AS “Baltika Group” ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu turpmākajā apģērbu izstrādes un ražošanas darbā koncentrēties tikai uz vienu apģērbu zīmolu – Ivo Nikkolo, kas piedāvā apģērbus tikai sievietēm.

Līdz šim "Baltika Group" veikali darbojās ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo", "Baltman" un "Bastion".

Zīmola Ivo Nikkolo galvenā dizainera amatā ir stājusies dizainere ar starptautisku darba pieredzi – Margota Vāderpasa. Viņa pastāstīja, ka uzņēmuma mērķis ir padarīt “Ivo Nikkolo” par starptautisku zīmolu, piedāvājot to sākotnēji Baltijas un vēlāk arī Viduseiropas un Austrumeiropas tirgos.

Apģērbu dizainēšanas procesā un kopumā savā darbībā Baltika pievērsīs lielāku uzmanību modes industrijas sāpīgākajiem punktiem, piemēram, ilgtspējas nodrošināšanai. Gan galvenā dizainere, gan AS “Baltika Group” CEO Flavio Perini norāda, ka Baltika neatbalsta ātrās modes biznesa modeli, kas bieži vien ir saistīts ar preču pārprodukciju.

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

Likvidēta zeķu ražotāja SIA "Aurora Baltika", kuras pamatražotne bija izvietota Daugavpilī, liecina "Firmas.lv" informācija.

Jau ziņots, ka ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu 4.novembrī tika pabeigts kompānijas maksātnespējas process, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Rīgas pilsētas tiesa kompānijai maksātnespēju pasludināja 2023.gada 7.februārī. Par maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Jānis Kumsārs.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Aurora Baltika" apgrozījums bija 838 622 eiro, kas bija par 5,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 37,6% un sasniedza 71 157 eiro. Kompānijas finanšu pārskati par 2022. un 2023.gadu netika iesniegti.

Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā bija teikts, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja "Aurora Baltika", tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju tirgū, kompānija nebija apturējusi ražošanu un turpināja sadarboties ar visiem lielākajiem tirdzniecības tīkliem valstī, konkurējot ar lētajām precēm no Āzijas.

Uzņēmumiem biznesa modeļi katram ir savi, un ne visi laikā, kad dēļ Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem daudzas tirdzniecības vietas ir slēgtas, var nodrošināt tirdzniecību internetā.

Tā uzskata Igaunijas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" grupā ietilpstošais SIA "Baltika Latvija" valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.

Viņš sacīja, ka "Baltika Latvija" kopumā ir 16 veikali Rīgā un Valmierā, kuri darbojas ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo" un Baltman", tomēr ierobežojumu dēļ tie visi pašreiz ir slēgti vismaz līdz 7.februārim.

"Populārs valdības komentārs šajā laikā ir tāds, ka internetā var nopirkt visu, lai tirgo internetā, bet biznesa modeļi uzņēmumiem tomēr katram ir savi. Ja mēs runājam par "Baltika Latvija", kur mūsu SIA maksā nodokļus un nekad nav bijuši nekādi parādi, tad mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitas kompānija, bet interneta veikals pieder mātes uzņēmumam, kas tirgo pa tiešo no Igaunijas," sacīja Kozlovs, skaidrojot, ka tādējādi visi ieņēmumi arī par no Latvijas iegādātajām precēm galu galā nonāk Igaunijā.

Trikotāžas zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» apgrozījums 2018. gadā turpināja pazemināties un bija 1,201 miljons eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi nedaudz samazinājušies, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Aurora Baltika» neto apgrozījums samazinājies par 8,9%. Uzņēmuma apgrozījumam ir tendence samazināties jau piecus gadus, liecina «Lursoft» izziņa.

Gan energoresursu, gan darbaspēka un nodokļu apmēra pieauguma rezultātā SIA «Aurora Baltika» konkurētspēja ir pasliktinājusies. «Sakarā ar ražošanas izmaksu palielinājumu, konkurēt vietējā tirgū ar eksporta precēm no Āzijas valstīm, kuru piegādi nodrošina lielākie Latvijas tirdzniecības tīkli, ir kļuvis daudz grūtāk,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums daudz uzmanības pagājušajā gadā veltījis ražošanas izmaksu samazināšanai. Neskatoties uz to, uzņēmums pērn strādāja ar zaudējumiem 116 tūkstošu eiro apmērā, kas gan bija par 40% mazāki nekā gadu iepriekš.

Notikušas izmaiņas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" meitasuzņēmuma "Baltika Latvija" vadības komandā un no 2020. gada 22. janvāra līdzšinējo uzņēmuma vadītājas amatu atstāj Maruta Ērgle, informē uzņēmumā.

."Pēc teju 20 aktīviem darba gadiem "Baltika Group" esmu pieņēmusi lēmumu doties pretī jauniem izaicinājumiem un veltīt laiku savam privātajam biznesam. Novēlu uzņēmumam panākumus arī turpmāk, pierādot sevi konkurences pilnajā modes tirgū," komentē Maruta Ērgle. Kopš uzņēmuma dibināšanas Maruta Ērgle pārraudzījusi 22 veikalus ar vairāk nekā 100 darbiniekiem.

"Baltika Group" atzinīgi vērtē M.Ērgles sniegumu, veiksmīgi vadot uzņēmumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī globālajiem konkurentiem ienākot Latvijas tirgū.

Kā atklāj "Baltika Group" izpilddirektore Mae Leyrer, pašlaik Latvijas uzņēmumu pārvaldīs tā finanšu direktore Māra Strode tandēmā ar mazumtirdzniecības un pārdošanas vadītāju Jevgēniju Kozlovu.

A/S "Baltika" ir parakstījusi līgumu par zīmola "Monton" preču zīmju pārdošanu Eiropā uzņēmumam Shenzhen Maiteng International Apparel Co., Ltd, kas šobrīd nodarbojas ar "Monton Sports" sporta apģērbu pārdošanu.

"Baltika" turpinās darbu pie sava jaunā biznesa modeļa ieviešanas, koncentrējoties tikai uz sieviešu apģērbu zīmola "Ivo Nikkolo" izstrādi un mārketingu. Zīmola "Ivo Nikkolo" 2021.gada pavasara/vasaras pārejas kolekcija jau ir atklāta, tāpat arī jaunais zīmola aksesuāru koncepts, un atjaunotais e-veikals. 2021.gada rudenī tiks prezentēta pirmā pilnā apģērbu kolekcija.

Līdz 2023.gadam licence par igauņu dizaina apģērbu pārdošanu zem zīmola "Monton" nosaukuma piederēs A/S "Baltika". Šo pārejas periodu "Baltika" izmantos, lai prezentētu šī gada Olimpisko kolekciju un tirgotu "Monton" zīmola preču atlikumus.

"Baltika Group" valdes priekšsēdētājs Flavio Perini komentē, ka zīmola "Monton" pārdošana ir svarīgs pagrieziena punkts uzņēmuma biznesa stratēģijā. "Īstenot mūsu biznesa stratēģiju nozīmē stabilizēt mūsu finansiālo situāciju un likt galveno uzsvaru tikai uz "Ivo Nikkolo" zīmola attīstību. Visi ienākumi no "Monton" pārdošanas tiks izmantoti, lai segtu bankas aizdevumu, kas tur preču zīmes ķīlu," komentē F.Perini.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" pagājušajā gadā strādājusi ar 5,9 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2018.gadā, liecina uzņēmuma pārskats.

"Baltika" apgrozījums pagājušajā gadā samazinājies par 11% līdz 39,6 miljoniem eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 3,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,6 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Pagājušā gada beigās "Baltika" bija 82 veikali jeb par 35 mazāk nekā 2018.gada beigās. Tostarp Igaunijā pagājušā gada beigās bija 33 veikali jeb par astoņiem mazāk nekā gadu iepriekš, Lietuvā - 29 veikali jeb par vienu mazāk nekā gadu iepriekš, Latvijā - 19 veikali jeb par trim mazāk nekā gadu iepriekš, bet Somijā - viens veikals jeb tikpat, cik gadu iepriekš. Pagājušā gadā slēgti 10 veikali Ukrainā, deviņi - Krievijā, divi - Baltkrievijā, viens - Spānijā un viens - Serbijā.

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" zaudējumi otrajā pusgadā pieauguši līdz vienam miljonam eiro salīdzinājumā ar 37 000 aprīlī-jūnijā pērn, liecina kompānijas paziņojums biržai.

"Baltika" apgrozījums otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā sarucis par 28% līdz 2,3 miljoniem eiro.

Kompānijā skaidroja, ka tās apgrozījumu negatīvi ietekmējusi Krievijas kara Ukrainā radītā neskaidrība.

Grupa turpina slēgt nerentablos veikalus. Šā gada pirmajā pusē slēgti seši nerentabli veikali. Nerentablo veikalu slēgšanu plānots pabeigt šogad, bet zaudētos ienākumus varētu kompensēt ar trim jauniem "Ivo Nikkolo" zīmola koncepta veikaliem, kurus atvērs šogad.

Tiešsaistes tirdzniecības apgrozījums aprīlī-jūnijā sasniedza 171 000 eiro, kas ir par 56% mazāk nekā šajā laika posmā pērn, tomēr rezultāti nav salīdzināmi, jo pērn grupai bija divi interneta veikali "Monton" un "Ivo Nikkolo", turklāt "Monton" platformā, kas tika slēgta pērn septembrī, 2021.gada otrajā ceturksnī bija arī "Baltman" un "Monton" zīmolu izpārdošana pirms to slēgšanas.

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Starptautiskais dzērienu ražotājs "Carlsberg", kas ir ceturtais lielākais alusdarītājs pasaulē, trešdien paziņoja, ka aptur ražošanu un pārdošanu Krievijā tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

"Mēs esam ar ukraiņu tautu un cilvēkiem visā pasaulē, uz visstingrāko nosodot Krievijas iebrukumu," teikts grupas "Carlsberg" paziņojumā.

"Carlsberg" atzina, ka tāpēc nevar Krievijā veikt "uzņēmējdarbību kā parasti".

"Carlsberg" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur jaunas investīcijas Krievijā un eksportu uz Krieviju.

"Kopš [šī paziņojuma] mēs esam apturējuši gan "Carlsberg Group", gan "Baltika Breweries" reklāmas Krievijā, un mēs apturēsim mūsu galvenā zīmola "Carlsberg" ražošanu un pārdošanu Krievijas tirgū," trešdien pavēstīja "Carlsberg".

"Carlsberg" kopš 2008.gada ir Krievijas alusdarītavas "Baltika Breweries" vairākuma īpašnieks. Šajā alusdarītavā nodarbināti 8400 cilvēku, kas ir vairāk nekā piektdaļa no grupas "Carlsberg" nodarbinātajiem visā pasaulē.

Igauņu modes zīmols Ivo Nikkolo atklājis Baltijā pirmo jaunā mazumtirdzniecības koncepta veikalu tirdzniecības centrā Spice. Interjera dizains radīts, lai atbilstu pēc-pandēmijas iepirkšanās vajadzībām.

Projekta realizācija tika plānota vairāk nekā pusotru gadu. "Mums jākļūst pievilcīgiem ne vien ar preču klāstu, bet arī ar iepirkšanās pieredzi. Jaunā veikala koncepts ietver ilgtspējīgu vizuālo noformējumu, personālu un klienta pieredzi veikalā, apvienojot to ar mūsu digitālajiem kanāliem,” saka Baltika Group mazumtirdzniecības un attīstības vadītājs Mareks Kornõševs.

Veidojot jauna koncepta veikalus, uzņēmums būtiski palielinājis investīcijas, lai veikali atbilstu jaunajai pēc-pandēmijas iepirkšanās pieredzei. Veikals Spicē ir pilotprojekts, jo ir sakritis ar paša veikala rekonstrukciju. Nākamais šāda tipa veikals būs Tallinā, bet aprīlī – Riga Plaza tirdzniecības centrā.

Palielinājies zeķu ražotāja SIA «Aurora Baltika» nodokļu parāda apmērs, un uz šā gada 7.novembri tas, balstoties uz Valsts ieņēmuma dienesta sniegto informāciju, sasniedzis 52,56 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam jau kopš 2015.gada VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi nodrošinājumu, aizliedzot samazināt pamatkapitālu, savukārt kopš 2017.gada piemērots vēl viens nodrošinājums, kas liedz reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.

2018.gadā SIA «Aurora Baltika» produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms samazinājās par 116,73 tūkst.EUR jeb 9%, salīdzinot ar 2017.gadu. Kā norāda uzņēmuma vadība, galvenais realizācijas apjoma samazināšanās iemesls pērn bijuši nelabvēlīgie apstākļi vietējā tirgus konkurencē, kā arī, saistībā ar energoresursu izmaksu, nodokļu un algu pieaugumu palielinājušās produkcijas ražošanas izmaksas.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Saskatot būtiskus trūkumus plastmasas, koka un metāla drēbju pakaramo piedāvājumā, ventspilnieks Aleksandrs Bobrovs uzsāka drēbju pakaramo ražošanu no kartona.

Paralēli studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, A.Bobrovs sapņoja par savas ražotnes atvēršanu Ventspilī un atgriešanos dzimtajā pilsētā, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un sniegtu labumu savai pilsētai. Galvenais jautājums bija - ko ražot. 2017. gada sākumā, apsverot dažādas idejas, viņš nolēma, ka vēlas pamēģināt nodarboties ar apģērbu pakaramo masveida ražošanu.

"Daudzi pakaramie, īpaši ar metāla detaļām, ir smagi. Turklāt katru gadu pasaulē saražo līdz pat astoņiem miljardiem plastmasas un metāla apģērbu pakaramo, bet aptuveni puse no tiem nonāk izgāztuvēs, piesārņojot vidi. Diemžēl lielākā daļa veikalu apģērbu demonstrēšanai pārsvarā izmanto plastmasas pakaramos," norāda A.Bobrovs.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).