Ieviešot dabasgāzes tirgus liberalizācijas prasības ātrāk par 2017. gada aprīli, Latvija riskē iegūt investīciju strīdu vairāku miljonu apmērā.
Tādas ir iespējamās sekas Saeimā bez diskusijām konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas faktiski paredz sadalīt uzņēmumu a/s Latvijas gāze (LG), atdalot no tā sadales tīklus un potenciāli ļaujot gāzes tirgū ienākt arī citiem spēlētājiem.
Šis solis ļaus ar laiku diversificēt gāzes piegādātājus, uz ko pašlaik tiecas visa Eiropa, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr problēmas rada tas, ka iecerētās izmaiņas ir pretrunā a/s Latvijas gāze privatizācijas līgumam, kas paredz, ka līdz 2017. gada aprīlim uzņēmums tiek saglabāts kā viens veselums, turklāt nevienam citam uzņēmumam (izņemot Latvijas gāzi) netiek piešķirta licence darbībai ar dabasgāzi Latvijas tirgū. To, ka situācija ir nopietna, apliecina a/s Latvijas gāze ilggadējā vadītāja Adriana Dāvja sacītais gan Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan masu medijiem.
«Atgādināšu, ka Latvijas valsts, slēdzot privatizācijas līgumu, garantēja, ka līdz 2017. gada aprīlim LG saglabāsies kā vienots veselums. Trešā liberalizācijas direktīva neprasa tieši šāda veida nodalīšanu. Līdz ar to Gazprom jau ir noalgojis amerikāņu juristus savu interešu aizstāvībai,» tā intervijā NRA 06.12.2013. situāciju skaidroja A. Dāvis.
Savukārt atbildīgajā Saeimas komisijā LG vadītājs pauda viedokli, ka sagatavotie likuma grozījumi neatbilst uzņēmuma privatizācijas līgumam, līdz ar to pastāv tiesvedības risks un, virzot šo likumprojektu, cietīs mūsu valsts gāzes patērētāji.
«Ekskluzīvas tiesības līdz 2017. gada aprīlim! Somijai nav, Igaunijai nav nekādu saistošo privatizācijas noteikumu. Lietuvā privatizācijas līgums tika noslēgts 2004. gadā, kad jau bija pieņemta Otrā liberalizācijas direktīva. Turklāt Lietuvā privatizācijas līgums beidzas 2015. gadā. Šajā ziņā Lietuvai ir brīvas rokas, bet Latvijai nav,» intervijā NRA skaidroja A. Dāvis.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs uzsver, ka 1997. gada līgums ir konfidenciāls un to nevar komentēt, taču līgumā rakstītais atšķiroties no tām ziņām, kuras paužot LG vadītājs.
Mīnu lauks
Par grozījumiem Enerģētikas likumā balsoja 80 deputāti, neviens nebija pret, bet trīs tautas kalpi atturējās. «Virzīsimies uz priekšu ļoti pārdomāti,» Saeimas sēdē sacīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Lai arī LG un tās akcionāri Vācijas E.ON Ruhrgas un Krievijas Gazprom publiski nav izteikušies par iespējamo pretenziju apmēru pret Latvijas valsti, tomēr, pēc vairāku DB aptaujāto juristu domām, šī summa ir mērāma desmitos, ja ne simtos miljonu latu, taču, jo vēlāk likuma grozījumi stāsies spēkā, jo mazāks varētu būt šo investoru pretenziju apmērs. Par to, ka LG akcionāri savu naudu varētu «piedzīt» no Latvijas valsts ar starptautiskās šķīrējtiesas palīdzību, arī nevienam šaubu nebija. Tā kā no investīciju strīda pieteikšanas līdz šķīrējtiesas lēmumam parasti paiet vairāki gadi, tad par šī lēmuma sekām «galva sāpēs», visticamāk, jau citai politiskajai paaudzei. Viens no DB aptaujātajiem juristiem pauda viedokli, ka pašreizējais Valsts prezidents grozījumus ar to spēkā stāšanās termiņu 2014. gada pavasaris vai ar 2015. gadu tik vienkārši bez visu iespējamo risku izvērtēšanas neizsludinās. Izskanēja arī jautājums, vai tad Latvijas valsts nevar vienoties ar LG akcionāriem vai arī ar ES par tās prasību termiņa ieviešanas atlikšanu.
Savukārt LG vadītājs Adrians Dāvis nekādās spekulācijās par uzņēmuma akcionāru iespējamo prasību apjomu pret Latvijas valsti ielaisties nevēlējās. «Piedāvātie grozījumi izveidot LG meitaskompāniju, kas nodarbotas ar sadales pakalpojumiem, neietver neko, kas būtu saistīts ar LG īpašnieku maiņu, aktīvu atsavināšanu, licencēm utt. LG īpašniekiem saglabājam visu, kas viņiem ir. Tāpēc neredzu brīdi, kurā tiktu nodarīti kādi zaudējumi, un līdz ar to nevar runāt par investīciju strīda risku,» uzsver J. Spiridonovs. Viņš arī atzina, ka LG visas izmaksas, kas saistītas ar minētās prasības izpildi, var atgūt. Turklāt esot daudz spekulāciju, taču neesot neviena dokumenta, kurā LG īpašnieki paustu savu nostāju un izteiktu kādus brīdinājumus par savu tālāko rīcību. J. Spiridonovs arī norāda, ka ir veikta iespējamo LG akcionāru pretenziju riska iespējamā analīze. Atzinumi esot vairāki – gan piesaistīto speciālistu, gan pašu gatavotie, taču neviens no tiem neuzrādot, ka pašreizējo priekšlikumu realizācija radītu kādu būtisku risku iespējamai prasībai pret Latvijas valsti no LG akcionāru puses.
Piekrīt daļai
Atbilstoši Eiropas direktīvas prasībām ar likuma grozījumiem paredzēts īstenot dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmo posmu, tostarp nodrošināt trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai un ieviest grāmatvedības nodalīšanu dabasgāzes uzņēmumos, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes definīciju. Plānots arī līdz 2015.gada 1. janvārim jaunā uzņēmumā nodalīt gāzes sadales sistēmu operatoru, kas būs daļa no a/s Latvijas gāze un būs neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali. Tieši par šo ieceri gaidāmas visplašākās diskusijas.
Iepriekš komisijas sēdē J. Ozoliņš atzina, ka daļa no šā likuma grozījumiem ir atbalstāmi, bet par dažiem viedokļi ir pretrunīgi, informēja Saeimas Preses dienestā. Komisija nolēmusi diskusijas turpināt jau otrajā lasījumā. «Ņemot vērā, ka komisija nav saņēmusi juristu atzinumus par iespējamiem tiesvedības riskiem pēc likuma grozījumu pieņemšanas, lūgsim atbildīgās iestādes tos iesniegt. Nepieciešams arī regulatora atzinums par to, kā gāzes tirgus atvēršana varētu mainīt tarifu gala patērētājiem,» norādīja J. Ozoliņš.
Zaudēs statusu aprīlī
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē J. Spiridonovs informēja, ka 2014. gada 4. aprīlī Latvija saskaņā ar ES direktīvu zaudēs «jauna» gāzes tirgus statusu, kas nozīmē – Latvijai gāzes tirgus ir jāliberalizē. Grozījumi ieviesīs trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, sašķidrinātās dabasgāzes definīciju, kā arī grāmatvedības nodalīšanu dabasgāzes uzņēmumos. Kopumā grozījumi paredzēti 18 likuma pantos. Jautājums, kas rosinās visvairāk diskusiju, būs – vai uzņēmums Latvijas gāze 2015. gadā būs jāsadala divās daļās, izveidojot meitasuzņēmumu, sacīja J.Spiridonovs. Viņš norāda – šobrīd piedāvātā ir minimālā programma salīdzinājumā ar to, ko būtu tiesīgi darīt un ko dara kaimiņvalstis. «Ir dīvaini dzirdēt, ka LG saka: pagadiet šos divus gadus un tad varat darīt. Tas nozīmē, ka runa ir nevis par principu, bet gan par termiņu,» – tā J. Spiridonovs. Viņaprāt, nākamie soļi ir jau ir daudz nopietnāki, proti, kad būs vēl viens (25% apmērā) alternatīvs piegādātājs, tad būs arī jānodala glabāšana, pārvade un vēl citi jautājumi, kuru risināšanai arī LG akcionārs – Gazprom – piesaitot juristus.
Alternatīvu nav
Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – a/s Latvijas gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Mūsu valsts dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. «Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai,» atzīst ministrija.
DB jau rakstījis (26.11.2013), ka Latvijas gadījumā pilnīgu dabasgāzes tirdzniecības nodali no gāzes infrastruktūras turētājiem ierobežo a/s Latvijas gāze privatizācijas līgums, kas paredz gāzes uzņēmumam monopolstāvokli līdz 2017. gadam. Turklāt bez jauna sašķidrinātās gāzes termināļa vai gāzesvada izbūves Latvijai tāpat kā visam Baltijas reģionam nav alternatīvas gāzes piegādes iespējas, izņemot Krieviju. To, ka alternatīvu gāzes piegādes avotu Baltijā, visticamāk, nebūs agrāk par 2020. gadu, uzsvēris A. Dāvis. Ir gan kāda nianse, proti, tas var notikt arī ātrāk, ja patiešām Klaipēdā sāks darboties sašķidrinātās gāzes terminālis, ko Lietuva būvē bez ES atbalsta. Tiesa, sašķidrinātās gāzes cenas pašlaik ir augstākas par cauruļvada dabasgāzes cenām.
Priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam var iesniegt līdz 2014. gada 7. janvārim.