Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Konkurenti un piedāvājumu apkopotāji par šādu lēmumu pauž gan izbrīnu, gan nožēlu.

Kā iepriekš norādīja CityLife.lv un Cherry.lv, šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem». CityLife.lv un Cherry.lv akcentēja, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv.

Neskatoties uz to, ka kolektīvās iepirkšanās tirgum vēl nav pat gads, tas ir kļuvis par nopietnu biznesa nišu, norāda vietne MrDeal.lv, kas izskaitļojusi, cik pelna kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā.

Kopumā Latvijā savu darbību mēģinājuši uzsākt 39 portāli, taču, ņemot vērā lielo konkurenci un darba intensitāti, ne visi ir izturējuši cīņu par izdzīvošanu, un šobrīd darbu turpina 28 portāli, kas esot ļoti liels skaits Latvijas tirgum.

Pētījuma veicēji norāda, ka šī biznesa vēsture mūsu valstī ir uzsākusies 2010. gada vasarā, kad šādus pakalpojumus sāka piedāvāt portāls oppaa.lv, lai gan daudzi uzskata, ka pirmais portāls bija Kopā Lētak, jo tas savu darbību uzsāka skaļāk un ar reklāmu.

Pavisam periodā no 2010. gada 23. augusta līdz 2011. gada 29. jūlijam kolektīvās iepirkšanās portāli pārdevuši kuponus par summu Ls 3 043 148 un kopumā lielākie portāli ir pārdevuši 504 107 kuponus. Līdz ar to vidējā kupona cena ir 6 lati.

Facebook, MySpace un vairāki citi sociālie mediji tika sūtījuši reklāmas kompānijām datus, kas varēja tikt izmantoti patērētāju vārdu un citu personas datu iegūšanai, lai gan tika solīts, ka šie sociālie portāli neatklāj šādu informāciju bez patērētāju piekrišanas.

Sociālie portāli piekopa praksi, kurā reklāmdevējiem tika nosūtīti lietotāju vārdi un personas kodi kopā ar personīgo profila informāciju ikreiz, kad lietotājs atvēra kādu reklāmas logu. Pēc The Wall Street Journal aktualizētajiem jautājumiem Facebook un MySpace nolēma veikt izmaiņas savās darbībās. «Mēs izlabojām problēmu tiklīdz par to dzirdējām,» atklāj Facebook pārstāvis.

Reklāmas kompānijas saņem informāciju, kura var tikt izmantota, lai sameklētu individuālos profilus, kurus atkarībā no lapas informācijas lietotājs ir padarījis publiski pieejamu un kuros ietverta tāda informācija kā personas īstais vārds, vecums, dzīvesvieta un nodarbošanās.

Kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv un Cherry.lv nonākuši pie kopīga lēmuma - neļaut savus piedāvājumus izvietot portālos, kuri apkopo visu Latvijas kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumus. Šāds lēmums esot pieņemts, «lai pircējiem aktīvāk skaidrotu atšķirības starp kvalitāti, ko spēj piedāvāt vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli, un mazo portālu piedāvājumiem, kuru ierobežotie resursi liedz iespēju uzņemties atbildību par to piedāvājumiem».

Kā akcentē CityLife.lv un Cherry.lv, šobrīd Latvijā darbojas ap 40 kolektīvās iepirkšanās portālu, tomēr 93% no tirgus veido četri vadošie kolektīvās iepirkšanās portāli CityLife.lv, Cherry.lv, Zizu.lv un Perkamkopa.lv. CityLife.lv un Cherry.lv sasniedz gandrīz 60% no industrijas kopējā apgrozījuma.

Pēc CityLife.lv mārketinga vadītājas Ances Rancānes un Cherry.lv mārketinga vadītājas Annas Brūnas teiktā, «mazie portāli bieži kaitē industrijai kopumā, jo nespēj nodrošināt pienācīgu kvalitāti. Savukārt, piedāvājumus apkopojošajos portālos, piemēram, refresh.lv, salidzini.lv un gudriem.lv, cilvēki nezina, no kāda portāla piedāvājums tiek iegādāts».

Tallinas tehnoloģiju universitātē veiktais latviešu studenta Arņa Paršova pētījums liecina, ka gandrīz visos gadījumos klientu atpazīšana caur internetbankām ir nedroša un dažos gadījumos pietiktu pat tikai ar sveša cilvēku vārdu un personas kodu, lai jebkurš piekļūtu tikai konkrētam lietotājam domātajai informācijai, vēstīja raidījums Nekā personīga.

Tas norāda, ka pētījumā minētās nepilnības nekādā veidā neattiecas uz pašu internetbanku drošību. To uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija un komisija apliecināja, ka visas operācijas, kas saistītas ar klientu naudas pārskaitījumiem, ir drošas.

Pēdējos gados Latvijā daudzi portāli ļauj lietot elektroniskos pakalpojumus, klientus atpazīstot ar internetbanku palīdzību. Tas notiek tā. Pie datora piesēžas, pieņemsim, Jānis Bērziņš, atver portālu, lai, piemēram, samaksātu par fotoradara pārkāpumu. Portāls pierasa, lai lietotājs apliecina, ka pa tiešām ir Jānis Bērziņš. Ja Bērziņam ir elektroniskā paraksta vai jaunizdotā ID karte, viņš to var izdarīt uzreiz. Bet lielākajai daļai šādu karšu nav. Tāpēc turpat visi elektronisko pakalpojumu piedāvātāji klientu atpazīšanā sadarbojas ar bankām. Bērziņš bankai apstiprina savu personības īstumu, un bankas nosūta portālam apstiprinājumu, ka tas tiešām ir Bērziņš, un viņš var sākt izmantot portāla pakalpojumus.

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Lai visā Baltijā būtu zem vienota zīmola, kolektīvās iepirkšanās portāls atlaižuklubs.lv ir mainījis zīmolu uz www.citylife.lv, jo pirms laika ir uzsācis darbību Lietuvā un Igaunijā.

Konkurence kolektīvās iepirkšanās portāliem Latvijā šobrīd ir liela. CityLife.lv pārdošanas vadītājs Māris Strods Db.lv pastāstīja, ka šobrīd Latvijā aktīvi šāda veida portāli ir aptuveni 20. Tomēr Latvijā, pēc viņa teiktā, optimālais šādu portālu skaits varētu būt 3-4 portāli. Tiesa, daži mazi portāli savu darbību jau ir pārtraukuši.

Kolektīvās iepirkšanās portālus aktīvi izmanto tieši sievietes vecumā no 20 - 40 gadiem, tāpēc iecienītākie piedāvājumi ir saistīti ar skaistumkopšanu, tāpat populāri ir restorānu apmeklējumu, suši piedāvājumi, kā arī dažādu koncertu un kino biļešu piedāvājumi.

Kolektīvās iepirkšanās portāli pēdējā laikā ir kļuvuši gana populāri, tomēr patlaban līdz galam nav skaidra situācija šajā nozarē. Tādēļ šīs nozares izpēti, ieskaitot spēlētāju skaita apzināšanu un to darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izvirzījis par vienu no šā gada prioritātēm.

Gada laikā PTAC vērtēs, cik godīgi šīs nozares spēlētāji pārdod pakalpojumus, un galvenokārt kolektīvās iepirkšanās portāli tiks vērtēti no normatīvo aktu viedokļa, jo internetā, piedāvājot pakalpojumus, ir noteikta citādāka pārdošanas kārtība, skaidroja PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santia Gertmane.

Pēdējā laikā PTAC saņēmis diezgan daudz cilvēku sūdzību – patērētāji PTAC vērsušies pēc mutiskas konsultācijas, e-pasta veidā, savukārt rakstisko sūdzību skaits pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedzis desmit.

PTAC saņēmis sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, kā arī par to, ka atsevisķos gadījumos, piemēram, restorānos, kuponi jāuzrāda pirms pakalpojuma saņemšanas, lai arī iepriekš, pērkot kuponu, šāda informācija nav minēta, radot aizdomas, ka, norēķinoties ar kuponiem, tiek piedāvāta zemākas kvalitātes ēdienkarte.

Kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā jau sen vairs nedarbojas pēc sākotnējās ieceres, proti, pārdodot preces vai pakalpojumus vairākumā, tās iespējams pircējiem piedāvāt par draudzīgāku cenu, secinājis laikraksts Neatkarīgā.

Šobrīd šie portāli lielākoties esot kā internetveikalu un kuponu tirdzniecības mistrojums, kura galvenais pircēju pievilināšanas āķis ir pēc iespējas lielāka atlaide.

Neatkarīgā vakar pārlūkojusi šo portālu piedāvājumu un secinājusi, ka nemaz nav tik viegli pārliecināties, vai piedāvātā atlaide ir reāla, jo daļu preču vispār Latvijā nekur citur nevarot nopirkt kā tikai konkrētajā portālā. Savukārt daudzas uzrādīto sadarbības partneru mājaslapas vai konkrētās to sadaļas tieši šobrīd esot veidošanas stadijā, tajās nav informācijas par identiska piedāvājuma cenu vai vispār šāda prece netiek piedāvāta.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Latvijā uzņēmumiem ir ļoti liela interese, lai viņu piedāvājumi tiktu iekļauti kolektīvās iepirkšanās portālos. «Pieredze liecina, ka visaugstāko efektivitāti sasniedz tieši vidēji un mazi uzņēmumi ar ierobežotiem līdzekļiem mārketinga aktivitātēm,» Db.lv norāda kolektīvas iepirkšanās portāla Cherry vadītājs Ģirts Slaviņš.

Uzņēmumi pat gaida rindu, lai to piedāvājumi tiktu iekļauti šāda veida portālos, Db.lv pastāstīja kolektīvās iepirkšanās portāla CityLife.lv (iepriekš atlaižuklubs.lv) pārdošanas vadītājs Māris Strods. Tiesa, ne visi uzņēmumu izteiktie piedāvājumi tiek iekļauti piedāvājumā.

Šobrīd tikai neliels skaits piedāvājumu nesavāc noteikto lietotāju skaitu, lai piedāvājums būtu spēkā. «Tādu praktiski nav, jo pirms piedāvājumu iekļaušanas, ļoti rūpīgi izanalizējam, vai būs pieprasījums,» Db.lv atzīmē kolektīvās iepirkšanās portāla KopāLētāk.lv projektu vadītājs Helmuts Apsis

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Atjaunota tehnisku iemeslu dēļ otrdien traucētā valsts e-pakalpojumu portālu darbība, aģentūru LETA informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA).

VRAA no rīta sociālajā tīklā «Twitter» paziņoja ka, tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama ne vien tīmekļa vietne «latvija.lv», bet arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Kā novēroja LETA, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija iespējams autentificēties ar «latvija.lv», tāpat iedzīvotājiem nebija iespējams pieslēgties e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA rīta pusē skaidroja, ka aizdomas par kiberuzbrukumu pagaidām nav.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka otrdienas rītā saņemta informāciju no VRAA par to, ka atsevišķas sistēmas nav pieejamas tehnisku iemeslu dēļ, bet šoreiz tas nav nekas ārkārtējs.

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

Kolektīvās iepirkšanās portāli Cherry.lv un CityLife.lv, kas nesen kā paziņojuši par savu apvienošanos, kopīgi izsludina Ceļotāju nedēļu, kuras ietvaros būšot iespējams iegādāties piedāvājumus piedzīvojumiem mūsmājās un ārzemēs ar atlaidēm līdz 75% no sākuma cenas.

No 22. līdz 28. maijam abos portālos kuponus varēšot nopirkt ceļojumiem uz Sanktpēterburgas Baltajām naktīm, Slovākijas saulgriežu svētkiem, Ungārijas termālajiem baseiniem un citām Eiropas valstīm, kā arī, piemēram, braucienam ar buru kuģi pa Daugavu, paraplāna lidojumam vai Centrāltirgus slēpto kambaru ekskursijai Rīgā un citiem.

«Domājot par visiem tiem, kuriem darba dunā nav sanācis saplānot savas brīvdienas, lai gan vasara jau klauvē pie durvīm, esam izsludinājuši Ceļotāju nedēļu,» norādīja Ance Rancāne, kolektīvās iepirkšanās portāla CityLife.lv mārketinga vadītāja.

Tiem ceļotājiem, kuri izvēlas savus maršrutus plānot paši, portāli piedāvāšot iegādāties kuponus degvielai. Sadarbībā ar degvielas vairumtirgotājiem Sumata un Latvijas Nafta, iegādājoties 95. markas benzīna kuponu, degvielu būšot iespējams nopirkt par lētāku cenu.

Igaunijas mediju grupa Eesti Meedia gatavojas iegādāties nekustamo īpašumu portālus City24 Igaunijā un Latvijā.

Ņemot vērā to, ka iegādei paredzēto uzņēmumu AS Kinnisvaraportaal un SIA City24 tirdzniecības apjoms Igaunijā gadā nepārsniedz divus miljonus eiro, darījumam nav nepieciešams regulatoru apstiprinājums, norāda Eesti Meedia.

Eesti Meedia, kam jau pieder Igaunijā lielākais nekustamo īpašumu portāls KV.ee, vēsta, ka City24 un KV.ee Igaunijā turpinās darboties kā atsevišķi portāli, un kompānija neplāno aktīvi iejaukties šo uzņēmumu vadībā.

City24 portāla iegādē svarīgu lomu spēlējis fakts, ka tas nodrošinās Eesti Meedia iespēju paplašināt darbību Latvijas tirgū, kur KV.ee nav izdevies nostabilizēties.

#Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā.

Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā

«Mediji ir interesanta joma. Industrijā nonācu pirms pieciem gadiem un šajā laikā ir bijušas ievērojamas izmaiņas. Ir jābūt spējīgam visu laiku mainīties, jo īpaši virtuālajā vidē – ir jāizmēģina visas jaunās lietas, iespējas, platformas, jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē,» saka Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu), AS Ekspress Grupp valdes priekšsēdētāja. Viņa paredz, ka nākotnē pieaugs uzticamu ziņu nozīme. Tā kā internetā var «saražot» jebko, mediju kompānijām ir iespēja palikt par uzticamu avotu.

Ekspress Grupp pieder vairāki laikraksti, žurnālu un grāmatu izdevniecība, kā arī interneta portāli Delfi. Grupā ietilpst arī poligrāfijas uzņēmums Pritnall, kas drukā avīzes, žurnālus un arī reklāmas materiālus.

Pirms pāris gadiem Latvijā darbojās aptuveni simt kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem tagad darbu turpina ap 30, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados konkurence kolektīvās iepirkšanās portālu vidū bijusi ļoti asa, bet šobrīd situācija ir stabilizējusies. Latvijā ir trīs kompānijas (Cherry.lv/CityLife.lv, Pērkam kopā, Zizu), kas konkurē par lielāko daļu klientu, un aptuveni 25 mazākas un ļoti mazas kompānijas, kas konkurē savā starpā,» raksturo Andress Susi, SIA Cherry Media valdes loceklis. PerkamKopa.lv (draugiem.lv grupas projekts) vadītāja Līva Liepiņa teic – joprojām saglabājas tendence, ka tirgū uzrodas portāli viendienīši, kas mēģina nopelnīt ātri, bez iedziļināšanās tirgus izpētē. «Tagad tirgū palikuši nopietni spēlētāji ar savu klientu loku un uzticamību. Jaunam portālam ienākt tirgū būtu grūti,» viņa spriež.

SIA Uzdevumi.lv radītā portāla uzdevumi.lv direktors Edgars Škutāns uzņēmuma ieceri raksturo kā palīgu vecākiem, risinot bērnu mājas darbus

Idejas realizācija sākta jau 2009. gadā, bet šobrīd tā attīstījusies tiktāl, ka pārkāpusi Latvijas robežas, ar zīmolu Yaklass.ru startējot Krievijas tirgū, kur produkts tiek īpaši pielāgots un paredzēts daudzu miljonu lietotāju apkalpošanai.

Latvijā uzdevumi.lv sevi pozicionē kā e-mācību portālu, kuru katru dienu testu pildīšanai apmeklējot tūkstošiem skolēnu. Pavisam šobrīd reģistrētu lietotāju esot ap 170 tūkst. no Latvijā pavisam reģistrētajiem 200 tūkst. skolēnu. Portāla popularitāti E. Škutāns skaidro ar zinību apguves sistēmu mūsdienās – stundā apgūstamā viela, pārbaudes darbs par tās apguvi, kas parasti ir testa veidā. Galveno problēmu zināšanu pārbaudē radot individuālu uzdevumu sagatavošana – laikietilpīgi ir katram skolēnam sagatavot atšķirīgus pārbaudes darbu variantus, un tad talkā var nākt tieši uzdevumi.lv pakalpojums, jo par vienu tēmu iespējams ģenerēt daudzus uzdevumu variantus – projekts darbojas, balstoties uz pašu izstrādāto tehnoloģisko platformu GenExis, kura pieļauj simtiem variāciju. šāds modelis izslēdz norakstīšanas iespēju, jo katram skolēnam ir citi viena uzdevuma elementi.

Trīs kolektīvās iepirkšanās uzņēmumi – Cherry Media, Beta.lt un Dealcraft – noslēguši apvienošanās līgumu, kļūstot par vienu no lielākajiem interneta komercijas uzņēmumiem Baltijā. To kopējais bruto mēneša apgrozījums šobrīd veido gandrīz miljonu eiro.

Cherry Media līdzdibinātājs Andress Susi (Andres Susi) stāsta, ka Cherry mērķis ir turpmāko divu gadu laikā kļūt par lielāko interneta uzņēmumu Baltijā.

Cherry Media grupā ietilpst portāls Cherry.ee, kas ir pirmais šāda veida projekts kaimiņvalstī, kā arī Cherry.lv, kas darbu uzsāka februārī.

Savukārt Beta.lt un Grupinis.lt, kas pieder uzņēmumam Dealcraft, ir lielākie kolektīvās iepirkšanās portāli Lietuvā.

Pēc uzņēmumu apvienošanās joprojām tiks izmantoti un darbību turpinās visu uzņēmumu kolektīvās iepirkšanās portāli ar iepriekšējiem nosaukumiem – Cherry.ee, Seller.ee un Cherrygift.ee Igaunijā, Cherry.lv – Latvijā, Beta.lt un Grupinis.lt – Lietuvā.

Savstarpēji apmainoties ar akcijām, apvienojušies divi kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā – Cherry.lv un CityLife.lv.

CityLife.lv un Cherry.lv turpinās darbību kā atsvišķi zīmoli, taču izmaiņas notiks ,izveidojot vienotu vadības komandu - portālu darbību Latvijā vada CityLife.lv valdes locekļi Reinis Vaivars un Māris Strods.

Līdz ar apvienošanos uzņēmums paziņojis arī par pirmā kolektīvās iepirkšanās veikalu Latvijā. Jaunais veikals atradīsies tirdzniecības centra Olimpia otrajā stāvā.

Cherry Media Grupa, kurā ietilpst CityLife.lv un Cherry.lv, ir arī divi kolektīvās iepirkšanās portāli Lietuvā – Grupinis.lt un Beta.lt, kā arī Cherry.ee Igaunijā.

Pārdoto kuponu skaita kritumu martā ir piedzīvojuši gandrīz visi Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāli, liecina informācija blogā refresh.lv, kur vienuviet apkopoti visu kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumi. Vienīgi Zizu par 6693 kuponiem esot kāpinājuši savus apgriezienus.

Tomēr, ja palūkojas uz apgrozījuma cipariem, tad «līkne nemaz tik lejupejoša» neesot. Neraugoties uz mazāku pārdoto kuponu skaitu, trīs lielākie portāli - Cherry, CityLife un Zizu - spējuši «izlaist caur kasi» lielākas summas nekā februārī. Bloga autors norāda, ka sasniegta stadija, kad droši un ar panākumiem var tirgot kuponus par lielākām nominālvērtībām.

Novērojumi liecina, ka martā pelnošākās akcijas bijušas:

Redzes lāzerkorekcija - 30 600 lati, Zizu;

Horvātijas apciemojums - 22 434 lati, CityLife;

Baseins + trenažieri + sauna - 14491 lats, Pērkam Kopā;

Neaprakstāmā Horvātija - 10493 lati, Zizu;

Latvijā darbu sācis lidojumu cenu salīdzināšanas portāls Flyzeta.lv. Tajā ceļotgribētāji var bezmaksas salīdzināt vairāk nekā 400 aviolīniju un lielāko Latvijas interneta aģentūru aviobiļešu cenas.

Pēc piemērotākā varianta izvēlēšanās lietotājs tiek novirzīts tieši uz biļešu pārdevēja mājaslapu bez jebkādas starpniecības maksas. Šādi portāli nupat kā sākuši darboties arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Krievijā.

«Lidojumu cenu salīdzināšanas pakalpojums jau ilgu laiku ir populārs ārzemēs, taču Latvijā vēl tikai tiek attīstīts. Līdz šim lietotājiem, lai uzzinātu, vai viņu atrastās biļetes patiešām ir lētākās, vajadzēja pārbaudīt cenas dažādās interneta vietnēs. Portāls Flyzeta.lv ir unikāls ar to, ka sistēma ne tikai parāda aviokompāniju biļetes, bet arī interneta aviobiļešu aģentūru piedāvājumus. Klientiem tiek atstāta brīvība izvēlēties, kur iegādāties biļetes lidojumam, un nav jāmaksā komisijas maksa. Turklāt mēs pastāvīgi papildinām aviokompāniju un to portālu, kas pārdod aviobiļetes, sarakstu, cenšoties ceļotājiem piedāvāt pēc iespējas lētākus lidojumus jūsu izvēlētajā maršrutā,» saka Gintare Mačiene (Gintarė Mačienė), Flyzeta.lv portāla vadītāja.

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.