Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Autostāvvietu operators SIA «Cityparks Latvija» Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā pārsūdzējis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 50 000 eiro soda piemērošanu un darbības ierobežojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Cityparks Latvija» pārstāvji norādīja, ka PTAC lēmums ir prettiesisks, tendenciozs, faktiskiem apstākļiem neatbilstošs un pārkāpj PTAC pilnvaras, kā arī rada nepareizu priekšstatu par uzņēmumu un tā komercpraksi. «Cityparks Latvija» prasībā tiesai lūdz pilnībā atcelt lēmumu, jo nepiekrīt ne uzliktajai soda naudai, ne arī komercpraksei noteiktajiem ierobežojumiem.

«Nepārsūdzēt PTAC lēmumu, nozīmē piekrist šajā lēmumā norādītajam. Tas arī nozīmē samierināties ar PTAC nepamatoti noteiktajām sankcijām. Mēs kategoriski iebilstam pret PTAC lēmumu, tāpēc esam spiesti vērsties tiesā, lai aizsargātu savas tiesības,» pauda «Cityparks Latvija» pārstāvji.

Visneizdevīgākie ir tie klienti, kuriem kupons, kas nopirkts kādā no kolektīvās iepirkšanās portāliem, ir uzdāvināts, jo šie klienti parasti neatgriežas, daloties pieredzē par portāla perkamkopa.lv izmantošanu biznesā portālam db.lv pastāstīja Oranžā masāžas kabineta īpašniece Marita Malzubre.

Nelielā masāžas salona īpašniece kolektīvās iepirkšanās portālus kā pakalpojumu sniedzēja izmantojusi divas reizes un plāno izmantot arī nākotnē. Viņa gan līdz šim izmantojusi tikai vienu kolektīvās iepirkšanās portālu - perkamkopa.lv, jo divi citi šīs jomas «milži» - cherry.lv un zizu.lv neesot izrādījuši nekādu atsaucību. «Es meklēju variantus, tādēļ jautājumus, vai būtu interese sadarboties, aizsūtīju arī Cherry un Zizu, man atsūtīja pretjautājumus, uz kuriem atbildēju, bet nekādas atbildes nesaņēmu,» stāstīja M. Malzubre. Tā kā perkamkopa.lv bijuši atsaucīgi, viņa izvēlējusies savus piedāvājumus izvietot šajā vietnē.

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Secinot, ka stāvvietu apsaimniekotājs SIA CityParks Latvija nepilda uzlikto tiesisko pienākumu, radot būtisku aizskārumu patērētāju kolektīvajām ekonomiskajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlicis uzņēmumam piespiedu naudu 10 000 eiro apmērā, informē PTAC.

PTAC jau pērn, 28. decembrī pieņēma lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru atzina SIA CityParks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu un piemēroja 50 000 eiro sodu.

Lēmums pieņemts, jo uzņēmums piemēroja netaisnīgus līguma noteikumus, t.sk., neproporcionāli lielu līgumsodu, nenodrošināja pietiekošu laiku, lai patērētāji varētu iepazīties ar līguma noteikumiem, un neizskatīja patērētāju sūdzības pēc būtības.

Cityparks Latvija nepiekrīt PTAC lēmumam ne par sākotnējo sodu, ne papildu sodu, tāpēc izmantos pieejamās, likumīgās iespējas iesniegt tiesā blakusprasību, kā arī gaidīs tiesas spriedumu šajā lietā, informē uzņēmuma valdes loceklis Māris Priednieks.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes kolektīvās iepirkšanās portālos, pārkāpumus konstatējis visos pārbaudītajos portālos, diskusijā par vadlīnijām godīgas komercprakses īstenošanai kolektīvās iepirkšanās jomā norādīja Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītāja Santa Skrūzmane.

Viņa norādīja, ka vadlīniju izstrādes laikā PTAC kopumā pārbaudīja 31 kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem deviņi portāli bija jau pārtraukuši darbību, pirms vēl tika pabeigta informācijas apkopošana par pārkāpumiem.

Kā svarīgākos pārkāpumus PTAC fiksējis, piemēram, to, ka portālos mēdz būt maldinoši vai nepilnīgi produktu apraksti, var nebūt norādīta pilna produkta cena. Tāpat bijuši gadījumi, kad portālos pie norādītājam produktu atlaidēm nav norādīta produkta sākotnējā cena, ar ko tad pircējs varētu salīdzināt atlaidi.

Kā vēl viens būtisks pārkāpums, ko novērojis PTAC, ir tas, ka portālos mēdz nebūt informācija par atteikuma tiesībām, kas paredz to, ka patērētājs divu nedēļu laikā drīkst izmantot šīs tiesības un atkāpties no patērētāja kreditēšanas līguma, nesniedzot nekādu pamatojumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 13 tūkstošu eiro sodu AS BigBank par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

AS BigBank īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BigBank līdz 2011. gada 30. aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1. maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus.

Tādējādi AS BigBank īstenotās komercprakses rezultātā patērētāji, izvēloties kredītdevēju, varēja pieņemt lēmumu par AS BigBank kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kādu citkārt nebūtu pieņēmuši.

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

PTAC astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 eiro par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 EUR.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Mobilo sakaru operators “Tele2” vērsīsies tiesā un pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto sodu 20 000 eiro apmērā par iepriekš plānotajām un PTAC aizliegtajām tarifu plāna izmaiņām.

"Ironiskā kārtā PTAC, ignorējot sociālekonomisko situāciju valstī, ar savu lēmumu ir izdarījis “lāča pakalpojumu” mobilo sakaru lietotājiem, liedzot viņiem iespēju izmantot bezlimita mobilo tarifa plāna pieslēgumu par īpaši izdevīgu cenu. Tieši tādēļ vēršanās tiesā šajā gadījumā vairs nav jautājums par tarifu plāniem, bet gan uzņēmuma goda un cieņas jautājums," uzskata uzņēmumā.

Ar pārsteidzīgu lēmumu PTAC izdara "lāča pakalpojumu" iedzīvotājiem 

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām...

“PTAC ir rīkojies neprofesionāli, ignorējot nozares regulējumu un koronavīrusa izraisīto apstākļu kopumu. Turklāt no patērētāju interešu skatpunkta šī situācija ir absurda, jo PTAC lēmums aizliegt mainīt tarifu plānus ir bijis uzņēmumam finansiāli izdevīgāks,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Mums arī nebija īpašu ilūziju par PTAC gala lēmumu, tādēļ jau laicīgi sākām gatavoties tiesvedības procesam Latvijā un nepieciešamības gadījumā procesa gaitā lūgsim arī Eiropas Savienības tiesas skaidrojumu, lai pierādītu, ka tarifu plānu grozījumi tika plānoti saskaņā ar spēkā esošo regulējumu.”

“Tele2” uzsver, ka ir sociāli atbildīgs uzņēmums, kas koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā ir sniedzis dažāda veida atbalstu klientiem un atsevišķām sabiedrības grupām aptuveni 9 milj. eiro vērtībā. Tādēļ arī tarifu plāna grozījumi bija plānoti tādi, lai tie būtu draudzīgi klientiem pandēmijas laikā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta strauji palielinājies.

“PTAC rīcība ir nodarījusi kaitējumu uzņēmumam un tā reputācijai. PTAC šajā gadījumā visticamāk saskatīja labas publicitātes un sava tēla veidošanas iespējas, par ko liecināja arī viņu steigšus izteiktie apgalvojumi publiskajā telpā, pat nesagaidot skaidrojumu par plānotajām tarifu plānu izmaiņām. Turklāt PTAC gala lēmumu gatavoja pusgadu, kas pārkāpj jebkādus saprātīgus termiņus,” atzīst V.Vancovičs.

Jau ziņots, ka “Tele2” aprīļa beigās informēja savus klientus par izmaiņām tarifu plānos. Tarifu plāna galvenās izmaiņas bija saistītas ar iespēju klientiem lietot bezlimita mobilo internetu, jo koronavīrusa ietekmē datu patēriņš limitētajos tarifu plānos palielinājās aptuveni trīs reizes. “Tele2” pieņēma lēmumu veikt grozījumus šajos tarifu plānos, atceļot datu patēriņa jeb interneta ierobežojumu un nosakot ikmēneša maksas palielinājumu 2,5 eiro apmērā. Atšķirība no citām tarifu plānu izmaiņu reizēm, šoreiz klienti varēja arī izmantot iespēju saglabāt savu veco tarifu plānu. Šo klientiem sniegto iespēju PTAC uzskatīja par pārkāpumu un aizliedza uzņēmumam šādas tarifu plāna izmaiņas veikt.

PTAC 2020. gada 29. maijā pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu par negodīgas komercprakses izbeigšanu. Lēmumā konstatēts, ka uzņēmums pakalpojumu lielai daļai savu klientu ir pieslēdzis automātiski, nesaņemot patērētāju aktīvi sniegtu gribas izteikumu - apstiprinājumu, tādā veidā pārkāpjot būtisku patērētāju tiesību aizsardzības principu, kurš aizliedz patērētāja klusēšanu izmantot kā piekrišanu kādas preces vai pakalpojuma pasūtīšanai. PTAC secināja, ka tādējādi uzņēmums ir pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās patērētāja tiesības un šajā gadījumā patērētājam nav pienākuma pieņemt pakalpojumu un maksāt par to uzņēmuma noteikto maksu. Vienlaikus PTAC secināja, ka īstenotā negodīgā komercprakse būtiski ietekmē patērētāja ekonomisko rīcību, proti, ka patērētājam būs jāmaksā par to, ko viņš nav pasūtījis.

PTAC 4.decembrī pieņēma gala lēmumu piemērojot uzņēmumam soda naudu 20 000 eiro apmērā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma apjomu un iespējamo kaitējumu patērētājiem (informācija par Pakalpojumu nosūtīta plašam patērētāju lokam), raksturu (agresīva, tostarp jebkuros apstākļos agresīva, komercprakse) un ietekmi uz patērētāju tiesiskajām interesēm, kā arī lietā pieņemto lēmumu par pagaidu noregulējumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot AS Mintos darbību secinājis, ka šī gada sākumā plašsaziņas līdzekļos Mintos publicējis informāciju par izstrādātu kolektīvās finansēšanas jeb tā saukto crowdfunding pakalpojumu, par ko PTAC netika informēts, informē PTAC, izsniedzot licenci patērētāju kreditēšanai.

Tādēļ PTAC pieprasījis nekavējoties pārtraukt trešo personu jeb Latvijas vai ārvalstu fizisku vai juridisku personu piesaisti ieguldījumu veikšanai. Tāpat PTAC pieprasa pārtraukt patērētāju savstarpējās finansēšanas, tai skaitā cesijas līgumu slēgšanu ar ieguldītājiem. Vienlaikus PTAC vērš patērētāju uzmanību, ka šāda veida investīciju pakalpojumi netiek īpaši regulēti ar konkrētiem normatīviem aktiem, un var ietvert dažādus finanšu riskus.

PTAC konstatē, ka Mintos piedāvātais kolektīvās finansēšanas pakalpojums tiek realizēts ar interneta jeb platformas starpniecību, kurā Mintos piedāvā investoriem izpirkt līdz 95% no kopējā prasījuma pret aizņēmēju, turklāt prasījumu iegāde platformā tiek balstīta uz cesijas pamata.

Pārtikas tirgotājs SIA «KL Retail» ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 20 000 eiro liela soda piemērošanu uzņēmumam.

Patlaban vēl nav zināms, kad lieta tiks skatīta.

Sods uzņēmumam tika piemērots, jo pēc 2018. un 2019.gadā veiktajām pārbaudēm «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās PTAC konstatējis, ka kompānijas īstenotā komercprakse cenu norādīšanas jomā ir negodīga.

PTAC konstatējis, ka veikalos, tostarp veikalā «Lats» tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus.

Pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus kompānija ilgstoši neesot tos novērsusi.

PTAC veiktajās pārbaudēs konstatējusi, ka «KL Retail» daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu, daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš, daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības un, atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA «Rimi Latvia» soda naudu 20 tūkstošu apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā, informē PTAC.

Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju, kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola Bosch preces ar atlaidi līdz 62%.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, piedāvājumā ietverto zīmola Bosch preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Rimi Latvia atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Rimi Latvia nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Rimi Latvia papildus PTAC aizrādījumiem un pierādījumiem, kas balstīti tirgus izpētē norādīja, ka PTAC pārbaudes nav bijušas adekvātas, ņemot vērā, ka interneta veikalos, kas tikuši pētīti, Bosch produktu modeļi precīzi nav sakrituši ar Rimi Latvia piedāvātajiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

"Strīda rezultāts starp SIA "Jahonts" un kādu pircēju diemžēl beidzies ne tikai ar uzņēmuma iekļaušanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotā "melnajā sarakstā", bet arī publisku kaunināšanu un telefoniskiem draudiem "skandālu" izvērst starptautiskā mērogā", norāda SIA "Jahonts" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Karjukovs.

Uzņēmums vērsies Ekonomikas ministrijā, rosinot diskusiju par PTAC un to pārstāvošās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas rīcības ētiskumu un uzņēmuma iekļaušanas "melnajā sarakstā" pamatotību.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kura, rīkojoties PTAC uzdevumā, ir izplatījusi informāciju par SIA "Jahonts" nonākšanu PTAC "melnajā sarakstā" par to, ka uzņēmums nav izpildījis ieteikuma rakstura lēmumu atmaksāt klientei naudas summu iegādātās preces vērtībā.

"Atzīstu, ka mums ir bijusi strīda situācija ar klienti par iegādāta gredzena bojājumu. Esam piedāvājuši klientei gan dāvanu karti produkta vērtībā 400 eiro, gan arī veikt gredzena labošanu. Diemžēl kliente no mūsu piedāvājumiem atteicās, pieprasot atgriezt naudu. Piekritām tam ar nosacījumu, ka vispirms jāveic neatkarīga ekspertīze gredzenam, lai pārliecinātos, ka šis nav mehānisks bojājums, kas radies klientei gredzenu neuzmanīgi lietojot. Diemžēl pircēja no šīs ekspertīzes ir atteikusies, kā rezultātā strīda risināšanā nonācām strupceļā," pauž V.Karjukovs.

Kolektīvās iepirkšanās tirgū Latvijā patlaban valda piesardzība, norāda kolektīvas iepirkšanās portālu kopaletak.lv pārvaldošā uzņēmuma SIA Modern Fashion Group īpašnieks Aldis Kaļiņins.

Viņš sacīja, ka tas ir skaidrojams ar tirgu pametušo kolektīvās iepirkšanās portālu Citylife un Cherry darbības pārtraukšanu.

«Pēc pagājušā gada notikumiem, kad kolektīvās iepirkšanās portālu tirgu ar diezgan lielu troksni un nekārtībām aiz sevis pameta divi ļoti lieli spēlētāji - Citylife un Cherry, sekas ir jūtamas vēl šodien. Gan sadarbības partneri, gan pircēji pēc šiem notikumiem uz kolektīvās iepirkšanās portāliem skatās daudz uzmanīgāk un ir piesardzīgāki. Uzņēmumi lēmumu, sadarboties ar kolektīvās iepirkšanās portāliem, pieņem piesardzīgi un ar apdomu,» situāciju nozarē raksturja Kaļiņins.

Igaunijas parlamentā šobrīd tiek izstrādāts regulējums, kas iekļautu jaunākos finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējus – kolektīvās finansēšanas (crowdfunding) un savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platformas. Paredzams, ka jaunais likums tiks pieņemts jau tuvāko nedēļu laikā, informē zvērinātu advokātu birojs Fort.

Igaunijas pieredze ar modernajiem finanšu pakalpojumiem ir diezgan plaša – pirmās kolektīvās finansēšanas platformas valstī savu darbību uzsāka 2008. gadā. Kopš tā laika šo uzņēmumu darbību faktiski nav regulējusi neviena valsts institūcija un tie veiksmīgi turpinājuši darboties ārpus regulējošo institūciju lauka. Pašlaik, lai izstrādātu labāko nozares regulējumu, Igaunijas parlaments tā izstrādes procesā ir piesaistījis arī nozares uzņēmumus.

«Fakts, ka kolektīvās finansēšanas un savstarpējo aizdevumu platformu darbību neregulē Igaunijas likumi, nav bijis iemesls tam, lai to darbību ierobežotu vai slēgtu. Tieši pretēji, parlaments kopā ar nozares pārstāvjiem šobrīd strādā pie jauna regulējuma izstrādes,» skaidro Kristi Pent, zvērinātu advokātu biroja Fort partnere Igaunijā, un uzsver, ka, pētot savstarpējo aizdevumu regulējumu citās Eiropas Savienības valstīs, nav saskārusies ar precedentiem, ka šāda veida pakalpojumus vēlētos ierobežot vai aizliegt, jo Eiropas Komisija kā vienu prioritātēm ir izvirzījusi attīstīt alternatīvus, ārpus banku sektora esošus finansējuma veidus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2016. gadā būvlaukumos, tirdzniecības vietās, ražotnēs un uz robežas ir pārbaudījis 685 būvizstrādājumu modeļus, no kuriem 26% ir konstatētas dažāda veida neatbilstības, informē PTAC.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vērojamas pozitīvas tendences un neatbilstību īpatsvars samazinājies par vidēji 25%. Turpretim, pagājušajā gadā pārbaudot 29 būvizstrādājumu tirdzniecības interneta vietnes, visās tika konstatēti pārkāpumi.

Baiba Vītoliņa, PTAC direktore, uzsver: Mūs priecē, tas, ka tirgū ar katru gadu konstatējam aizvien mazāk neatbilstošu būvizstrādājumu, tāpat acīmredzami audzis būvniecībā iesaistīto profesionāļu zināšanu līmenis par būvizstrādājumu atbilstību un normatīvajiem aktiem, kas ļauj iebūvēt atbilstošus un drošus materiālus. Lai saglabātu pozitīvu tendenci ir būtiski stiprināt atbildību, sniegt atbalstu būvniecības procesā iestāstītajām personām pilnveidot informēšanas platformu, nodrošināt efektīvu rīcību gadījumos, kad ir iestrādāti prasībām neatbilstoši izstrādājumi.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Pērnais gads e-komercijas jomā Austrumeiropā pagājis uz kolektīvās iepirkšanās viļņa, liecina Centrālās uz Austrumeiropas (CAE) valstu dati par šos portālus izmantojošās auditorijas apmēriem. Savukārt, kā noskaidrojies Gemius pētījumā, cīņā par Latvijas auditoriju vismaz pagaidām uzvarējis portāls Perkamkopa.lv.

Salīdzinot Latvijas, Krievijas un Polijas iepirkšanās portālu tendences, iezīmējas dažas atšķirības. Neņemot vērā faktu, ka Polijas interneta lietotāju skaits gandrīz 13 reizes pārsniedz interneta lietotāju skaitu Latvijā, kolektīvās iepirkšanās portālu skaits abās valstīs ir līdzīgs. Kamēr Polijā kolektīvās iepirkšanās portālu laurus plūc starptautiskais spēlētājs Groupon, Krievijā līderis ir vietējais spēlētājs Biglion.ru, savukārt par līderpozīcijām Latvijā noris cīņa starp vietējiem un starptautiskajiem spēlētājiem, novērojis Gemius.

Šā gada martā Perkamkopa.lv auditorijas sasniedzamība (reach) jeb proporcija no kopējās interneta auditorijas bija vislielākā no visiem Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāliem – nedaudz virs 11%. Tam uz papēžiem min portāls Zizu.lv, kura auditorijas sasniedzamība martā bija 10,5%. Savukārt portāla Citylife.lv auditorija no kopējās interneta auditorijas sasniedza 9,5%, bet Cherry.lv ar nedaudz vairāk kā 8,5% auditorijas sasniedzamību bija ceturtais apmeklētākais Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāls.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.