Latvijas 2010.gada budžeta sabalansēšana par 500 milj. Ls nav sasniedzama tikai ar izdevumu samazinājumiem, 6.oktobrī uzsvēris ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Tas būtu pārāk smagi iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi saglabāt sociālās drošības tīklus un ar ES fondiem saistītos izdevumus, lai nodrošinātu budžeta korekcijas ietekmes uz iedzīvotājiem godīgu pārdali un veicinātu valsts konkurētspēju,» norādījis H.Almunja.

Pieņemtais budžeta līdzsvarošanas pasākumu kopums, kam vajadzētu samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP 2012. gadā, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka Latvijas parāds kļūst ekontrolējams, un lai atbalstītu Latvijas stratēģiju eiro ieviešanai.

Budžeta konsolidācija būs nepieciešama ne tikai šogad, bet arī 2011. un 2012.gadā. Tas esot obligāts priekšnosacījums, lai pārdzīvotu recesiju un atgrieztu Latvijas ekonomikai ilgtspējīgu izaugsmi, intervijā Latvijas Radio teica ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Pūliņi ir tā vērti, jo ar tiem izdosies uzlabot ekonomisko situāciju, sakārtot makroekonomisko nelīdzsvarotību un tāpat ar šiem pūliņiem varēs radīt vidi investīcijām, nodarbinātībai un galu galā izaugsmei. Tādējādi šie pasākumi ir jāturpina. Es ceru, ka Latvijas amatpersonas gan valdība, gan parlaments pirms un pēc vēlēšanām pieturēsies pie šiem mērķiem,» norādīja H.Almunja.

Savukārt tas, ka Igaunija ātrāk plāno pievienoties eirozonai sūtīs pozitīvu signālu un vadlīnijas abām pārējām Baltijas valstīm, kas arī gribētu pievienoties eirozonai pēc iespējas drīzāk. Igaunijas iespējamā pievienošanās eirozonai jau nākamgad varētu apliecināt, ka eirozonas durvis vienmēr ir atvērtas tiem, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus un grib iegūt tās labumus. Almunja cer, kas šis pozitīvais signāls liks Latvijai un Lietuvai nodrošināt atbilstošus valstu vadītājus, kas pieliks pūles, lai šos mērķus sasniegtu.

Hipotekārās kreditēšanas likumdošanas grozījumi ir uzmanīgi jāizvērtē, jo kardināla noteikumu maiņa ietver sevī draudus visai Latvijas ekonomikai.

Proti, tiktu ievērojami apgrūtināts turpmākais kreditēšanas process un samazinātos Latvijas pievilcība ārvalstu investoru acīs, tādu viedokli tikšanās laikā ar banku pārstāvjiem Latvijas komercbanku asociācijā teicis Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komercbanku asociācija informēja, ka tikšanās laikā tika aplūkotas problēmas, kas saistās ar maksātnespējas procesu gan pret privātpersonām, gan juridiskajām personām. Asociācijas pārstāvji arī norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmējdarbības vides un to regulējošās likumdošanas uzlabošanai, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju gan kaimiņvalstu vidū, gan visā Eiropā.

Eiropas Komisija (EK), kas izvērtēja vairāku Eiropas Savienības valstu rīcību budžeta deficīta ierobežošanā, secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IK) noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, uzskata ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), ziņo Diena.

«Vēlos uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un starptautiskās sabiedrības atbalstu stabilizētu situāciju valstī. Daudzpusējā palīdzības pakete, kas ietver ES sniegto aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā, ir palīdzējusi uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un prognozes, samazinot finansiālo spriedzi un ārējā finansējuma spiedienu,» norāda H. Almunja.

ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), tiekoties ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, paudis satraukumu par valdību veidojošo partiju politiķu rīcību, izliekoties, ka iepriekš parakstītā vienošanās, kas uzliek saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, politiķiem nav saistoša.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas vairākums neatbalstīja likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. «Pret» likumprojektu, kas paredzēja no 2010. gada mājokļus aplikt ar 0.2 % lielu īpašuma nodokli, bet īpašuma nodokļa likmi par zemi palielināt no pašreizējā 1 % līdz 1.5 % no kadastrālās vērtības, nobalsoja 52 Saeimas deputāti, tajā skaitā arī valdību atbalstošo partiju – Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti.

Pēc sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja negaidīti paziņojis, ka pats personīgi ieradīsies Latvijā.

Par to šorīt ziņoja vairāki TV kanāli. Db.lv jau rakstīja, ka H. Almunja, tiekoties ar V. Dombrovski, paudis savu neapmierinātību ar to, ka Saeimas koalīcijas partijas, kas iepriekš ar savu parakstu bija apliecinājušas to, ka jāievieš jauns nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, Saeimas sēdē atļāvās balsot pret šī projekta tālāku virzību Saeimā. ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs uzsvēris, ka no Latvijas valdības un Saeimas sagaida atbildīgu darbu pie 2010. gada budžeta izveides, atbilstoši tai vienošanās vēstulei, kas noslēgta ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Igaunija ir labi strādājusi, lai izpildītu ekonomiskās prasības, tāpēc tā varētu ieviest eiro 2011. gadā, uzsvēra Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia).

«Ir ļoti iespējams, ka Igaunija 2011. gadā būs eirozonā. Dati līdz šim brīdim norāda, ka valsts tam ir gatava, bet pagaidām vēl nekādus lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav veikts novērtējums nākamā gada pirmajā pusē par Māstrihta kritēriju izpildi,» norāda H. Almunja.

Bloomberg raksta, ka, ja Igaunija ieviesīs eiro, tad tā būs trešā Austrumeiropas valsts, kurai tas ir izdevies. Līdz šim eiro tika ieviests Slovēnijā un Slovākijā.

Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja Latvijas uzsākto darbu pie budžeta grozījumu sagatavošanas atzinis par labu esam, taču uzsver tā nozīmi Latvijas iestājai eirozonai.

Pēc tikšanās H. Almunja uzsvēra, ka ir gandarīts par iespēju apspriest Latvijas virzību uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.

«Latvijai šobrīd ir svarīgi sasniegt izvirzīto mērķi – atjaunot ekonomisko izaugsmi un mazināt bezdarbu. Tas ir iespējams, ja tiks īstenotas nepieciešamās reformas un ja valsts finanses tiks stabilizētas. Lai Latvija 2011. gadā [31.decembrī] varētu pievienoties eiro zonai, nepieciešams veikt budžeta grozījumus un samazināt inflāciju,» teica H. Almunja.

«Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem,» norāda Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti,» saka Eiropas komisārs.

Jāpiebilst, ka šonedēļ kopīgā vizītē starptautiskie aizdevēji Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda vadībā uzsāka programmas nosacījumu izpildes izvērtēšanu.

Eiropas Savienības politikas veidotājiem nav plāna B, lai palīdzētu Grieķijai, sacījis Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), cenšoties pārliecināt investorus, ka atbildīgās amatpersonas Atēnās spēj samazināt apjomīgo budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

«Glābšanas problēma nepastāv,» intervijā Bloomberg Television Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā sacījis H. Almunja, piebilstot: «Grieķijā nebūs defolta. Eirozonā defolts neeksistē.»

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) vakar sacījis, ka Grieķija kļuvusi par upuri baumām finanšu tirgos un noliedzis centienus aizņemties no Eiropas partneriem.

H. Almunja noraidījis mediju vēstīto, ka eiro reģions apspriež iespēju glābt Grieķiju.

Vācijas laikraksts Handelsblatt šodien citējis ES dokumenta projektu, kurā teikts, ka eiro reģiona finanšu ministriem ir nopietnas bažas par valūtas bloku, ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras Grieķija un citas valstis.

Pēc pārrunām ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski (JL) ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja paziņojis, ka personīgi ieradīšoties Latvijā. Visai pārsteidzošs šāds pavērsiens ir kaut vai tāpēc, ka varētu šķist teju vai pašsaprotami — kāda gan jēga cilvēkam braukt uz valsti, ar kuras valdības vadītāju viņš nupat kā visu būtu izrunājis.

Šādam solim varētu būt vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, nav izslēgts, ka Almunja ir iecerējis apmeklēt ja ne visas ES valstis, tad vismaz tās, kas ir iemanījušās lūgt starptautisko finansiālo palīdzību, pašām netiekot galā ar savām problēmām.

Taču otrkārt… Jāatceras, ka pēdējā laikā Latvijā ir bijuši dažādi notikumi, kas Eiropas Komisijai kā lielākajam mūsu naudas aizdevējam varētu diez ko nepatikt. Vispirms izskanēja dažādas versijas par to, ka Dombrovska valdība varētu arī nenoturēties līdz sev atvēlētā termiņa beigām. Jau tobrīd tieši no Almunjas biroja puses atskanēja mājieni, ka valdības krīzes gadījumā Latvija turpmākos naudas pārskaitījumus varētu arī nesaņemt. Faktiski tikai mirkli vēlāk Saeimas deputāti pauda noraidošu attieksmi pret Finanšu ministrijas ieplānoto mājokļa nodokli, ar kura palīdzību budžetā nākamgad bija paredzēts iekasēt ap 90 miljoniem latu.

Latvijā ir vajadzīgas reformas — šī frāze mūsu valstī ir dzirdama jau kopš pagājušā gada, bet vismaz līdz šim ir izpaudusies faktiski kā lineāra izdevumu apgriešana, nesaudzīgi izturoties gan pret investīciju projektiem, gan arī strādājošo algām.

Pirmkārt, lai atveseļotu ekonomiku, ir nepieciešams ne tikai veikt reformas un samazināt izdevumus, bet arī to stimulēt. Šeit noteikti jāpiebilst, ka jēdziens «ekonomikas stimulēšana» mūsu valdībai varētu būt kaut kas pavisam jauns. Tiesa, tuvāko divu nedēļu laikā šo jēdzienu nāksies apgūt, jo EK, būdams lielākais naudas aizdevējs, ir noteicis šādu termiņu, lai Latvija izstrādātu ekonomikas stimulēsanas plānu. Otrkārt, Almunja skaidri pateica — tieši Latvijas amatpersonas joprojām nav sapratušas pašreizējās situācijas nopietnību. Par viņa vārdu patiesumu liecina ne viens vien aspekts. Nu kaut vai… Jau ilgāku laiku sabiedrība tiek turēta neziņā par to, cik lielu valsts budžeta deficītu Latvijas gadījumā pieļauj starptautiskie aizdevēji: vienu brīdi izskan, ka var būt 7% no IKP, bet jau nākamajā — ka nekas tāds nav iespējams. Un tā bez mitas… Citiem vārdiem sakot, versijas ir dažādas, bet nav nekādas skaidrības par to, kura no tām ir pareizā.

Jaunie Latvijas budžeta grozījumi esot solis pareizā virzienā, tomēr vēl jāveic papildu pasākumi budžeta deficīta mazināšanai.

To, iepazīstoties ar Latvijas valdības sagatavoto budžeta grozījumu prezentāciju, atzinis Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Diemžēl ekonomikas recesija Latvijā izrādījusies smagāka, nekā prognozēts, sagādājot daudziem Latvijas iedzīvotājiem problēmas un padarot deficītu lielāku, nekā sagaidīts. Lai gan es atzīstu, ka valdības ekonomikas programmā ietvertie sākotnējie fiskālie mērķi vairs nav sasniedzami, Latvijai, īstenojot strukturālās reformas, jādara viss, lai budžeta deficītu samazinātu,» tā komisārs, paužot izpratni, ka budžeta izdevumus nav iespējams samazināt bezgalīgi. «Taču šodien iesniegtie budžeta grozījumi ir pirmais solis, un Eiropas Komisija vēlas atbalstīt Latvijas valdības centienus. Es ceru, ka uz budžeta grozījumu otro lasījumu tiks pieņemti tie papildu pasākumi, ko Latvijas valdība ir apsolījusi,» uzsvēra H. Almunja.

Novembra beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja un Luksemburgas finanšu ministrs Žans Klods Junkers dosies uz Ķīnu, lai spriestu par pašreizējiem valūtu kursu līmeņiem, raksta Reuters.

Ķīnas juaņas vērtība pēc strauja vērtības pieauguma 2008. gada otrajā pusē kopš šā gada marta ir piedzīvojusi krasu cenas kritumu pret eiro (līdzīgi kā ASV dolārs).

Eiropas amatpersonas uzskata, ka juaņas vērtībai milzīgās Ķīnas tirdzniecības bilances pārpalikuma dēļ būtu jābūt daudz lielākai. Līdzīgu viedokli pauž arī ASV, Japāna un Kanāda (turklāt ASV vājās juaņas dēļ Ķīnu sauc par vienu no finanšu krīzes izraisītājiem).

«Mēs runāsim ar Ķīnas varas iestādēm par daudz elastīgāku valūtas kursu maiņas likmju nepieciešamību,» tā reportieriem ziņojis H. Almunja.

Mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret ASV un eiro zonu (Ķīnas eksporti ir lētāki) un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Pašlaik Ķīnas ārvalstu rezervju apjoms sasniedzis 2.27 triljonus ASV dolāru un apmēram divas trešdaļas no tām ir investētas dolāros cenotos aktīvos, raksta Bloomberg.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) ir pauduši atbalstu Ministru kabineta sagatavotajam nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un tā pavadošo likumu paketei, Db informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja apsveic Latvijas valdības panākto vienošanos par grozījumiem nākamā gada budžeta likumprojektā un cer, ka 1.decembra budžeta balsojums Saeimā būs pozitīvs.

Nākamā gada budžeta projekts izpilda mērķi nodrošināt fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā. Valdības veiktie pasākumi ir nozīmīgi, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, norāda Almunja.

Lai labāk iepazītos ar situāciju Latvijas tautsaimniecībā un pārrunātu ekonomikas atveseļošanas pasākumus, 6. maijā Latvijā darba vizītē uzturēsies Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquín Almunia).

Komisāram paredzēta tikšanās ar Ministru Prezidentu Valdi Dombrovski, vēlāk – ar finanšu ministru Eināru Repši, kā arī ar atsevišķiem ministriem, kuru ministrijas ir lielākās budžeta tērētājas – veselības ministru Ivaru Eglīti, labklājības ministru Uldi Auguli, izglītības ministri Tatjanu Koķi un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu.

Hoakins Almunja viesosies Saeimā, kur plānota tikšanās ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem. Atsevišķa tikšanās iecerēta ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču.

Pēcpusdienā Eiropas Savienības mājā komisārs tiksies ar visu Saeimā pārstāvētu partiju līderiem. Tad sekos apaļā galda diskusija ar sociālajiem partneriem – darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvjiem, uzņēmējiem un baņķieriem. Vizītes noslēgumā plkst. 16:30 – preses konference žurnālistiem (ES mājas 5. stāvā).

Latvija Māstrihta kritērijus izpildīs jau šogad, bet eiro tā varētu ieviest jau 2011. gadā, norādīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, un varētu sākt runāt par Latvijas pievienošanu eirozonai.

Igaunija plāno pievienoties eirozonai 2011. gadā, bet viņu centieni ir pārāk lēni, tāpēc, visticamāk, Latvija apsteigs savu kaimiņvalsti un ieviesīs eiro ātrāk par to, sacīja H. Almunja.

Eiropas Komisija noteikusi 2012. gadu kā gala termiņu, kad Latvijas budžeta deficītam jābūt samazinātam līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, ziņo The Guardian.

Neskatoties uz šo lēmumu Eiropas Komisija nolēmusi atbalstīt ekonomikas stabilizācijas programmu un Latvijai piešķirt otro aizdevuma daļu - 1.2 miljardi eiro (0.84 mljrd. LVL).

Latvija pie otrās aizdevuma daļas tiks jūlija beigāsEiropas Savienības ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquín Almunia) parakstīja lēmumu par otro aizdevuma daļu Latvijai. The Guardian raksta, ka aizdevums tiks izmaksāts jūlija otrā pusē.

Ārkārtas fonds eirozonas ekonomiku glābšanai varētu būt ilgtermiņa iespēja, sacījis Eiropas Savienības Konkurences komisārs Hoakins Almunja, ziņo AFP.

«Eiropas monetārais fonds, tas ir kaut kas, par ko domāt ilgtermiņā,» viņš sacījis, piebilstot: «Taču mēs nevaram atļaut sev greznību domāt ilgtermiņā , ja mēs nedomājam īsā un vidējā termiņā.»

H. Almunja arī norādījis, ka parādu krīze Grieķijā ir jāatrisina, lai «nostādītu eirozonas ekonomiku atkal uz ceļa».

AFP atgādina, ka Grieķijas fiskālā krīze ir radījusi saspīlējumu 16 valstu eirozonā un izraisījusi debates par to, vai vājākajām ekonomikām ir jāsaņem atbalsts no citām dalībvalstīm, un, ja - jā, tad kāda veida atbalstam tam jābūt.

Vācija ir izvirzījusi ideju par Eiropas monetārā fonda izveidi grūtībās nonākušo eirozonas ekonomiku glābšanai.

Igaunija varētu būt pirmā no Baltijas valstīm, kura saņems apstiprināju par eiro ieviešanu, ziņo Reuters.

Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia) uzsvēra, ka Igaunija jau 2010. gada jūnijā varētu saņemt apstiprinājumu eiro ieviešanai valstī 2011. gadā.

«Eiro ieviešanai 2011. gadā ir tikai viens iespējamais kandidāts- Igaunija,» norādīja H. Almunja.

«Igaunija ir strādājusi un guvusi labus panākumus, lai sasniegtu nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai. Ja viss arī turpmāk noritēs labi, tad jau 2010. gada jūnijā mēs varētu dot «zaļo gaismu» 17. dalībvalstij, kura varētu pievienoties eirozonai,» sacīja H. Alumnja.

Igaunijas centrālās bankas vadītāja vietnieks Martens Ross (Marten Ross) paziņoja, ka Igaunija Māstrihta kritērijus varētu sasniegt nākamā gada jūnijā. Taču viņš uzsvēra, ka lielākais šķērslis šajā procesā būs valsts budžets.

Eiropas Komisija (EK), galvenais konkurences uzraugs Eiropā, pirms iespējamas apsūdzības izvirzīšanas uzmanīgi vēro interneta giganta Google darbības, kas varētu kropļot konkurenci, raksta Wall Street Journal.

EK saistībā ar konkurenci interneta meklētāju vidū izskata iespējams apsūdzības, kas varētu tikt izvirzītas pret Google. Hoakins Almunja gan norāda, ka izmeklēšana vēl ir sākuma stadijā tāpēc iespējamās apsūdzības tiek izskatītas īpaši uzmanīgi.

Izmeklēšana saistībā ar iespējamiem Google godīgas konkurences pārkāpumiem aizsākta šā gada februārī. Izmeklēšana uzsākta pēc saņemtām sūdzībām no trīs Google konkurentiem. Zināms, ka izmeklēšana koncentrēta uz Google dominanci tiešsaistes meklētāju un reklāmas tirgū.

H. Almunja uzsver, ka izprast konkurences vidi tiešsaistes tirgū ir ļoti sarežģīti, jo to veido novatoriski uzņēmējdarbības modeļi, kas nepārtraukti attīstās.

Finanšu tirgu pacietības mērs ir pilns pret tādām valstīm ar milzīgu parāda līmeni kā, piemēram, Grieķija, šodien paziņojis Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, raksta Bloomberg.

«Tirgus attiecībā pret atsevišķām valstīm, ieskaitot Grieķiju, draud sasniegt punktu, kad investori pārtrauks kreditēšanu. Šo valstu valdībām jāveic pasākumi, lai samazinātu savu parāda līmeni,» tā H. Almunja.

Jāpiebilst, ka Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) 2010. gadā apņemies valsts budžeta deficītu samazināt līdz 9.1 % no 12.7 % šogad.

Valdot šādam fonam Grūtības pārdzīvo arī Grieķijas akciju tirgus, kura viena no raksturojošā indeksa Athex Composite Share vērtība decembrī samazinājusies par 9.3 %. Pasaule pastiprinātu uzmanību Grieķijai pievērsa pēc tam, kad valstij uzbruka starptautiskās reitingu aģentūras samazinot valsts kredītreitingu (to samazināja gan Standard & Poor’s, gan Fitch, gan Moody’s Investors Service). Līdz ar to Grieķijai ir zemākie kredītreitingi no eiro zonas valstīm.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.