Sabiedrība no Latvijas gāzes sadalīšanas neko neiegūs, komentējot grozījumu Enerģētikas likumā virzīšanu Saeimā, pauda jaunievēlētās uzņēmuma padomes loceklis Jorgs Tumats.
Viņš uzsvēra, ka pamatdokuments, uz ko balstās Latvijas gāzes darbība, ir privatizācijas līgums, kas ir spēkā 20 gadus līdz 2017. gadam, kuru parakstīja gan Latvijas valsts, gan investori.
Minētajā līgumā atsevišķa sadales tīklu uzņēmuma nodalīšana nav paredzēta, piebilda J. Tumats. Viņš uzskata, ka vienkāršākais un pragmatiskākais būtu ievērot līguma nosacījumus un līdz 2017. uzņēmumu nesadalīt.
Viņš atzina, ka pašlaik sadales tīklu nodalīšana nekādu priekšrocību patērētājiem nedos. J. Tumats atgādināja, ka pašlaik 100% no Latvijā patērētās dabasgāzes ir Krievijas gāze. Kamēr pieejamas alternatīvas piegādes, sadales tīklu nodalīšana efektu nedos, vienīgi palielinās izmaksas.
J. Tumats atzina, ka ir informēts, par nepieciešamību Latvijai ievērot Eiropas Savienības direktīvas, tādēļ valstij jādomā, kā šo situāciju atrisināt.
Viņaprāt, šāda uzņēmuma nodalīšana nav vienkārša. Ir paredzamas milzīgas strukturālas pārmaiņas, jāsakārto īpašuma, drošības jautājumi un daudz kas cits.
«Es nedomāju, ka sabiedrība no tā visa iegūs. Drīzāk pretēji,» teica J. Tumats, piebilstot, ka Lietuva, kur sadales tīklu nodalīšana jau ir notikusi, esot tam labs piemērs, kas apliecinot, ka šāds process saistīts ar lieliem konfliktiem.
Kā informēja Latvijas gāzes pārstāvis Vinsents Makaris, atsaucoties uz Eiropas Komisijas pētījumu, šāda uzņēmuma nodalīšana izmaksā 4-10 miljonus eiro (2,8 - 7 miljonus latu). Turklāt, rēķinot uz 100 tūkst. klientu bāzi, esot sagaidāms tarifa kāpums par 10%-15%.
Ņemot vērā, ka Latvijas gāzes 80% klientu ir mājsaimniecības, kas kopumā patērē tikai 1,5% dabasgāzes, un izveidots ļoti sazarots gāzesvadu tīkls, uzņēmumu sadalīšana varētu atstāt vēl lielāku iespaidu uz dabasgāzes gala cenu.
Sadalot uzņēmumu, ir pilnībā jāpārveido līdzšinējā norēķinu un uzskaites sistēma, sadalot arī šo sistēmu.
V. Makaris piebilda, ka, Latvijas gāzes vērtējumā, ir iespējams atlikt uzņēmuma sadalīšanu, balstoties uz attiecīgo direktīvu, kas šādu iespēju pieļaujot, ja netiek sasniegti direktīvas mērķi - ar šo soli netikšos samazināta dabasgāzes cena, kā arī nepieaugšot konkurence, jo īpašnieki abiem uzņēmumiem būs vieni un tie paši un alternatīvu piegāžu nebūs.
Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāvji apšauba Latvijas gāzes aprēķinus un apgalvo, ka sadalīšana neizraisīs tik milzīgu sadārdzinājumu. Faktiski gāzes apsaimniekošanas sistēmā nekas nemainīsies, izņemot, to, ka tiks nošķirta gāzes sadale un tirdzniecība, atdalot uzņēmumu administrāciju. Abos uzņēmumos strādās līdzšinējie speciālisti, kas darīs līdzšinējo darbu.
Kā ziņots, Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.
Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - a/s Latvijas gāze -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.
Īstenojot gāzes tirgus liberalizācijas pirmo posmu, grozījumi Enerģētikas likumā paredz trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, kā arī sadales sistēmu operatora nodalīšanu.
Eiropas Komisijas direktīva patlaban neuzliek pienākumu Latvijai no vertikāli integrētā uzņēmuma nodalīt īpašumtiesības uz sadales sistēmas aktīviem, taču kā obligāts kritērijs neatkarīgiem sistēmu operatoriem ir spēja apliecināt, ka to rīcībā darbības nodrošināšanai ir nepieciešamie cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi. Tāpat tā paredz regulatīvo iestāžu vai citu kompetentu struktūru veiktu sadales sistēmas operatora uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, kropļojot konkurenci.
Sadales sistēmas operators būs daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kas būs neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali, vismaz tiktāl, ciktāl tas skar viņa juridisko statusu, organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Sadales sistēmas operatora nodalīšanai paredzēts pārejas periods līdz 2015. gada 1. janvārim.
Tāpat direktīva uzliek Latvijai par pienākumu nodrošināt, ka dabasgāzes uzņēmumi neatkarīgi no īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas sagatavo un publicē savus gada pārskatus atsevišķā iekšējā grāmatvedībā, atsevišķi uzskaita dabasgāzes pārvadi, veic konsolidējamu uzskaiti par citām ar gāzi saistītām darbībām, kas neattiecas uz pārvadi, sadali, uzglabāšanu, kā arī iekšējā grāmatvedībā precizē noteikumus par aktīvu un pasīvu, izdevumu un ieņēmumu sadali, kā arī par amortizāciju. Šo gada pārskatu piezīmēs jānorāda visi konkrēta apjoma darījumi, kas veikti ar saistītiem uzņēmumiem.