos, lai likumdevēji saprastu, ka uz papīra plānotais nodokļa samazinājums par 1% punktu uzreiz nenozīmē, ka šā nodokļa ieņēmumi valsts budžetā samazināsies par 1%. Tie taču var pat palielināties! Ieviešot kādas nodokļu izmaiņas, ne vienmēr mūsu likumdevēji skatās tālredzīgi, tādēļ gribas viņiem vēl un vēl atgādināt – samērīga nodokļu politika var dot lielāku ieguvumu valsts budžetam, nekā lieli nodokļi – atcerēsimies, kā tas bija laikā no 2005. līdz 2007. gadam – ļoti daudzi nodokļu maksātāji toreiz saprata, ka maksāt nodokļus ir daudz izdevīgāk, nekā darboties pelēkajā ekonomikā. Būsim reiz godīgi – ja skatāmies lielāko daļu uzņēmēju – viņi nav tendēti krāpties. Cilvēki ne jau aiz laba prāta aiziet ēnu ekonomikas zonā. Tur ir ļoti daudz citu iemeslu, kas šādi pamudina viņus rīkoties. Un tieši tādēļ likumdevējam vajadzētu beidzot paskatīties daudz plašāk, izvērtēt daudz lielāku skaitu argumentu, pirms lemt par to, kādu nodokļu politiku piemērojam, jo nereti ir tā, ka viens lēmums, kas īstermiņa nes kaut kādu ieguvumu valsts budžetam, ilgtermiņā rada problēmas daudziem,» pauž Sanita Ādmine.
Jaunās normas – atkal neziņa
Vērtējot nākamā gada perspektīvas nodokļu un grāmatvedības jomā, Sanita Ādmine īpaši piemin jauno pievienotās vērtības likumu, kas stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī un aizstās līdzšinējo, kurā veikti neskaitāmi grozījumi un faktiski zināmā mērā tas jau bija novecojis. «Nenoliedzami, bija nepieciešams radīt jaunu PVN likumu, jo pašreizējais likums sevi vairs neattaisnoja. Kaut vai būtiska nianse – jaunā likuma normas turpmāk ļaus salīdzināt mūsu uzņēmēju datus ar citiem Eiropas Savienības uzņēmējiem, jo līdz šim tas nebija iespējams tieši atšķirīgu normatīvu dēļ,» viņa norāda. Grāmatvede jau esot izlasījusi jaunos likumu un kopumā vērtē to pozitīvi, jo tas kļuvis daudz skaidrāk saprotams un atbilstošs šodienas situācijai ekonomikā un uzņēmējdarbībā. «Un tomēr – jau varam prognozēt, ka tāpat būs neskaidrības un jautājumi. Man vismaz tādi jau ir.
Daudzi jau patlaban intensīvi piedāvā dažādus kursus un seminārus par jauno PVN likumu, taču es apzinos, ka šobrīd tās visas vēl ir tikai teorētiskas interpretācijas kā varētu būt. Diemžēl, bet noteikti – kā jau ierasts – būs vajadzīgs vismaz pusgads, lai viss nosēstos, tiktu izdzīvotas pirmās problēmsituācijas un rastos priekšstats, kuras ir sāpīgākās likuma vietas, kuras, iespējams, tad vajadzēs precizēt vai nu pašā likumā vai arī ar valdības noteikumiem. Katrā gadījumā visgrūtākais būs janvāris, kad atskaites par decembri būs jāgatavo pēc pašreizējā likuma, bet janvāra darbībai jau jāpiemēro jaunais likums,» norāda Sanita Ādmine. Vēl jau būtisks jautājums būs par grāmatvedības programmām – kā un cik ātri tās varēs pielāgot, lai grāmatveži pilnā apjomā varētu darboties pēc jaunā PVN likuma.
Tomēr kopumā grāmatvedības speciāliste nākamo gadu grāmatvežiem un visiem nodokļu maksātājiem prognozē daudz mierīgāku un vieglāku nekā šogad, lai arī jau šobrīd varam paredzēt, ka lielākas vai mazākas izmaiņas nodokļu likumdošanā pieredzēsim arī nākamgad un turpmāk. «Mēs vēl esam pārāk jauni kā valsts kopumā. Tādēļ šobrīd tā īsti nemaz nav iespējams izstrādāt perfektu nodokļu likumu, kurš varētu darboties ilglaicīgi un bez izmaiņām. Mēs esam latvieši – zināmā mērā slīpēti un vienmēr meklēsim kādu spraudziņu, kā apiet likumu ar līkumu. Tādēļ arī VID inspektori, atnākot uz pārbaudi, uz uzņēmēju sākotnēji skatās ar šaubām. Un tikai jau pārbaudes gaitā arī VID speciālisti saredz, kāds uzņēmējs viņam ir pretī un vai atrastās neprecizitātes vai kļūdas ir apzināti vai neapzināti pieļautas. Protams, arī uzņēmēju dažreiz kaitina, ja VID paši nespēj apskatīties par konkrēto nodokļu maksātāju visu informāciju un tad ik mēnesi cits inspektors prasa vienu un to pašu informāciju. Taču – mēs visi vēl mācāmies,» pauda Sanita Ādmine.
