Valsts policijas (VP) izmeklētajā kriminālprocesā par piesavināšanos kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry figurē 15 cietušās personas.

Pagājušā gada vasarā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņoja, ka ir saskatījis noziedzīga nodarījuma pazīmes kolektīvās iepirkšanās portāla SIA Cherry Media darbībās un vērsies VP.

Pēc darbības pārtraukšanas Cherry Media PTAC sniegusi ziņas par 221 pakalpojumu sniedzēju, kuru kuponi kopš 2015.gada decembra pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos cherry.lv un citylife.lv. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka apmēram par 4452 kuponiem par kopējo summa 113 118 eiro Cherry Media nav pārskaitījusi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no patērētājiem saņemto naudu.

VP preses pārstāvis Dairis Anučins apstiprināja, ka pēc informācijas pārbaudes tika sākts kriminālprocess aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā, un šobrīd policija turpina izmeklēšanu. Patlaban šajā kriminālprocesā par cietušajām atzītas 15 personas, taču aizdomās turētā statuss nevienai personai nav noteikts.

2012. gada pirmajā pusgadā kolektīvās iepirkšanās uzņēmums Cherry Media, kurā ietilpst portāli CityLife.lv un Cherry.lv Latvijā, dubultojis apgrozījumu – no 5,85 milj. eiro (4,1 milj. Ls) pērnā gada pirmajos sešos mēnešos līdz 12,48 milj. eiro (8,8 milj. Ls) šā gada pirmajā pusē.

Tādējādi Cherry Media ir kļuvis par lielāko e-komercijas uzņēmumu visā Baltijā, Db norāda CityLife.lv mārketinga vadītāja Ance Rancāne. Cherry Media grupā bez CityLife.lv un Cherry.lv, ietilpst Beta.lt un Grupinis.lt Lietuvā, kā arī Cherry.ee Igaunijā.

«Mēs paredzam, ka 2012. gada kopējais apgrozījums būs 26–29 milijonu eiro robežās,» prognozē Cherry Media grupas vadītājs Aldas Kirvaitis.

Kopš gada sākuma kolektīvās iepirkšanās portālu apmeklētāji iegādājušies teju 1,2 milj. kuponu Cherry Media grupas portālos Baltijā. Šā gada otrajā ceturksnī Cherry Media grupa pārdeva kuponus produktiem un pakalpojumiem 6,7 milj. eiro vērtībā; tas ir par 17% vairāk nekā pirmajā ceturksnī.

Kolektīvās iepirkšanās tirgū Latvijā patlaban valda piesardzība, norāda kolektīvas iepirkšanās portālu kopaletak.lv pārvaldošā uzņēmuma SIA Modern Fashion Group īpašnieks Aldis Kaļiņins.

Viņš sacīja, ka tas ir skaidrojams ar tirgu pametušo kolektīvās iepirkšanās portālu Citylife un Cherry darbības pārtraukšanu.

«Pēc pagājušā gada notikumiem, kad kolektīvās iepirkšanās portālu tirgu ar diezgan lielu troksni un nekārtībām aiz sevis pameta divi ļoti lieli spēlētāji - Citylife un Cherry, sekas ir jūtamas vēl šodien. Gan sadarbības partneri, gan pircēji pēc šiem notikumiem uz kolektīvās iepirkšanās portāliem skatās daudz uzmanīgāk un ir piesardzīgāki. Uzņēmumi lēmumu, sadarboties ar kolektīvās iepirkšanās portāliem, pieņem piesardzīgi un ar apdomu,» situāciju nozarē raksturja Kaļiņins.

Labdarības biedrība Dzīves kvalitātes iniciatīva, kuras vārds pagājušajā nedēļā izskanējis negatīvā gaismā saistībā ar labdarībai paredzētu Kūkotavas ceptu cepumu nonākšanu mazumtirdzniecībā, gatavi atspēkot radušos viedokli par sevi kā krāpniekiem un apsver iespēju vērsties arī tiesā, Db.lv norādīja labdarības biedrības «Dzīves kvalitātes iniciatīva» valdes loceklis Valters Ezeriņš. Neprecīzajā preces aprakstā, kas izraisīja PVD dusmas, V. Ezeriņš vaino portālu Cherry.lv, kura pārstāvji apvainojumus kategoriski noliedz.

Papildināta 3. un 4. rindkopā ar Cherry.lv komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piedzīvojusi negatīvu pārsteigumu, jo viņas labdarībai paredzētie cepumi, kas nodoti biedrībai «Dzīves kvalitātes iniciatīva», nonākuši mazumtirdzniecībā portālā Cherry.lv, turklāt kāds tos maldīgi nodēvējis par eko cepumiem, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dusmas. Kā norāda L. Tomsone, viņai sagādājis pārsteigumu tas, ka cepumi nonākuši mazumtirdzniecībā, jo līgumā šāds punkts netika pieminēts, un tajā tika norādīts, ka cepumi tiks izmantoti labdarības nolūkos, neprecizējot, kādā veidā.

Latvijā un Igaunijā strādājošais e-komercijas uzņēmums Cherry Media no piektdienas izbeidz savu darbību. Visi līdz šim uzņēmumā iegādātie pakalpojumi ir nodrošināti ar līgumiem, un vairākums klientu necietīs zaudējumus, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Cherry Media valdes loceklis Andress Susi uzsver, ka pēdējos mēnešos aktīvi tika meklēti risinājumi, lai mazinātu ekonomiskās grūtības, tomēr šobrīd ir pieņemts lēmums izbeigt uzņēmuma darbību.

«Mums patiesi žēl, ka esam nonākuši šādā situācijā, un, neskatoties uz visiem pūliņiem, mums tomēr ir jāslēdz uzņēmuma durvis,» sacīja A. Susi. «Mēs aktīvi strādājam, lai visi no aptuveni 3400 Latvijas klientiem saņemtu iegādātos pakalpojumus. Cenšamies palīdzēt un būt pieejami visām iesaistītajām pusēm un sadarbojamies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.»

Uzņēmumā līdz šim iegādātie kuponi, tajā skaitā uz restorāniem un SPA centriem, joprojām ir derīgi uz tādiem pašiem noteikumiem pie visiem pakalpojumu sniedzējiem. Cherry ar visiem pakalpojumu sniedzējiem ir noslēdzis līgumus, kas nodrošina patērētājiem pakalpojumu saņemšanu. Ir apmaksāta arī lielākā daļa ar Cherry starpniecību iegādāto lidmašīnu biļešu un ceļojumu. Tomēr klientu ērtībai uzņēmums aicina cilvēkus, kas iegādājušies ceļojumus, sazināties ar uzņēmumu pa e-pastu [email protected]

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piekritusi ziedot 80 kilogramus cepumu ar insultu slimajiem, tomēr labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» iepriekš uzņēmēju neinformēja, ka ziedotie cepumi tiks nodoti tālāk tirdzniecībā, kā arī maldīgi tiks nodēvēti par eko ražojumu, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) neizpratni.

«Labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» vērsās pie manis ar aicinājumu palīdzēt ar insultu slimajiem cilvēkiem. Tika izveidots grafiks, kad nodosim cepumus un kopā sacepām 80 kilogramus,» stāsta L. Tomsone, kura par to, ka cepumi vēlāk nonākuši tirdzniecībā uzzināja tikai pēc nepatīkama PVD darbinieces zvana.

No PVD pārstāves teiktā Kūkotavas īpašniece atklāja, ka cepumi tiek tirgoti atlaižu kuponu portālā Cherry.lv, un cepumu tirgotājs ir kāds uzņēmums Eko Alianse. Tādējādi Kūkotavas saimniecei tika sagādāti divi pārsteigumi - viens, ka labdarībai paredzētie cepumi tiek tirgoti, un otrs, ka tie maldinoši saukti par eko produktu. «PVD ir ļoti stingri standarti, lai produkcija varētu iegūt eko statusu, un mūsu cepumi nevar būt dēvēti par eko cepumiem,» norāda I. Tomsone.

Latvijas ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons kopā ar savu mazdēlu Albertu Ķirsonu uzsācis jaunu projektu – ātrās ēdināšanas tīklu Cherry Fix.

Pirmais Cherry Fix ātrās ēdināšanas tīkla restorāns atrodas pie Vērmanes dārza – vēsturiski nozīmīgā ēkā iepretim Saktai.

“Ideja par Cherry Fix radās pandēmijas laikā, kad nācās slēgt visus klātienes restorānus. Mēs nolēmām, ka nepadosimies un sākām domāt par jauniem biznesa virzieniem”, atklāj Cherry Fix dibinātājs un idejas autors Gunārs Ķirsons.

Investīcijas pašlaik vēl atklātas netiek.

Projektā Gunārs Ķirsons iesaistīja gan savu mazdēlu Albertu Ķirsonu, gan Jūlija Krūmiņa mazdēlu Edgaru Krūmiņu, gan virkni citu jauniešu ar degošām acīm un ideju pilnām galvām.

“Pieredzes un jaunības sakausējums, galu galā, var izrādīties veiksmīga kombinācija” prāto G.Ķirsons. “Jaunais uzņēmums balstās uz trim vaļiem – kvalitāti, cenu un ātrumu. Soli pa solim tapa unikāla, īpaši Cherry Fix izstrādāta ēdienkarte, lai ēdiens atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām (veselīgs, garšīgs, kvalitatīvs). Mēs gribam pierādīt, ka ātrās ēdināšanas produkti var būt kvalitatīvi, bet nebūt pārlieku dārgi, tas nozīmē, ka tie tautai būs pieejami par saprātīgu cenu.

Lai stiprinātu UAB Elektrum Lietuva pozīcijas Lietuvas elektroenerģijas tirgū, kā arī fokusētu aktivitātes uz plānoto Lietuvas elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecību sektorā, ir veiktas izmaiņas Elektrum Lietuva valdes sastāvā, liecina Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

1.decembrī darbu Elektrum Lietuva, UAB Valdē uzsācis Vilius Juraitis, kurš šim amatam ticis izvēlēts konkursa kārtībā. Viliusam Juraitim ir liela pieredze vadošā amatā, ko viņš ieguvis kopš 2010.gada strādājot Cherry Media par galveno izpilddirektoru. Vilius ir piedalījies Cherry Media dibināšanā un uzņēmuma attīstībā, mērķtiecīga darba rezultātā uzņēmumu izvirzot par e-komercijas līderi Baltijas reģionā.

Šobrīd Elektrum Lietuva valdē ir divi valdes locekļi – Gatis Junghāns un jaunievēlētais Vilius Juraitis, kurš pildīs valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Vilius Juraitis norāda, ka neatkarīgo piegādātāju vidū aizvien vairāk pieaug konkurence par biznesa klientiem. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā tuvojošos privāto klientu tirgus atvēršanu. Uzņēmums turpinās pilnveidot savu piedāvājumu, mainīties kopā ar tirgu, kas attīstās un paplašinās ne tikai Lietuvā, bet visā reģionā, tādējādi stiprinot arī savas kompetences un pozīcijas Lietuvā. Kompānija mērķtiecīgi strādā, lai būtu gatavi mājsaimniecību tirgus atvēršanai 2016.gadā.

Pirms pāris gadiem Latvijā darbojās aptuveni simt kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem tagad darbu turpina ap 30, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados konkurence kolektīvās iepirkšanās portālu vidū bijusi ļoti asa, bet šobrīd situācija ir stabilizējusies. Latvijā ir trīs kompānijas (Cherry.lv/CityLife.lv, Pērkam kopā, Zizu), kas konkurē par lielāko daļu klientu, un aptuveni 25 mazākas un ļoti mazas kompānijas, kas konkurē savā starpā,» raksturo Andress Susi, SIA Cherry Media valdes loceklis. PerkamKopa.lv (draugiem.lv grupas projekts) vadītāja Līva Liepiņa teic – joprojām saglabājas tendence, ka tirgū uzrodas portāli viendienīši, kas mēģina nopelnīt ātri, bez iedziļināšanās tirgus izpētē. «Tagad tirgū palikuši nopietni spēlētāji ar savu klientu loku un uzticamību. Jaunam portālam ienākt tirgū būtu grūti,» viņa spriež.

Cherry picking gaismas virtenes ir rokām darināti, diega kupoli, kas savienoti gaismas virtenē, rada gaumīgu un mājīgu atmosfēru jebkurā interjerā. Virtenes ir viegli transformējamas – tās var lietot gan kā interjera akcentu, gan kā pieklusinātu apgaismojumu.

Veikalā – darbnīcā Baznīcas ielā 37, ir iespēja pašam izveidot savu gaismas virteni no 50 toņu krāsu paletes vai arī izveidot un pasūtīt savu personalizēto virteni kā arī uzņēmuma īpašnieču veidotās griestu lampas mājas lapā www.chepi.lv, savukārt visu novembri jau gatavu krāsu kombināciju virtenes ikviens t/p Alfa apmeklētājs virtenes varēs iegādāties Biznesa eskalatora stendā 2. stāvā.

Cherry Picking virtenes sevī ietver gaismu un krāsu sinerģiju, kuru iespējams kombinēt pēc savām sajūtām un gaumes. Krāsainu bumbiņu virtenes ir interjera dizaina elements un var novietot visdažādākajās vietās – uz gultas galvgaļa, pie aizkaru stangas, kādā dekoratīvā traukā uz galda, izmantot kā mazo naktsgaismiņu bērniem vai veidot svētku dekorācijas. Virtenes izmantojamas visu cauru gadu, turklāt bumbiņas var mainīt un virteni papildināt, tādējādi iegūstot jaunas gaismas un krāsu noskaņas.

Iedzīvotāji visbiežāk kolektīvās iepirkšanās portālus izmanto, lai iegādātos skaistumkopšanas salonu pakalpojumus, ceļojumus vai apmeklētu restorānus, liecina piedāvājumus apkopojošā portāla Gudriem.lv aptauja.

Aptaujā secināts, ka gada laikā pirktāko kuponu tops ir izmainījies - pirmo vietu vēl aizvien saglabā skaistumkopšanas salonu piedāvājumi, kurus iegādājas 19,5% pircēju, otro vietu iekarojuši ceļojumu piedāvājumi - 16,6%, kuri iepriekš neietilpa pat pirktāko kuponu kategoriju desmitniekā.

Trešājā vietā (14,5%) - kafejnīcu un restorānu piedāvājumi, ceturtajā vietā (10,4%) - kosmētikas produkti un piektajā vietā (10,8%) - veselības aprūpes un fitnesa pakalpojumi.

Aptaujas dati arī liecina, ka 50,4% Gudriem.lv lietotāju regulāri apskatot visus jaunos atlaižu kuponus, 38,6% apskata kuponus sev interesantajās kategorijās, bet tikai 6,3% iegādājas konkrētu kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvātos kuponus.

Balsojumā par Kurzemē ražotiem produktiem izstādes Elementi 2013 ietvaros par uzvarētāju kļuvusi SIA ECOtex, kas ražo produktus no ķiršu kauliņiem ar zīmolu Cherry Berry.

Izstādē Elementi balsojumam par pievilcīgāko un populārāko ražojumu tika pieteikti 50 dalībnieki, taču uzvarētājs – Cherry Berry ķiršu kauliņu produkcija (SIA ECOtex), pateicoties saviem ārkārtīgi aktīvajiem faniem, spēja noturēt pārsvaru līdz pašām balsošanas beigām, ar 3848 balsīm iegūstot 1.vietu. DB rakstīja, ka Cherry Berry ir dažādi lietojami lina vai kokvilnas auduma spilventiņi, pildīti ar ķiršu kauliņiem.

Lielu balsotāju atsaucību ieguva arī SIA Singing toys atbalstītāji, kas par Tautas šūpuļdziesmas dziedošo rotaļlietu Miega lācis ieguva 3520 balsis. Ar 2422 balsīm 3.vietu ieguva SIA Kurzemes Democentrs, kas šogad izstādē piedāvāja savu inovatīvo produktu – mobilo fotostendu.

Pēc veiksmīgā starta Rīgā Cherry Picking virtenes, iespējams, būs plašāk pieejamas arī reģionos.

Visus mērķus, ko gaismas virteņu veikala-darbnīcas Cherry Picking īpašnieces Egija Taube un Līva Vīgante bija sev izvirzījušas - jauns produkts, apjoma pieaugums, ārzemju klienti, jauns virziens -, viņas ir sasniegušas.

Uzņēmējas apzinās, ka būtu jāizvērš darbība arī reģionos, jo tur zīmolu pazīst vien tie, kam pašiem vai paziņām tādas gaismu virtenes mājās ir. Tāpēc uzņēmējas domā par iespējām, kā attīstīt biznesu reģionos.

«Mēs, protams, nesteidzamies, negribam paplašināties nepārdomāti, izvērtējam sadarbības iespējas. Šobrīd ir sarunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem Liepājā, kas varētu būt lielāks projekts,» stāsta Līva.

Ekspertu žūrija izvērtējusi uzņēmumu pieteikumus un noteikusi finālistus, kas pretendēs uz Zviedrijas Biznesa gada balvu 2015, teikts paziņojumā medijiem. Balvu ar mērķi noskaidrot atbildīgākos uzņēmējus un stiprināt veiksmīgo sadarbību starp Zviedriju un Latviju jau septīto gadu izsludina Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome.

Arī šogad uzņēmumi savus veiksmes stāstus varēja pieteikt trīs kategorijās: Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums Latvijā, Korporatīvās sociālās atbildības projekts vai iniciatīva, un Gada jaunais uzņēmējs.

Vērtēšanas procesā tiek izskatīti vairāki uzņēmējdarbības aspekti, tomēr pamatā tiek vērtēti uzņēmumu finanšu rādītāji, izaugsme un uzņēmumu sociālā atbildība.

Šogad kategorijā Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums saņēma 15 pieteikumus. Finālam žūrija izvirzīja trīs veiksmīgus uzņēmumus: Rimi Latvia, Dinair Filton (Olaine), Lesjofors Gas Springs (Liepāja).

Kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā jau sen vairs nedarbojas pēc sākotnējās ieceres, proti, pārdodot preces vai pakalpojumus vairākumā, tās iespējams pircējiem piedāvāt par draudzīgāku cenu, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Šobrīd šie portāli lielākoties esot kā internetveikalu un kuponu tirdzniecības mistrojums, kura galvenais pircēju pievilināšanas āķis ir pēc iespējas lielāka atlaide.

Neatkarīgā vakar pārlūkojusi šo portālu piedāvājumu un secinājusi, ka nemaz nav tik viegli pārliecināties, vai piedāvātā atlaide ir reāla, jo daļu preču vispār Latvijā nekur citur nevarot nopirkt kā tikai konkrētajā portālā. Savukārt daudzas uzrādīto sadarbības partneru mājaslapas vai konkrētās to sadaļas tieši šobrīd esot veidošanas stadijā, tajās nav informācijas par identiska piedāvājuma cenu vai vispār šāda prece netiek piedāvāta.

Igaunija ir otrajā vietā pasaulē aiz ASV pēc jaundibinātu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, taču Igaunijas kā IT paraugvalsts slava ir nedaudz pārspīlēta, norāda igauņu «sērijveida» uzņēmējs un investors Alans Martinsons.

«Pēc mērauklas «jaundibinātie uzņēmumi uz vienu iedzīvotāju» Igaunija ir otrajā vietā pasaulē. ASV ir pirmajā vietā, Izraēla ir trešajā vietā. Šo statistiku esmu pats aprēķinājis no dažādām datubāzēm. Patlaban ir kādi 60 vai 70 labi jaundibināti IT uzņēmumi Igaunijā, kas arī ir investīciju cienīgi uzņēmumi. Skaits ir lielāks nekā Somijā,» skaidroja Martinsons.

Vaicāts, vai Igaunija tiešām ir priekšā citām Baltijas un Eiropas valstīm IT un e-pakalpojumu attīstībā, Martinsons sacīja: «Jā un nē. Nav vienkāršas atbildes. Protams, Igaunijai ir labs PR, bet aiz tā ir kaut kam jābūt. Kas attiecas uz «e-Stonia», uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem, tad Igaunija jau bija priekšgalā pirms septiņiem vai desmit gadiem. Starplaikā citas valstis ir uzņēmušas ātrumu, un diez vai vairs esam numur viens.»

Finanšu nozares pārstāvji reģistrējuši Finanšu nozares arodbiedrību, liecina informācija Lursoft.

Jaundibinātā arodbiedrība reģistrā ierakstīta 22. novembrī. Tās darbības mērķi ir savu biedru darba, ekonomisko, profesionālo, sociālo tiesību un interešu aizstāvēšana, pārstāvēšana un veicināšana.

Finanšu nozares arodbiedrības vadībā darbojas finanšu un ekonomikas eksperts Tālis Laizāns, liecina informācija Lursoft. Tāpat arodbiedrībā darbojas SEB bankas arodorganizācijas priekšsēdētājs Andrejs Mežals, SIA Cherry Media pārdošanas projektu vadītājs Raimonds Sarkans, a/s SEB banka Ārējo komunikācijas projektu vadītāja Anna Vilsone un Mikus Vilsons, kurš pašlaik darbojas SIA Lake Property Partners, SIA Gazele un SIA L5254, liecina informācija LinkedIn.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Nomo.lv vadītāji un īpašnieki Reinis Vaivars un Māris Strods. «Nomo.lv šogad februārī nosvinēja 1 gada dzimšanas dienu un gada laikā daudz kas ir paveikts: mums ir 25 000 klientu, 40 darbinieki un nesen esam atvēruši arī savu pirmo fizisko veikalu Liepājā, kas ļauj arī klātienē apskatīt preces un uzzināt par nomas nosacījumiem,» stāsta abi vadītāji un piebilst. «Galvenais par mūsu uzņēmumu ir tas, ka darbojamies pilnīgi jaunā nozarē (preču noma ar izpirkuma iespēju) – attiecīgi Latvijā šāda veida pakalpojums līdz šim nav bijis.»

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares inkubatori un «akseleratori», kas Baltijas reģionā pēdējā laikā savairojušies, ir laba lieta, bet vairums to varētu pāris gadu laikā izputēt, norāda Alans Martinsons, kas sevi dēvē par «sērijveida uzņēmēju» dažādās nozarēs.

Igaunijas pilsonis Martinsons, kurš, cita starpā, dibinājis ziņu aģentūru Baltic News Service (BNS), savā laikā vadījis datoru salicēju, tirgotāju un IT pakalpojumu sniedzēju Microlink un patlaban piedalās vairākos jaunos IT projektos, teica, ka pasākumu ar dažādiem «atraktīviem» nosaukumiem «barcamp», «seedcamp» un dažādām «garāžām» un ideju «kalšanas» nedēļas nogaļu pasākumu savairošanās «jau ir smieklīga».

«Tie saradās pirms diviem trim gadiem un sasniedza kulmināciju apmēram pirms gada. Patlaban vairs nedzirdu, ka uzrastos jauni šāda veida pasākumi, bet esmu pārliecināts, ka pēc pāris gadiem divas trešdaļa visu šo inkubatoru un akseleratoru pasākumu būs pagalam. Tie nav ilgtspējīgi,» uzskata Martinsons.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Pagājušajā gadā, iegādājoties preces un pakalpojumus, kuri tika pārdoti kolektīvās iepirkšanās portālos, Latvijas iedzīvotāji iztērējuši 12,72 miljonus latu, liecina Gudriem.lv kolektīvās iepirkšanās portālu salīdzināšanas servisa pētījuma dati.

Tādejādi gada laikā apjomi auguši par 15%. Pēc portāla Gudriem.lv prognozes, arī šajā gadā tirgus pieaugs par 10 – 15%, jo, pateicoties eiro ieviešanai, Latvijas tirgū ienāks jauni kolektīvās iepirkšanās portāli no kaimiņu valstīm.

Pagājušā gada laikā tika pārdoti apmēram 1,3 miljoni kuponu (gadu iepriekš – 1,6 milj. kuponu). Populārākie pēc pārdoto kuponu skaita, 2013. gadā bijuši kuponi no sadaļas mājai un dārzam, apģērbi un aksesuāri, kā arī kuponi no skaistumkopšanas sadaļas. Gadu iepriekš populārākie kuponi bija skaistumkopšanas salonu piedāvājumi.

Statistikas dati par lielāko apgrozījumu uzrāda citu ainu – trešā daļa no gada apgrozījuma summas (2,7 miljoni latu) iztērēta ceļojumu kuponu iegādei. Tieši šī kategorija ieņem pirmo vietu ienesīgāko kolektīvās iepirkšanās piedāvājumu topā. Tālāk seko preces mājai (123,3 tūkstoši pārdotu kuponu ar kopējo summu 1,036 miljoni latu) un ķermeņa kopšanas procedūru piedāvājumi (67,5 tūkstoši kuponu ar kopējo summu – 865,4 miljoni latu).

Tūrisma firmām tā ir iespēja atrast jaunus klientus, taču vienlaikus šāds piedāvājums «jauc gaisu»

Tā secināms no DB tūrisma uzņēmumu aptaujas. Daļa kompāniju nevēlējās paust savu viedokli, daļa ir stipri nobažījušies par negodīgu konkurenci. Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis astoņas patērētāju sūdzības par iegādātiem ceļojumu kuponiem kolektīvās iepirkšanās portālā Cherry.lv, no tām septiņas sūdzības bija par nenotikušajiem ceļojumiem saistībā ar tūrisma operatora Plius Travel bankrotu, bet viena par nekvalitatīvu tūrisma pakalpojumu (ceļojums ar autobusu uz Lietuvu). Pērn ir saņemtas arī divas sūdzības par SIA Hot Travel par nenotikušajiem ceļojumiem saistībā ar bankrotējošo Lietuvas tūrisma operatoru UAB Fresh Travel. Pēc konsultācijām par tālāko rīcību PTAC ir vērsušies vairāki desmiti patērētāju, tāpēc iestāde savas kompetences ietvaros šobrīd veic darbības, lai patērētājiem palīdzētu atgūt naudu.

Tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness izsludina pieteikšanos projektam Biznesa eskalators, kas šogad norisināsies otro gadu.

«Šī projekta ietvaros mēs vēlamies palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem praktiski novērtēt savas idejas, sava produkta dzīvotspēju reālā vidē, vienlaikus saņemot konsultācijas no dažādu nozaru ekspertiem. Jau iepriekšējais gads ir pierādījis, ka bieži vien jaunajiem uzņēmējiem izšķirošs ir bijis tieši šis aspekts, kas ir pavēris arvien jaunus un citādus biznesa virzienus,» teic Liene Apine, t/p Alfa vadītāja.

Pērn projektā roku tirdzniecībā izmēģināja vairāki uzņēmumi, piemēram, koka skrejriteņi DipDap, galda spēle Oligo, gaismas virtenes Cherry Picking, gleznas ar Swarovski kristāliem Latvian Art, Yuta apģērbi, kafejnīca Burbuļnīca, zīmola Biksēm stilizētās Lielvārdes jostas u.c.

Ar semināru, kur iepriekšējā gada dalībnieki dalījās savā pieredzē, tika atklāta otrā sezona projektam Biznesa eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness.

Pirmie uzņēmumi sāks tirdzniecību šī gada maijā. Tā ir iespēja izmēģināt savus spēkus t/p Alfa starp lielajiem tirgotājiem un pārliecināties par to, kā ir strādāt tirdzniecības centrā, kā pareizi izlikt preci, kā noformēt stendu, kā strādāt ar pārdevējiem, stāsta Liene Apine, t/p Alfa vadītāja. Viņa teic, ka, atšķirībā no projekta pirmās sezonas, tirdzniecības vieta jaunajiem uzņēmējiem būs t/p Alfa pirmajā stāvā, kur ir vēl lielāka pircēju plūsma un kur uzņēmējus būs iespēja pamanīt vēl plašākam cilvēku lokam. Tāpat kā iepriekšējā gadā, uzņēmums ar vislabākajiem rezultātiem tirdzniecībā, varēs tirgoties arī decembrī. Pērn šo iespēju ieguva gaismas virteņu tirgotājs Cherry Picking.