Uzņēmums Baltika trešo ceturksni ir noslēdzis ar 151 tūkstošu eiro lielu peļņu, kas īstenotajās darbības nozarēs ir par 763 tūkstošiem eiro labāks rezultāts nekā tajā pašā periodā pērn, informē uzņēmuma pārstāvji.

Trešais ceturksnis ir bijis veiksmīgs visos uzņēmuma Baltika tirgos, kā mazumtirdzniecībā, tā arī pārējos tirdzniecības kanālos — pieauguma rādītāji visos Baltika mazumtirdzniecības tirgos sasniedza divciparu skaitli. Lielākais pieaugums ir bijis vairumtirdzniecībā un tirdzniecībā caur franšīzēm, kā arī e-veikalā. Lielāko pārdošanas pieaugumu trešajā ceturksnī (29 %) ir sasniegusi Latvija.

Trešā ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi uzņēmumā Baltika palielinājās par 17%, sasniedzot 14,648 miljardus eiro, kas ir trešā ceturkšņa vislielākais pārdošanas rādītājs uzņēmumā pēdējo piecu gadu laikā. Apģērbu tirdzniecībā 56% pieaugums tika panākts vairumtirdzniecībā un tirdzniecībā caur franšīzēm, bet 85% pieaugums e-tirdzniecībā. Stabilas attīstības rezultātā pārdošana caur šiem kanāliem ir pieaugusi par 705 tūkstošiem eiro salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušā gadā. Ceturksnis ir bijis veiksmīgs arī mazumtirdzniecībā, kur 12 % pārdošanas ieņēmumu pieaugums nozīmē pieaugumu par 1,379 miljoniem eiro.

AS “Baltika Group” ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu turpmākajā apģērbu izstrādes un ražošanas darbā koncentrēties tikai uz vienu apģērbu zīmolu – Ivo Nikkolo, kas piedāvā apģērbus tikai sievietēm.

Līdz šim "Baltika Group" veikali darbojās ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo", "Baltman" un "Bastion".

Zīmola Ivo Nikkolo galvenā dizainera amatā ir stājusies dizainere ar starptautisku darba pieredzi – Margota Vāderpasa. Viņa pastāstīja, ka uzņēmuma mērķis ir padarīt “Ivo Nikkolo” par starptautisku zīmolu, piedāvājot to sākotnēji Baltijas un vēlāk arī Viduseiropas un Austrumeiropas tirgos.

Apģērbu dizainēšanas procesā un kopumā savā darbībā Baltika pievērsīs lielāku uzmanību modes industrijas sāpīgākajiem punktiem, piemēram, ilgtspējas nodrošināšanai. Gan galvenā dizainere, gan AS “Baltika Group” CEO Flavio Perini norāda, ka Baltika neatbalsta ātrās modes biznesa modeli, kas bieži vien ir saistīts ar preču pārprodukciju.

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums «Baltika» likvidē tam piederošo šūšanas uzņēmumu «Baltika Tailor» un atlaidīs vairāk nekā 300 darbinieku, kas strādāja tā ražotnēs.

Šajās ražotnēs, kas atrodas Tallinā un Kohtla-Jervē, tika izgatavoti trešdaļa no visiem apģērbiem, kas tika pārdoti «Baltika» veikalos.

«Baltika Tailor» darbību pārtraucis 1.novembrī un tiek likvidēts.

Par plāniem pārtraukt apģērbu šūšanu Igaunijā nerentabilitātes dēļ «Baltika» paziņoja martā, kad informēja par kompānijas restrukturizācijas pasākumiem.

«Baltika» veikali atrodas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Jau ziņots, ka «Baltika» pērn strādājusi ar 3,1 miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 58 000 eiro peļņu 2017.gadā, savukārt grupas apgrozījums pērn sarucis par 6% līdz 44,7 miljoniem eiro.

«Baltika» akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Uzņēmumiem biznesa modeļi katram ir savi, un ne visi laikā, kad dēļ Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem daudzas tirdzniecības vietas ir slēgtas, var nodrošināt tirdzniecību internetā.

Tā uzskata Igaunijas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" grupā ietilpstošais SIA "Baltika Latvija" valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.

Viņš sacīja, ka "Baltika Latvija" kopumā ir 16 veikali Rīgā un Valmierā, kuri darbojas ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo" un Baltman", tomēr ierobežojumu dēļ tie visi pašreiz ir slēgti vismaz līdz 7.februārim.

"Populārs valdības komentārs šajā laikā ir tāds, ka internetā var nopirkt visu, lai tirgo internetā, bet biznesa modeļi uzņēmumiem tomēr katram ir savi. Ja mēs runājam par "Baltika Latvija", kur mūsu SIA maksā nodokļus un nekad nav bijuši nekādi parādi, tad mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitas kompānija, bet interneta veikals pieder mātes uzņēmumam, kas tirgo pa tiešo no Igaunijas," sacīja Kozlovs, skaidrojot, ka tādējādi visi ieņēmumi arī par no Latvijas iegādātajām precēm galu galā nonāk Igaunijā.

2017. gadā apģērbu mazumtirgotāja SIA Baltika Latvija, kas nodarbojas ar zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Ivo Nikkolo un Bastion apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums praktiski saglabājās 2016. gada līmenī un bija 10,078 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem 2017. gadā pieauga par 45,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmumam izdevies noturēt preču pārdošanas apjomus iepriekšējā gada līmenī, kaut arī tika slēgts zīmola Bastion veikals tirdzniecības centrā Origo, jo tas strādāja ar zaudējumiem. Gada beigās uzņēmumam bija 21 veikals.

SIA Baltika Latvija norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus. Apģērbu mazumtirgotājs pērn ieviesis pakalpojumu interneta pasūtījumu saņemšanai dažos veikalos.

Tuvākajā nākotnē SIA Baltika Latvija plāno paplašināt zīmola Ivo Nikkolo veikalu tirdzniecības centrā Galerija Riga un šajā pašā tirdzniecības centrā pārvietot zīmola Baltman veikalu uz otro stāvu. Uzņēmums plāno arī stiprināt zīmola Monton pozīcijas tirgū un paplašinās to veikalu loku, kuros iespējams saņemt internetā pasūtītās preces.

Apģērbu mazumtirgotāja SIA «Baltika Latvija» apgrozījums 2018.gadā gandrīz saglabājās 2017.gada līmenī un bija 10,058 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, saruka par 28,5% un bija 11,4 tūkstoši eiro.

2017.gadā SIA «Baltika Latvija», kas nodarbojas ar zīmolu «Monton», «Mosaic», «Baltman», «Ivo Nikkolo» un «Bastion» apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums bija 10,078 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka tā galvenais uzdevums 2018.gadā bija sasniegt preču pārdošanas apjomus 2017.gada līmenī pie zemāka preču nodrošinājuma, kas arī veiksmīgi realizēts. Gada beigās uzņēmumam bija 22 veikali.

SIA «Baltika Latvija» norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus.

Trikotāžas zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» apgrozījums 2018. gadā turpināja pazemināties un bija 1,201 miljons eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi nedaudz samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Aurora Baltika» neto apgrozījums samazinājies par 8,9%. Uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties jau piecus gadus, liecina «Lursoft» izziņa.

Gan energoresursu, gan darbaspēka un nodokļu apmēra pieauguma rezultātā SIA «Aurora Baltika» konkurētspēja ir pasliktinājusies. «Sakarā ar ražošanas izmaksu palielinājumu, konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas valstīm, kuru piegādi nodrošina lielākie Latvijas tirdzniecības tīkli, ir kļuvis daudz grūtāk,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums daudz uzmanības pagājušajā gadā veltījis ražošanas izmaksu samazināšanai. Neskatoties uz to, uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem 116 tūkstošu eiro apmērā, kas gan bija par 40% mazāki nekā gadu iepriekš.

Notikušas izmaiņas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" meitasuzņēmuma "Baltika Latvija" vadības komandā un no 2020. gada 22. janvāra līdzšinējo uzņēmuma vadītājas amatu atstāj Maruta Ērgle, informē uzņēmumā.

."Pēc teju 20 aktīviem darba gadiem "Baltika Group" esmu pieņēmusi lēmumu doties pretī jauniem izaicinājumiem un veltīt laiku savam privātajam biznesam. Novēlu uzņēmumam panākumus arī turpmāk, pierādot sevi konkurences pilnajā modes tirgū," komentē Maruta Ērgle. Kopš uzņēmuma dibināšanas Maruta Ērgle pārraudzījusi 22 veikalus ar vairāk nekā 100 darbiniekiem.

"Baltika Group" atzinīgi vērtē M.Ērgles sniegumu, veiksmīgi vadot uzņēmumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī globālajiem konkurentiem ienākot Latvijas tirgū.

Kā atklāj "Baltika Group" izpilddirektore Mae Leyrer, pašlaik Latvijas uzņēmumu pārvaldīs tā finanšu direktore Māra Strode tandēmā ar mazumtirdzniecības un pārdošanas vadītāju Jevgēniju Kozlovu.

Igaunijas apģērbu ražotāja Baltika Group zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Bastion un Ivo Nikkolo tirdzniecības rezultāti ir stabili, lielāka izaugsme vērojama e-komercijā

«Straujāk augošais pārdošanas kanāls Baltijā ir e-komercija. Vienlaikus tā mums ir iespēja iziet eksporta tirgos,» saka Mēlis Milders (Meelis Milder), AS Baltika Group priekšsēdētājs. E-komercija strauji attīstās jau desmit gadus, un pēdējā laikā šī tendence ir izteikta arī Baltijā. Viņš spriež, ka cilvēki iepirkšanos internetā sāk ar grāmatām, tām seko filmas, dziesmas un tad – mode. Baltika Group e-veikala AndMoreFashion.com apgrozījums šī gada trešajā ceturksnī bija 321 tūkstotis eiro, kas ir par 26% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Savukārt gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums pārsniedzis vienu miljonu eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā posmā. «Tas ir straujāk augošais segments grupā, tomēr tas joprojām ir relatīvi mazs bizness absolūtos skaitļos,» viņš teic. Līdz šim uzņēmuma noiets internetā galvenokārt ir audzis mājas tirgū. «Šobrīd Igaunija ir mūsu e-veikala veiksmes stāsts. Tas nodrošina 3% no apgrozījuma. Nākotnē vēlamies panākt, lai šī noieta kanāla pienesums būtu vismaz 10%. Pērn arī Latvija un Lietuva deva savu artavu šajā jomā. Šajos tirgos redzam daudz lielāku potenciālu. Ar diezgan jaukiem izaugsmes rādītājiem strādājam arī Krievijā un Somijā. Kopumā esam piegādājuši preces uz 40 dažādām valstīm,» stāsta M. Milders.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" pagājušajā gadā strādājusi ar 5,9 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2018.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

"Baltika" apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 11% līdz 39,6 miljoniem eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 3,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,6 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Pagājušā gada beigās "Baltika" bija 82 veikali jeb par 35 mazāk nekā 2018.gada beigās. Tostarp Igaunijā pagājušā gada beigās bija 33 veikali jeb par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš, Lietuvā - 29 veikali jeb par vienu mazāk nekā gadu iepriekš, Latvijā - 19 veikali jeb par trim mazāk nekā gadu iepriekš, bet Somijā - viens veikals jeb tikpat, cik gadu iepriekš. Pagājušā gadā slēgti 10 veikali Ukrainā, deviņi - Krievijā, divi - Baltkrievijā, viens - Spānijā un viens - Serbijā.

Matu transplantācija uzņem apgriezienus arī Latvijā, attīstās matu pārstādīšanas procedūru eksports, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, katram piektajam vīrietim ir problēmas ar galvas apmatojumu. Tās ir iemantotas gan ģenētiski, gan iegūtas dzīves laikā.

Sola rezultātu

Latvijā izveidotā SIA Rubenhair Baltika ir pirmā Rubenhair klīnika ES; viena Rubenhair matu pārstādīšanas klīnika darbojas Kazahstānā, bet divas – Ukrainā. Uzņēmuma īpašnieki ir ASV pilsonis, medicīnas doktors Aleksandrs Bogins Rubens (Alexander Bogin Ruben), Kazahstānas pilsonis un divi Latvijas pilsoņi. Matu pārstādīšana ir parasta ambulatorā procedūra nevis operācija, un vidēji aizņem no 3 līdz 10 stundām. Tās ilgums ir atkarīgs no galvas ādas stāvokļa, donora zonas un daudziem citiem faktoriem, stāsta SIA Rubenhair Baltika Biznesa attīstības un administratīvais vadītājs Igors Vladimirovs. «Klīnikā matu pārstādīšanai tiek izmantota FUE (follicular unit extraction) metode, kad mati tiek pārstādīti ar folikulu ekstrakciju bez līnijveida rētas, kas rodas, izmantojot strip metodi (strip method),» viņš skaidro. Transplantācijā tiek izmantoti paša pacienta mati, kas ņemti no donora zonas, kas ir vieta, kurā mati nav bijuši pakļauti izkrišanas procesam. Reti matu transplantācija ir iespējama, ņemot matus no citām ķermeņa daļām.

Igaunijā ražoto sieviešu apģērbu zīmols Bastion trešdien atklāja savu pirmo konceptveikalu Rīgā, tirdzniecības centrā Domina.

«Mums kā Igaunijas uzņēmuma Baltika Group pārstāvniecībai ir tas gods prezentēt pirmo īpašās koncepcijas projektu Latvijā, kura ietvaros būs iespēja iepazīt zīmolu Bastion – uzņēmuma jaunāko zīmolu, kas vēl joprojām atrodas attīstības procesā» stāsta Baltika Latvija valdes locekle Maruta Ērgle.

Lai veikalā sieviete rastu asociāciju ar sapņu garderobi, Bastion veikala iekārtojuma koncepts veidots kā buduārs.

Atklāšanas pasākuma galvenais notikums bija divu apģērbu kolekciju modes skate - modeles demonstrēja zīmola Bastion pavasara – vasaras kolekciju, kā arī ekskluzīvo apģērbu līniju, kas tapusi sadarbībā ar šampanieti Moet & Chandon.

Igauņu modes zīmols Ivo Nikkolo atklājis Baltijā pirmo jaunā mazumtirdzniecības koncepta veikalu tirdzniecības centrā Spice. Interjera dizains radīts, lai atbilstu pēc-pandēmijas iepirkšanās vajadzībām.

Projekta realizācija tika plānota vairāk nekā pusotru gadu. "Mums jākļūst pievilcīgiem ne vien ar preču klāstu, bet arī ar iepirkšanās pieredzi. Jaunā veikala koncepts ietver ilgtspējīgu vizuālo noformējumu, personālu un klienta pieredzi veikalā, apvienojot to ar mūsu digitālajiem kanāliem,” saka Baltika Group mazumtirdzniecības un attīstības vadītājs Mareks Kornõševs.

Veidojot jauna koncepta veikalus, uzņēmums būtiski palielinājis investīcijas, lai veikali atbilstu jaunajai pēc-pandēmijas iepirkšanās pieredzei. Veikals Spicē ir pilotprojekts, jo ir sakritis ar paša veikala rekonstrukciju. Nākamais šāda tipa veikals būs Tallinā, bet aprīlī – Riga Plaza tirdzniecības centrā.

Igaunijā ražoto sieviešu apģērbu zīmols Bastion trešdien atklās pirmo konceptveikalu Latvijā, kas atradīsies tirdzniecības centrā Domina.

«Bastion zīmola paplašināšana Latvijā ļauj mums uzrunāt sieviešu auditoriju, kuras novērtē eleganci un sievišķību, savukārt veikala interjers tika veidots sadarbībā ar pasaulē atzīto starptautisko dizaina aģentūru Dan Pearlman, noformējot to kā sievietes sapņu drēbju skapi,» stāsta Baltika Latvija valdes locekle Maruta Ērgle.

Zīmola Bastion kolekciju stils ir galvenokārt formāls, taču ar pamanāmu svētku akcentu.

Patlaban Bastion kolekciju dizainu veido Monika Randloo, Triinu Jõhve un uzņēmuma dibinātāja Merike Pääro, kas uzņēmumā strādā par radošo konsultanti.

Bastion zīmols ir radīts Igaunijā, 1987.gadā. To radījuši dizaineri Meriko Pääro un Indrek Stahl. Igaunijas modes vēsturē Bastion zīmols ir sniedzis savu ieguldījumu ne vien ar apģērbu modelēšanu, bet tāpat izveidojis arī pirmo Igaunijas modeļu aģentūru un ir organizējis vairākas modes skates Baltijā un Krievijā. Līdztekus sieviešu apģērbiem, zīmols ir radījis apģērbus arī vīriešiem un bērniem, to skaitā sporta apģērbus un aksesuārus. Kopš 2012.gada novembra Bastion zīmols ir daļa no modes apģērbu mazumtirgotāja Baltika Group.

Šā gada augustā Igaunijas apģērbu ražošanas uzņēmuma Baltika pārdošanas apjomi sasniedza 4,89 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pirms gada, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 4,356 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada. Vairumtirdzniecības apjomi auga par 2%, bet interneta pārdošanas apjomi – par 163%.

Latvijā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi palielinājās par 40%, Lietuvā – par 24%, bet Igaunijā – par 10%. Krievijā pārdošanas apjomi auguši par 27%.

Augusta beigās Baltika Group bija 122 veikali, no kuriem 2 bija franšīzes veikali Baltkrievijā, bet 17 – Ukrainā.

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Konsolidējas gan globālais alus tirgus vispār, gan atsevišķi lielākie tā spēlētāji; arī Latvijā pieaug dārgais gals, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē ceturtais lielākais alus brūvētājs dāņu Carlsberg paziņojis, ka atlaidīs 2000 darbinieku jeb 15% no visiem. Iemesls ir konsolidācija grupas iekšienē, ko diktē sevišķi neveiksmes Krievijas un Ķīnas tirgū, raksta The Wall Street Journal. Pārstrukturēšanas programma nozīmē virkni pasākumu, ne atlaišanas vien, un tās mērķis ir 1,5 mljrd. līdz divu mljrd. DKK (200 milj. līdz 270 milj. EUR) ietaupījumi līdz 2018. gadam.

Iet uz dārgo

Kompānijas «jaunā slota» Kēss Harts, kas vadītāja krēslā sēdās pirms pieciem mēnešiem, intervijā Bloomberg saka, ka no Krievijas līdz šim gūta puse no ienākumiem, bet nu tās daļa sadilusi līdz 20%. Carlsberg Krievijā, kas ir trešā lielākā alus ražotāja valsts pasaulē un ceturtais lielākais bairīša noieta tirgus, ir vadošie brūvētāji. Alus pārdošanas apjoms trešajā ceturksnī vien Krievijā krities par 11%. Tam par iemesliem tiek minēts gan Rietumu un Kremļa sankciju karš, kas pasliktina vispārējo ekonomikas klimatu, gan rubļa straujā devalvācija un līdz ar to pirktspējas pasliktināšanās, gan valdības cīņa par alkohola patēriņa samazinājumu. Kā negatīvs faktors tiek minēts arī konflikts Austrumukrainā. Austrumeiropā Carlsberg tirdzniecības apjoms trešajā ceturksnī krities par 16%, bet neto ienākumi pat par 30% – līdz apmēram 230 milj. EUR. Galvenokārt tajā tiek vainotas valūtas kursu svārstības.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš otrdien Maskavā uzstājās lielākajā Krievijas transporta forumā – izstādē Transrussia 2015 plenārsesijā, kurā akcentēja Latvijas tranzītkoridora iespējas, informē SM.

Uzstājoties foruma-izstādes plenārsesijā, K. Ozoliņš norādīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidējošā valsts šī gada pirmajā pusgadā īpašu uzmanību pievērš Eirāzijas transporta savienojumu attīstībai. Transporta jomā izvirzīti trīs prioritārie virzieni – tranzīta koridoru attīstība starp ES, Krieviju, Ķīnu, NVS valstīm, Āziju un Tuvajiem Austrumiem, liekot uzsvaru sadarbībai transporta jomā ar trešajām valstīm, kā arī Eirāzijas transporta sauszemes, jūras un gaisa savienojumu stiprināšanā un IV dzelzceļa pakotne.

Valsts sekretārs K. Ozoliņš informēja, ka jau nākamajā nedēļā Rīgā, 29.-30.aprīlī notiks ASEM 3.transporta ministru augsta līmeņa sanāksme, uz kuru uzaicināti 51 valsts transporta ministri. Sanāksmes tēma Eirāzijas multimodālo transporta savienojumu attīstība - status quo un nākotnes redzējums, kuras laikā ASEM valstu ministri un uzņēmēji diskutēs par Eiropas un Āzijas sauszemes savienojumu attīstību, identificējot esošās problēmas, kā arī meklētu risinājumus, kas stiprinātu Eirāzijas valstu sadarbību transporta jomā un veicinātu visu iesaistīto valstu transporta attīstību.

Trešdien, 3. jūnijā, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands tikās ar Mongolijas Ceļu un transporta ministrijas viceministru Khabšaju Jerjanu (Khabshai Yerjan), lai pārrunātu Latvijas un Mongolijas sadarbības iespējas tranzīta un loģistikas jomā, informē Satiksmes ministrija.

Tikšanās laikā K.Jerjans pateicās par konstruktīvajām sarunām, kas pēdējā laikā notikušas starp abu valstu ministrijām, kā arī pauda gandarījumu par 2014. gadā parakstīto nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, informē ministrija. Tas paredz, ka tranzīta kravu pārvadājumi ir liberalizēti, proti, tie tiek veikti bez atļaujām, savukārt divpusējiem kravu pārvadājumiem un pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas.

Abas puses apliecināja ieinteresētību attīstīt sadarbību tranzīta un loģistikas jomā un līdzdarboties Ķīnas un Eiropas sauszemes kravu koridoru attīstībā. Lai to panāktu, Latvija pauda gatavību piedāvāt jauna atzara izveidi konteinervilciena Mongolijas vektors maršrutā, kas veic kravu pārvadājumus starp Baltkrieviju un Mongoliju. «Mēs saskatām lielu potenciālu šī vilciena atzara izveidē no Maskavas uz Latvijas ostām, izmantojot jau esošos Latvijas konteinervilcienu maršrutus – Rīgas Ekspresis un Baltika - Tranzīts,» atzina D.Merirands.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem konteineru pārvadājumos Eirāzijas teritorijā ir kravu piepildījums virzienā no Eiropas uz Ķīnu.

To uzsvēra gan Latvijas, gan Kazahstānas tranzīta nozares pārstāvji Astanā notikušajā diskusijā par konteineru pārvadājumiem Eirāzijā. Diskusija notika Latvijas paviljona rīkotās tranzīta un loģistikas nedēļas ietvaros.

Rīga kā reģionāls centrs

Gan Kazahstānas uzņēmuma KTZ Express Konteineru pārvadājumu departamenta direktors Almats Karimovs, gan Horgosas speciālās ekonomiskās zonas ģenerāldirektors Žaslans Hamzins uzsvēra, ka pašlaik transkonteineru pārvadājumos pastāv liels disbalanss, jo no Eiropas uz Ķīnu pārsvarā dodas tukši vai pustukši konteineri. Tas rada arī pašu konteineru trūkumu. To, ka tā ir liela problēma uzsvēra arī Latvijas uzņēmuma Riga Container Terminal valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons, norādot, ka tai nav viena un ātra risinājuma. A. Karimovs gan izteica ierosinājumu, ka Rīga varētu kļūt par reģionālu centru konteinerkravu komplektēšanai no Skandināvijas, īpaši celuluozes produktiem un Ikea precēm. Līdztekus tam A. Karimovs minēja, ka Kazahstānas dzelzceļš gatavojas atvērt savu pārstāvniecību kādā no Eiropas Savienības valstīm, kas nodarbotos tieši ar kravu piesaisti uz Āziju.

Šā gada septembrī Igaunijas apģērbu kompānijas Baltika konsolidētie pārdošanas ieņēmumi sasnieguši 4,68 miljonus eiro, pieaugot par 12%, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Mazumtirdzniecības apjomi pieauga par 1%, vairumtirdzniecības – par 105%, bet interneta tirdzniecības apjomi – par 74%.

Mazumtirdzniecības apjomi Baltijas valstīs palielinājušies par 3%, tostarp, Latvijā – par 13%, Lietuvā – par 7%, bet Igaunijā saruka par 4%. Krievijā tirdzniecības apjomi samazinājās par 8%.

Kopumā trešajā ceturksnī pārdošanas apjomi sasniedza 14,58 miljonus eiro, kas ir par 16% vairāk nekā pirms gada, bet šā gada deviņos mēnešos tie sasniedza 39,7 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn.