Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.
Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?
Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.
Neskaitāmi restorānu biznesam veltīti portāli uzsver, ka pašlaik ēdinātājiem ir grūts laiks un tie sastopas ar daudziem izaicinājumiem, kas ir kopīgi visām attīstītajām valstīm, tostarp Latvijai. Tā ka mūsu restorānu biznesa problēmas noteikti nav unikālas. Teju visās valstīs restorāni sastopas ar darba roku trūkumu un darbinieku prasībām pēc lielākām algām. Tajā pašā laikā, kā atzīst jomas pārzinātāji, restorāns var būt veiksmīgs tad, ja tā darbaspēka izmaksas ir 25% līdz 30% no apgrozījuma. Līdztekus uzņēmējiem visās valstīs galvassāpes rada gan augstās īres maksas, gan pārtikas cenas. Tāpat restorānu biznesu vistiešākajā mērā ir ietekmējusi digitalizācija. Un ieguvēji ir tie restorāni, kas piedāvā online vai aplikācijā veikt rezervācijas, tāpat piedāvā ēdienu piegādi.
Restorānu nozarei veltītie portāli uzsver, ka aizvien vairāk klientu izvēlas ēdienu pasūtīt uz mājām. Taču tie, kas iet klātienē, no restorāna sagaida veselīgu un sezonālu ēdienkarti. Līdz ar to jaunās tehnoloģijas nu jau ir kļuvušas par neatņemamu restorānu biznesa sastāvdaļu. Turklāt vairāki eksperti norāda, ka restorānu apmeklētāju auditorijas ir ļoti segmentētas un katra no tām sagaida kaut ko citu. Līdz ar to restorāniem ir skaidri jāapzinās, uz kādiem klientiem tie orientējas. Mūsdienās vairs nestrādā koncepts – mēs piedāvājam visu visiem, apkalpošana ir ātra kā pie konveijera, bet cenas augstas. Veiksmes atslēga ir savas lojālas klientūras izveide.
