Konditorejai Kūkotava atvērta pirmā franšīze – Krievijā, Pleskavā, portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma vadītāja Liene Tomsone.

Līgums noslēgts ar kādu Krievijas kompāniju, un konditoreja ārpus Latvijas atvērta augusta sākumā. Konditorejas nosaukums Krievijā netiek mainīts.

L. Tomsone stāsta, ka ar vienu franšīzes līgumu turpmākā uzņēmuma paplašināšanās neapstāsies, un patlaban notiek sarunas par vēl citu konditoreju atvēršanu Krievijā. Pagaidām gan vēl nav konkrētas skaidrības, kur varētu atvērt nākamo konditoreju, jo jāļauj iestrādāties esošajai – Latvijas uzņēmuma darbinieki patlaban brauc un apmāca Krievijas speciālistus.

Jāatgādina, ka Latvijā Kūkotava tika atvērta 2009. gada septembrī, un uzņēmēja Liene Tomsone kopā ar biznesa partneri Bruno Briedi jaunās konditorejas izveidē Rīgā, Tērbatas ielā ieguldījusi 40 tūkstošus latu, no kuriem nedaudz vairāk kā puse tika ieguldīts iekārtās un aprīkojumā, pārējais – remontā.

Labdarības biedrība Dzīves kvalitātes iniciatīva, kuras vārds pagājušajā nedēļā izskanējis negatīvā gaismā saistībā ar labdarībai paredzētu Kūkotavas ceptu cepumu nonākšanu mazumtirdzniecībā, gatavi atspēkot radušos viedokli par sevi kā krāpniekiem un apsver iespēju vērsties arī tiesā, Db.lv norādīja labdarības biedrības «Dzīves kvalitātes iniciatīva» valdes loceklis Valters Ezeriņš. Neprecīzajā preces aprakstā, kas izraisīja PVD dusmas, V. Ezeriņš vaino portālu Cherry.lv, kura pārstāvji apvainojumus kategoriski noliedz.

Papildināta 3. un 4. rindkopā ar Cherry.lv komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piedzīvojusi negatīvu pārsteigumu, jo viņas labdarībai paredzētie cepumi, kas nodoti biedrībai «Dzīves kvalitātes iniciatīva», nonākuši mazumtirdzniecībā portālā Cherry.lv, turklāt kāds tos maldīgi nodēvējis par eko cepumiem, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dusmas. Kā norāda L. Tomsone, viņai sagādājis pārsteigumu tas, ka cepumi nonākuši mazumtirdzniecībā, jo līgumā šāds punkts netika pieminēts, un tajā tika norādīts, ka cepumi tiks izmantoti labdarības nolūkos, neprecizējot, kādā veidā.

Novērtējot Pārdaugavas šarmu un attīstības potenciālu, Liene Zemīte Āgenskalnā izveido kafejnīcu Lapsas māja, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viņas kafejnīca tur darbojas kopš pagājušā gada novembra. Iepriekš Liene piecus gadus bija līdzdarbojusies kafejnīcā Kūkotava Rīgas centrā, no kuras atvadījusies pērn vasarā. Lienei bija skaidrs, ka turpinās darboties ēdināšanā, tomēr konkrētu plānu nebija, jo īpaši tajos nepavisam neietilpa jaunas kafejnīcas atvēršana vēl tajā pašā gadā. Kādu brīdi viņa bija paredzējusi atpūsties, taču ieraudzīja labu telpu piedāvājumu – sludinājumu, ka Endija Bērziņa kafejnīcas Pastarella telpas tiek iznomātas. Līdz ar to vietas izvēle ir nejauša. «Protams, ir atšķirība starp Āgenskalnu un Rīgas centru. Cilvēku plūsma centrā ir daudz lielāka un tur ir vairāk tūristu. Centrā ir vairāk neapmierinātu klientu, kam nekas nav labi un kuri mēdz izgāzt savas dusmas. Te ir mierīgāk – cilvēki atnāk pasēdēt, iedzert kafiju, apēst kādu kūku,» saka Liene. Kopumā viņa nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Restorānu nozares profesionāļi, eksperti un gardēži noteikuši 50 labākos Latvijas restorānus un pasnieguši balvu Ekselence labāko restorānu Latvijā 2013.

Ekselence 50 labāko restorānu Latvijā sarakstā iekļuvuši septiņi restorāni, kas neatrodas Rīgā.

Paralēli labāko restorānu sarakstam, tika izveidotas arī vairākas nominācijas, un par autentiskāko cittautu restorānu atzīts uzbeku restorāns «Uzbekistāna«, Dansukker labākās konditorejas titulu ieguvusi «Kūkotava», savukārt atbalstītāja Arkolat labākais jaunais restorāns ir «Mio».

Uzziniet, kuri ir Latvijā labākie restorāni, aplūkojot galeriju!

Ekselence 50 labāko restorānu Latvijā 2013 sarakstu noteica atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms restorānu nozares profesionāļi, gardēži un eksperti izveidoja savu individuālo labāko restorānu sarakstu un tad - katru no restorāniem izvērtēja, piešķirot punktus. Papildus tika izveidota arī neatkarīga žūrija,» Db.lv informēja labāko restorānu TOP 50 vērtējuma organizatori.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Attīstot ilgtspējas kultūru, tirdzniecības centrs “Spice” nodibinājis sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “AJ Power Recycling”, kuras ietvaros pie tirdzniecības centra “Spice” tiks izvietoti pirmie uzņēmuma tekstila šķirošanas konteineri Rīgā.

Specializētajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 24 tūkstoši tonnas jaunu tekstilizstrādājumu, turklāt to ražošanā var tikt izmantotas teju 1900 dažādas ķīmiskas vielas, un daļai no tām piemīt arī negatīva ietekme uz vidi. Tieši tādēļ arī tekstilam, tāpat kā plastmasai, stiklam un citiem šķirojamajiem atkritumiem, ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana.

Atsaucoties uz pašmāju vides aizsardzības biedrības “European Environment Mission” veiktā pētījuma datiem, gada laikā nešķirotajos sadzīves atkritumos kopumā nonāk vairāk nekā 26,7 tūkstoši tonnu tekstila atkritumu, kas pēc tam nonāk poligonos. Lielu daļu tekstilizstrādājumu atkritumu veido tieši mājsaimniecību vajadzībām iegādātie tekstilizstrādājumi. Latvijā ievestais tekstilizstrādājumu daudzums būtiski – pat 46 reizes – pārsniedz Latvijā savākto atkritumu daudzumu.

Ziedošana ir katra cilvēka un uzņēmuma labprātīga sociālā iniciatīva. Vienlaikus nodokļu atlaižu kompensācijas ir atbalsts uzņēmējiem, kas savus finanšu līdzekļus novirza labdarībai. Valdībai ir nepieciešams rast kompromisa risinājumu, kas atbilst ne tikai nodokļu reformas mērķiem, bet arī uzņēmumu un nevalstiskā sektora interesēm.

Pie šī brīža lēmuma zaudētāji būs visi

Publiskajā telpā jau ir izskanējusi informācija, ka valdība nodokļu reformas paketes ietvaros, sākot no 2018. gada, plāno samazināt nodokļu kompensāciju uzņēmumiem un organizācijām, kas nodarbojas ar labdarību un sponsorēšanu. Šī brīža plānā valdība ir apstiprinājusi kompensāciju samazinājuma apmēru, kas radījis ievērojamas bažas nevalstisko organizāciju, sportistu un uzņēmēju vidū.

Iesaistīto pušu satraukums ir saprotams, jo pastāv risks, ka atsevišķi uzņēmumi varētu samazināt finanšu apjomu, kas ik gadu tiek atvēlēts dažādām bezpeļņas organizācijām, kultūras projektiem un pasākumiem, kā arī sportistiem, kas pārstāv valsti starptautiskajā arēnā. Raugoties no uzņēmumu perspektīvas, kompensāciju samazinājums daudziem varētu likt pārvērtēt savu finansiālo rīcību un pārdefinēt konkrētus atbalstāmos virzienus. Skaidrs, ka konkurējošā un augošā tirgū uzņēmēju iespējas radīt papildus budžeta resursus, ko atvēlēt sociālās atbildības projektiem, nav bezgalīgas.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Biedrība Taureņa efekts sākotnēji orientējās uz labdarību, strādāja ar bērniem bāreņiem, bet tagad tai svarīgi ir palīdzēt arī citām sociāli atstumtajām grupām, turklāt darīt to ilgtermiņā, trešdien raksta Dienas Bizness.

«Pirms gada sākām meklēt jaunu virzienu, jo sapratām, ka viena lieta ir visu laiku sniegt atbalstu, bet ir arī citi veidi, kā palīdzēt – dod iespēju. Tā nav vienkārši labdarība, kas risina problēmas īstermiņa, bet gan aktivitāte ar ilgtermiņa efektu. Mēs cilvēkiem iedodam ne tikai darbu šodien, bet arī iespēju sevi attīstīt un ceļam cilvēku pašapziņu,» saka Ina Stupele, biedrības Taureņa efekts projektu vadītāja.

Pirms gada biedrība radīja planšetdatoru filca somu un mobilo telefonu maciņu zīmolu Lote, dodot iespēju strādāt cilvēkiem ar invaliditāti, vienlaikus attīstot savu talantu, pilnveidojoties un gūstot ienākumus. Diezgan ilgs laiks pagāja, kamēr tika atrasts konkrēts produkts. «Bija skaidrs, ka gribam dot iespēju strādāt, jautājums bija ko cilvēki no sociāli mazaizsargātajām riska grupām, piemēram, invalīdi spēj darīt. Nav tā, ka var iedot konkrētu uzdevumu un viss, atliek vien gaidīt gatavo produkciju. Tā nav šūšanas rūpnīca. Jāņem vērā viņu darba prasmes, iespējas, termiņus. Cilvēki ar invaliditāti nevar strādāt kā veseli cilvēki no rīta līdz vakaram,» teic Ina.

Piecu mēnešu laikā, kopš Latvijā sāka darboties kolektīvā finansējuma vietne ProjektuBanka.lv, Latvijas iedzīvotāji ieguldījuši radošās iecerēs vairāk kā 16 000 eiro, atbalstot gan kultūras pasākumus, gan arī biznesa idejas, informē idejas autori.

Līdz šim nepieciešamo finansējumu ir izdevies savākt septiņiem projektiem, tajā skaitā vairākiem kultūras pasākumiem – laikmetīgās dejas festivālam Vides deja 2015, Imanta Ziedoņa ķiršu dārzam veltītam deju uzvedumam Ļauj man iet pasaulē, kā arī iecerei par publisku klavieru izvietošanu Valmierā. Savulkārt lielāko finansējumu savācis gada nogalē gaidāmais Sinfonietta Rīga koncerts Kuncendorfs un Osendovskis Hardija Lediņa gada ietvaros.

Atbalstu saņēmuši arī jaunu produktu ražotāji – topošais mājražotājs Kārlis Ulmanis veiksmīgi ieguva līdzcilvēku atbalstu ābolu sulas spiešanas aprīkojumam, bet projekts Kokmaizītes savāca līdzekļus ģimenes spēles Burtošanas čempionāts ražošanai. Veiksmīgi noslēdzies arī biedrības Balvu olūts projekts dzejas un foto albuma Latgales sirdspuksti izdošanai, kurā apkopoti 150 Latgales dzejnieku un fotogrāfu darbi.

Pats jau sen nodarbojos ar vizuālo komunikāciju, ar reklāmu un dizainu. Vienā brīdī sapratu, ka ir cilvēki, kas pasauli redz citādāk. Tie ir neredzīgie vai stipri vājredzīgi cilvēki – stāsta sociālā uzņēmuma BlindArt dibinātājs Andrs Hermanis.

Sāku apzināt, kāda vispār ir situācija Latvijā, nonācu līdz Strazdumuižai Juglā. Tā aptuveni pirms desmit gadiem dzima ideja par sociāli atbildīgu projektu, no kura izauga arī uzņēmums BlindArt.

Sapratām, ka neredzīgajiem un vājredzīgajiem īsti nav iespēju sevi pierādīt vai nodarbināt sevi. Emocionāli šiem cilvēkiem noteikti svarīgāka ir pati darbošanās, un tas, ka var nonākt līdz taustāmam produktam.

Ir ļoti labi, ja ir labdarība. Bet mēs gribējām tam visam dot pievienoto vērtību, to izdarīt gudrāk. Tā no sociālās atbildības projekta izauga arī bizness. Esam radījuši platformu un iespēju viņiem pašiem realizēties tirgū. Gribam sabiedrībai parādīt, ka šie cilvēki ir talantīgi, ka viņi ir spējīgi radīt kvalitatīvas lietas. Katram ir jāpelna, un kāpēc gan nedot arī viņiem to iespēju? Uzskatu, ka tas taisnākais ceļš bieži vien nav tas izdevīgākais. Šad tad ir vērts izmest kaut kādu līkumu ārpus savas komforta zonas, jo tā var nonākt līdz pavisam citai iespēju ainavai.

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Sabiedriskā labuma komisija atbalstījusi sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu astoņām organizācijām.

Komisijas atbalstu sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai saņēma:

• Biedrība «Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība; kultūras veicināšana);

• reliģiska organizācija "Ogres Evaņģēliski luteriskā draudze» (jomas: labdarība; trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana);

• biedrība «Biedrība Iespēju durvis» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Dzirnavu spēks» (joma: pilsoniskas sabiedrības attīstība);

• biedrība «Bezpeļņas organizācija Latvijas Aizsargi» (jomas: pilsoniskas sabiedrības attīstība, palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās);

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Latvijā radīta jauna spēle Deserted Animals (Noklīdušie zvēri), kuras radītāji cer finansiālu atbalstu projekta īstenošanai gūt ar «pūļa investīciju» jeb CrowdFunding palīdzību, savukārt, spēlei gūstot panākumus un ienākumus, tās veidotāji sola daļu līdzekļu novirzīt labdarībai – reālu noklīdušu dzīvnieku glābšanai.

Deserted Animals paredzēta diviem līdz astoņiem spēlētājiem un spēlējama 40 minūtes un ilgāk. Spēles aprakstā norādīts, ka tā piemērota ballītēm, spēļu vakariem un sacensību turnīriem. Saskaņā ar spēles izveidotāju teikto, Deserted Animals spēlētājos attīsta taktisko domāšanu, intuīciju, sabiedrisko izturēšanos, plānošanu, veiksmi, drosmi, maldināšanu, atmiņu, aprēķinus un nepadošanos.

Spēles galvenā mērķauditorija ir jaunieši, kas vecāki par divdesmit gadiem, tomēr tā ir arī vienkārši saprotama bērniem no 12 gadu vecuma un viņu vecākiem, stāsta spēles autors Reinis Butāns. Spēle paredzēta dažādās variācijās – to var pielāgot, atkarībā no spēlētāju vecuma.

Šobrīd bērnunamu audzēkņu apdāvināšana dzimšanas dienās ir labdarība, bet projekta Give iniciatore Arta Maure cer, ka drīz tā pārvērtīsies sociālajā uzņēmējdarbībā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Projekta būtība ir apsveikt bērnus viņu dzimšanas dienā,» saka Arta. Doma par bērnunamu mazo iemītnieku iepriecināšanu viņai radās, vērojot, ka šobrīd par labdarību runā visai daudz, tiek rīkotas dažādas akcijas. Īpaši to jūt sociālo tīklu lietotāji, jo tajos katru dienu var redzēt daudzus aicinājumus pēc palīdzības. Arta uzskata, ka tas ir labi, bet viņa vēlējās nodalīt divu veidu labdarību – palīdzību īpašos gadījumos un iepriecināšanu bez īpaša iemesla. «Šobrīd labdarībai ir pat negatīva pieskaņa – lai vērstos pēc palīdzības, jānotiek kaut kam sliktam – slimībai vai cita nelaimei. Dažkārt, ieraugot tikai bildi, man ir bail lasīt tālāk, jo nezinu, kas sekos. Emocionāliem cilvēkiem tas ir grūti. Pats vārds taču ir pozitīvs – darīt labu. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt, bet viņus attur šis smagums. Gribēju izveidot priecīgu labdarību – neviens nav saslimis, nekas slikts nav noticis, ir svētki, dzimšanas diena un iespēja bērnu šajā dienā iepriecināt. Nekādā ziņā nenoniecinu to labdarību, kas palīdz cilvēkiem, kurus piemeklējusi nelaime, abi virzieni viens otru neizslēdz,» uzskata Arta. Iesākot projektu, viņa ar draudzenēm Kseniju Titovu un Zani Rukavišņikovu vienojās – ja neizdosies, pašas vienu gadu pirks dāvanas, lai nebūtu tā, ka daži bērni ir saņēmuši apsveikumus, bet pārējie palikuši bešā. Taču projekts uzņem apgriezienus. Šobrīd viņas sadarbojas jau ar 15 bērnunamiem, jauniešu mājām, ģimenes atbalsta centriem, īslaicīgās un ilglaicīgās rehabilitācijas centriem. Galvenokārt tie atrodas ārpus Rīgas, jo Artas skatījumā Rīgas bāreņiem ir lielākas iespējas sagaidīt atbalstu nekā laukos dzīvojošiem.

Lai rosinātu jaunu dāvināšanas kultūru Latvijā, Draugiem Group uzņēmums GiftCard sadarbībā ar ziedošanas platformu Ziedot.lv uzsāk ziedojumu dāvanu karšu tirdzniecību, kas paredz dāvanas saņēmējam izvēlēties, kam ziedot dāvināto summu.

«Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi sev svarīgos brīžos viesus aizvien biežāk lūdz dāvanām domāto summu ziedot kādam labdarīgam mērķim. Draugiem Group izstrādātais risinājums palīdzēs šo procesu padarīt ērtu, vienkāršu un personisku. Dāvanu kartes saņēmējs Ziedot.lv mājaslapā varēs izvēlēties, kam ziedojumu novirzīt. Ziedot.lv cer, ka šādi tiks veicināta labdarība un izpratne, ka ziedojums var būt dāvana,» jauno ziedošanas veidu pamato Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

«Tas ir ērti un vienkārši - pa ceļam ieskrien kādā no tuvākajiem veikaliem un no kopējā klāsta izvēlies jubilāram atbilstošu dāvanu karti, kuru viņš varēs iztērēt tikpat ierastā veidā kā jebkuru maksājumu karti,» stāsta GiftCard vadītājs Artis Rozentāls.

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.