Bankas AS Citadele banka slēgusi kāda 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma un tā īpašnieces kontus. Savukārt citas bankas atsakās tam atvērt jaunu kontu, un rezultātā uzņēmums vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt
Laikrakstam akcijā «Uzņēmēj, neklusē!» vēstuli atsūtīja kāda lasītāja, kurai pieder 20 gadus Latvijā strādājošs grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums. Pirms neilga laika viņa saņēmusi vēstuli no AS Citadele banka par to, ka tā pārtrauc sadarbību gan ar viņu kā privātpersonu, gan ar viņai piederošo uzņēmumu. No bankas sīkāki paskaidrojumi nav saņemti, atsūtīta tikai vēstule, kurā banka informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību un slēgt kontus.
Nonāk melnajā sarakstā
«No šī brīža esmu izstaigājusi visas Latvijas lielākās bankas – neviena kontus man vaļā never, tātad ir kaut kāds starpbanku melnais saraksts, kurā es esmu iekļauta,» pieļauj uzņēmuma īpašniece un retoriski vaicā – kā lai strādā, ja skaidras naudas darījumi lielākos apmēros ir aizliegti, bet bankas atsaka atvērt kontus? Uzņēmuma īpašniece vērsusies AS Swedbank, AS SEB banka, kuras atteikumu atsūtījušas jau divu dienu laikā, AS Privatbank negatīvu atbildi sniegusi divu nedēļu laikā, no divām bankām šobrīd viņa atbildes vēl gaida. «Mūsu uzņēmumam nebija ne kredītu, ne līzingu, AS Citadele banka pārņem ABLV Bank klientus, resursi bankai ir tik, cik ir, tādēļ jāatbrīvojas no tiem klientiem, kas nenes peļņu,» uzskata uzņēmuma īpašniece, tajā pašā laikā vaicājot, kādēļ jābojā 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma reputācija tiktāl, ka visas bankas uzskata to par saistītu ar teroristiem vai nelegālu naudu.
Klients paliek neziņā
Banka savu vainu noliedz, aizbildinoties ar likumu, ka detalizētu informāciju klientam par viņa konta slēgšanu var nesniegt. «Banka nelabprāt slēdz klientu kontus, jo bankas mērķis ir klientu apkalpošana. Galvenais iemesls, kādēļ reizēm tiek slēgti klientu konti, ir saistīts ar likuma un noteikumu naudas pretatmazgāšanas jomā izpildi,» skaidro bankas Citadele komunikācijas un mārketinga daļas vadītājs Āris Dreimanis. Viņš piebilst, ka likums bankai liek sekot līdzi klientu darījumiem un, sekojot Ministru kabineta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Valsts ieņēmumu dienesta vadlīnijām, identificēt neparastus un aizdomīgus darījumus, veikt to pārbaudi un pārtraukt sadarbību ar klientiem situācijās, kad neizdodas iegūt pilnu pārliecību, ka darījumi ir bijuši likumiski. Gandrīz 100% gadījumos, kad tiek veikta padziļināta klienta un darījumu izpēte, klientiem tiek lūgts skaidrojums par konkrētiem darījumiem, skaidro bankas pārstāvis, piebilstot, ka daudzos gadījumos pēc informācijas saņemšanas sadarbība turpinās kā ierasts, taču ir arī tādi gadījumi, kad klients nevēlas sniegt pilnīgu informāciju par darījumiem vai arī darījumu izpētes rezultāti nedzēš aizdomas par iespējami pretlikumiskām darbībām, un šādos gadījumos banka pieņem lēmumu pārtraukt sadarbību. Tajā pašā laikā klients nesaņem pilnīgu informāciju par iemesliem, kādēļ banka sadarbību ir pārtraukusi, atzīst bankas pārstāvji. «Šādos gadījumos detalizēta informācija par pārbaudes saturu un to, vai ir sniegta informācija kontroles dienestam, klientam netiek sniegta, jo to neatļauj likums,» skaidro Ā. Dreimanis.
Ir standarti
Citās bankās atzīst, ka grupas ietvaros pastāv konkrēti standarti un definētas riskantās nozares, ar kurām kredītiestāde nesadarbojas.
AS Swedbank šobrīd atver kontus ikvienam uzņēmumam ar skaidru kapitāla izcelsmi un īpašnieku struktūru, kā arī darbību, kas saistīta ar Latviju, norāda Swedbank Drošības un izmeklēšanas (GSI) vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs, uzsverot, ka Swedbank piemēro vienādus standartus visās valstīs, kurās tā darbojas. Pēc viņa teiktā, grupas ietvaros ir definētas atsevišķas nozares, ar kurām, piemēram, ētikas un ilgtspējas standartu dēļ nesadarbojas, bet neapšaubāmi grāmatvedības ārpakalpojumi noteikti nav šādu nozaru lokā. Arī gadījumi, kad Swedbank nākas pārtraukt darījumu attiecības, ir izņēmuma gadījumi, rūpīgi izvērtējot katru situāciju, viņš piebilst.
Ā. Dreimanis informē, ka pēdējos gados biežākais iemesls sadarbības pārtraukšanai ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas kā lielos, tā mazākos apmēros, nereti starp reāliem darījumiem iestarpinot fiktīvus darījumus un iesaistot darījumos arī tuviniekus, draugus un paziņas, šādi slēpjot faktisko darījumu veicēju. «Pēdējos gados arvien stingrāka noziedzīgu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzība skar mazu klientu skaitu – lielākā daļa klientu to savā ikdienā nejūt,» uzsver J. Bogdanovs. Viņš gan piebilst – klientam jāsaprot, ka, ja banka uzdod kādus šķietami neērtus jautājumus, tad to dara, pildot pienākumu, kuru tai nosaka likumdošana, un mūsdienās atbilstības principu ievērošana un risku izvērtēšana kļūst ikdiena ne tikai banku sektoram – būtībā katram uzņēmumam jādomā par šiem jautājumiem, lai pasargātu sevi no kaut vai netiešas iesaistīšanas finanšu noziegumos, norāda eksperts.
Var sūdzēties ombudam
Gadījumos, kad rodas strīds par konta slēgšanu pēc bankas iniciatīvas, iespējams vērsties pie Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ombuda. Tā pārstāvis Aivars Graudiņš piebilst, ka risku kultūra mainās ne tikai bankās, bet arī klientiem jānodrošina lielāks darījumu caurspīdīgums.
Ja klients ir Latvijas rezidents, tā līdzekļu izcelsme ir saprotama un viņš nav bijis iesaistīts noziedzīgās, aizdomīgās darbībās, uzsākt un turpināt sadarbību ar banku nav šķēršļu. Dažādām bankām, protams, var atšķirties kritēriji, tomēr visas rūpīgi un skrupulozi pārbauda līdzekļu izcelsmi, viņš piebilst.
DB jau rakstījis, ka pēdējā laikā banku darbības dēļ cieš dažādu nozaru uzņēmumi, kuru konti pēkšņi tiek slēgti, kā rezultātā nav iespējams veikt ikdienas darījumus un norēķināties ar sadarbības partneriem, klientiem un darbiniekiem. Vairāki uzņēmēji jau pauduši par plāniem pārcelt darbību uz citu valsti, lai banku rīcības dēļ netiktu apgrūtināta to uzņēmumu pamatdarbība.
