Finanses

VK: Rupjie pārkāpumi Brocēnos apliecina nepieciešamību revidēt pašvaldības

Dienas Bizness,01.10.2015

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Precīzu nelikumīgi pārskaitīto pašvaldības finanšu līdzekļu summu un valsts budžetā neiemaksāto nodokļu summu nav iespējams noteikt neapmierinošās grāmatvedības uzskaites dēļ.

Pašvaldības grāmatvedībā nebija atrodami attaisnojuma dokumenti un pašvaldības vadība nevarēja uzrādīt līgumus vai pieņemšanas - nodošanas aktus, kas attaisnotu dažādām fiziskām personām veiktos naudas līdzekļu pārskaitījumus 372 644 euro apmērā, kuri saskaņā ar bankas dokumentiem veikti par pakalpojumiem.

Savukārt gadījumos, kad attaisnojuma dokumenti bija sagatavoti, tie pretēji likumā Par grāmatvedību noteiktajam nedeva iespēju pārliecināties par finanšu līdzekļu izlietošanas pamatotību. Piemēram, lai gan pašvaldības īpašumā ir vismaz 20 dažādi mūzikas centri, ir apmaksāta mūzikas un video aparatūras noma, nenorādot nomātās aparatūras sastāvu, funkcionalitāti un lietošanas termiņus, ir apmaksāta privātpersonām piederošu celtniecības instrumentu un trauku noma ne līgumos, ne pieņemšanas - nodošanas aktos nenorādot pamatojošu informāciju.

Arī aprēķinot atlīdzību pašvaldības deputātiem un darbiniekiem, pašvaldības grāmatvedībai nav izdevies izvairīties no normatīvajos aktos paredzēto prasību pārkāpšanas, kā rezultātā 2014.gadā ir nelikumīgi izlietoti 9549 euro.

Kopumā Brocēnu novada pašvaldības grāmatvedības stāvoklis nedeva iespēju Valsts kontroles revidentiem sniegt viedokli par pašvaldības 2014.gada pārskatā uzrādītajiem aktīviem un pasīviem gada sākumā 10,7 miljonu euro vērtībā un gada beigās 11,6 miljonu euro vērtībā, ieņēmumiem 6,4 miljonu euro vērtībā un izdevumiem 6,3 miljonu euro vērtībā.

Lai gan Valsts kontroles revidenti Brocēnu novada pašvaldības vadību jau 2014.gada novembrī informēja par katastrofālo stāvokli grāmatvedībā, vēl šā gada vasarā tā nebija veikusi ne grāmatvedības kontu inventarizāciju, lai konstatētu patieso stāvokli, ne pieņēmusi galveno grāmatvedi, kas varētu uzsākt grāmatvedības sakārtošanu, nebija ieviesusi nepieciešamās kontroles skaidras un bezskaidras naudas darījumiem, lai novērstu nelikumīgas rīcības ar pašvaldības finanšu līdzekļiem risku.

Lai gan Brocēnu novada pašvaldības grāmatvedības uzskaite gadiem ilgi nav kārtota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā ir veikta grāmatvedības datu sagrozīšana, 2014.gada decembrī pašvaldības galvenā grāmatvede ir apbalvota par ilggadēju darbu un apzinīgu darba pienākumu veikšanu ar pateicības un atzinības rakstu, izmaksājot pabalstu 80 euro apmērā.

Par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem VK jau ir informējusi Ģenerālprokuratūru, KNAB, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu. Savukārt Zvērinātu revidentu asociācijai tiks sagatavota un nosūtīta informācija par zvērināta revidenta darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru