Latvijas 2010.gada budžeta sabalansēšana par 500 milj. Ls nav sasniedzama tikai ar izdevumu samazinājumiem, 6.oktobrī uzsvēris ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Tas būtu pārāk smagi iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi saglabāt sociālās drošības tīklus un ar ES fondiem saistītos izdevumus, lai nodrošinātu budžeta korekcijas ietekmes uz iedzīvotājiem godīgu pārdali un veicinātu valsts konkurētspēju,» norādījis H.Almunja.

Pieņemtais budžeta līdzsvarošanas pasākumu kopums, kam vajadzētu samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP 2012. gadā, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka Latvijas parāds kļūst ekontrolējams, un lai atbalstītu Latvijas stratēģiju eiro ieviešanai.

Eiropas Komisija (EK), kas izvērtēja vairāku Eiropas Savienības valstu rīcību budžeta deficīta ierobežošanā, secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IK) noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, uzskata ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), ziņo Diena.

«Vēlos uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un starptautiskās sabiedrības atbalstu stabilizētu situāciju valstī. Daudzpusējā palīdzības pakete, kas ietver ES sniegto aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā, ir palīdzējusi uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un prognozes, samazinot finansiālo spriedzi un ārējā finansējuma spiedienu,» norāda H. Almunja.

Budžeta konsolidācija būs nepieciešama ne tikai šogad, bet arī 2011. un 2012.gadā. Tas esot obligāts priekšnosacījums, lai pārdzīvotu recesiju un atgrieztu Latvijas ekonomikai ilgtspējīgu izaugsmi, intervijā Latvijas Radio teica ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Pūliņi ir tā vērti, jo ar tiem izdosies uzlabot ekonomisko situāciju, sakārtot makroekonomisko nelīdzsvarotību un tāpat ar šiem pūliņiem varēs radīt vidi investīcijām, nodarbinātībai un galu galā izaugsmei. Tādējādi šie pasākumi ir jāturpina. Es ceru, ka Latvijas amatpersonas gan valdība, gan parlaments pirms un pēc vēlēšanām pieturēsies pie šiem mērķiem,» norādīja H.Almunja.

Savukārt tas, ka Igaunija ātrāk plāno pievienoties eirozonai sūtīs pozitīvu signālu un vadlīnijas abām pārējām Baltijas valstīm, kas arī gribētu pievienoties eirozonai pēc iespējas drīzāk. Igaunijas iespējamā pievienošanās eirozonai jau nākamgad varētu apliecināt, ka eirozonas durvis vienmēr ir atvērtas tiem, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus un grib iegūt tās labumus. Almunja cer, kas šis pozitīvais signāls liks Latvijai un Lietuvai nodrošināt atbilstošus valstu vadītājus, kas pieliks pūles, lai šos mērķus sasniegtu.

ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), tiekoties ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, paudis satraukumu par valdību veidojošo partiju politiķu rīcību, izliekoties, ka iepriekš parakstītā vienošanās, kas uzliek saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, politiķiem nav saistoša.

Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas vairākums neatbalstīja likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. «Pret» likumprojektu, kas paredzēja no 2010. gada mājokļus aplikt ar 0.2 % lielu īpašuma nodokli, bet īpašuma nodokļa likmi par zemi palielināt no pašreizējā 1 % līdz 1.5 % no kadastrālās vērtības, nobalsoja 52 Saeimas deputāti, tajā skaitā arī valdību atbalstošo partiju – Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti.

Igaunija ir labi strādājusi, lai izpildītu ekonomiskās prasības, tāpēc tā varētu ieviest eiro 2011. gadā, uzsvēra Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia).

«Ir ļoti iespējams, ka Igaunija 2011. gadā būs eirozonā. Dati līdz šim brīdim norāda, ka valsts tam ir gatava, bet pagaidām vēl nekādus lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav veikts novērtējums nākamā gada pirmajā pusē par Māstrihta kritēriju izpildi,» norāda H. Almunja.

Bloomberg raksta, ka, ja Igaunija ieviesīs eiro, tad tā būs trešā Austrumeiropas valsts, kurai tas ir izdevies. Līdz šim eiro tika ieviests Slovēnijā un Slovākijā.

Pēc sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja negaidīti paziņojis, ka pats personīgi ieradīsies Latvijā.

Par to šorīt ziņoja vairāki TV kanāli. Db.lv jau rakstīja, ka H. Almunja, tiekoties ar V. Dombrovski, paudis savu neapmierinātību ar to, ka Saeimas koalīcijas partijas, kas iepriekš ar savu parakstu bija apliecinājušas to, ka jāievieš jauns nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, Saeimas sēdē atļāvās balsot pret šī projekta tālāku virzību Saeimā. ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs uzsvēris, ka no Latvijas valdības un Saeimas sagaida atbildīgu darbu pie 2010. gada budžeta izveides, atbilstoši tai vienošanās vēstulei, kas noslēgta ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Eiropas Savienības politikas veidotājiem nav plāna B, lai palīdzētu Grieķijai, sacījis Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), cenšoties pārliecināt investorus, ka atbildīgās amatpersonas Atēnās spēj samazināt apjomīgo budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

«Glābšanas problēma nepastāv,» intervijā Bloomberg Television Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā sacījis H. Almunja, piebilstot: «Grieķijā nebūs defolta. Eirozonā defolts neeksistē.»

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) vakar sacījis, ka Grieķija kļuvusi par upuri baumām finanšu tirgos un noliedzis centienus aizņemties no Eiropas partneriem.

H. Almunja noraidījis mediju vēstīto, ka eiro reģions apspriež iespēju glābt Grieķiju.

Vācijas laikraksts Handelsblatt šodien citējis ES dokumenta projektu, kurā teikts, ka eiro reģiona finanšu ministriem ir nopietnas bažas par valūtas bloku, ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras Grieķija un citas valstis.

«Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem,» norāda Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti,» saka Eiropas komisārs.

Jāpiebilst, ka šonedēļ kopīgā vizītē starptautiskie aizdevēji Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda vadībā uzsāka programmas nosacījumu izpildes izvērtēšanu.

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Kreditēšana pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, taču vēl nav skaidrs, cik ātri un organiski spēsim šīs papildu iespējas implementēt mūsu uzņēmējdarbības vidē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Viņš atzīst, ka kreditēšana ir bijusi un būs svarīga sfēra, jo papildu līdzekļi gan kapitālieguldījumiem, gan apgrozāmajiem līdzekļiem ir nepieciešami gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, un pašlaik par naudas pieejamību potenciālie aizņēmēji nevar sūdzēties; vienlaikus ir salīdzinoši zemas aizdevumu procentu likmes un sīva konkurence par labiem klientiem potenciālo aizdevēju – banku – vidū.

Fragments no intervijas

Kas un kā mainījies kreditēšanā?

Nekas nestāv uz vietas, viss plūst un mainās, arī kreditēšanā izmaiņas notika gan pirms 20 gadiem, kad Latvijā darbu sāka Reģionālā investīciju banka, gan ekonomiskās recesijas laikā 2008.–2010. gadā, gan arī 2017. gadā, kad tika uzsākts finanšu sektora kapitālais remonts, un savā ziņā var teikt, ka turpinājums sekos.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Šī gada siltais pavasaris un karstā vasara varētu būt “atkausējuši” ieilgušo sasalumu privātpersonu un uzņēmēju vēlmē piesaistīt finansējumu, lai iegādātos vai paplašinātu mājokli, uzņēmuma telpas, ieguldītu jaunās iekārtās un eksportētu vairāk.

Tam ir virkne cerīgu priekšnosacījumu – inflācijas vilnis atkāpjas, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk piesardzīgi samazināt procentu likmes, algas un pirktspēja aug un izskatās, ka ekonomika ieiet jaunā attīstības ciklā. Tomēr ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina un ierobežo spēju aizņemties, lai realizētu ieceres, – tā ir augstā ēnu ekonomikas izplatība, kas īpaši skar uzņēmējdarbības finansēšanu, taču ietekmē arī privātpersonu spēju aizņemties. Nemainīgi aktuāla tā ir būvniecības sektorā, kas tradicionāli ir viens no galvenajiem kreditēšanas tirgus virzītājspēkiem.

Lai arī kopējais ēnu ekonomikas apjoms pērn ir mazinājies (par to liecina Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs), tas aizvien vēl veido iespaidīgu apjomu – 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Un būvniecībā, salīdzinot ar citām nozarēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir visaugstākais – 34,2%, liecina indeksa dati. Salīdzinājumam, – mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir 27%, pakalpojumu sektorā 26,4%, ražošanā 18,9%, bet vairumtirdzniecībā 13%.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums.

Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša, – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.

Bankas ir ieinteresētas ekonomikas attīstībā, tomēr kļūdaini būtu domāt, ka ekonomikas attīstība primāri ir atkarīga no bankām – tās ir gatavas finansēt jaunus projektus un idejas tad, ja paši uzņēmumi ir ieinteresēti kreditēšanā un saskata attīstības iespējas, kā arī tiem ir priekšnoteikumi aizdevumu saņemt. Tāpat bankām ir visai stingras prasības attiecībā uz riskiem, kas var rasties, piešķirot aizdevumus – lielākās bankas Latvijā bez vietējā regulatora uzrauga arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr arī tad, ja nekādas banku uzraudzības nebūtu vispār, bankas nevarētu sākt aizdot, piemēram, nodokļu nemaksātājiem vai uzņēmumiem bez skaidra un pamatota redzējuma par finansējuma mērķi, uzņēmumiem ar necaurskatāmu īpašnieku struktūru, kur var iestāties sankciju pārkāpumu riski.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Igaunija varētu būt pirmā no Baltijas valstīm, kura saņems apstiprināju par eiro ieviešanu, ziņo Reuters.

Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia) uzsvēra, ka Igaunija jau 2010. gada jūnijā varētu saņemt apstiprinājumu eiro ieviešanai valstī 2011. gadā.

«Eiro ieviešanai 2011. gadā ir tikai viens iespējamais kandidāts- Igaunija,» norādīja H. Almunja.

«Igaunija ir strādājusi un guvusi labus panākumus, lai sasniegtu nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai. Ja viss arī turpmāk noritēs labi, tad jau 2010. gada jūnijā mēs varētu dot «zaļo gaismu» 17. dalībvalstij, kura varētu pievienoties eirozonai,» sacīja H. Alumnja.

Igaunijas centrālās bankas vadītāja vietnieks Martens Ross (Marten Ross) paziņoja, ka Igaunija Māstrihta kritērijus varētu sasniegt nākamā gada jūnijā. Taču viņš uzsvēra, ka lielākais šķērslis šajā procesā būs valsts budžets.

Finanšu tirgu pacietības mērs ir pilns pret tādām valstīm ar milzīgu parāda līmeni kā, piemēram, Grieķija, šodien paziņojis Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, raksta Bloomberg.

«Tirgus attiecībā pret atsevišķām valstīm, ieskaitot Grieķiju, draud sasniegt punktu, kad investori pārtrauks kreditēšanu. Šo valstu valdībām jāveic pasākumi, lai samazinātu savu parāda līmeni,» tā H. Almunja.

Jāpiebilst, ka Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) 2010. gadā apņemies valsts budžeta deficītu samazināt līdz 9.1 % no 12.7 % šogad.

Valdot šādam fonam Grūtības pārdzīvo arī Grieķijas akciju tirgus, kura viena no raksturojošā indeksa Athex Composite Share vērtība decembrī samazinājusies par 9.3 %. Pasaule pastiprinātu uzmanību Grieķijai pievērsa pēc tam, kad valstij uzbruka starptautiskās reitingu aģentūras samazinot valsts kredītreitingu (to samazināja gan Standard & Poor’s, gan Fitch, gan Moody’s Investors Service). Līdz ar to Grieķijai ir zemākie kredītreitingi no eiro zonas valstīm.

Eiropas Komisija (EK), galvenais konkurences uzraugs Eiropā, pirms iespējamas apsūdzības izvirzīšanas uzmanīgi vēro interneta giganta Google darbības, kas varētu kropļot konkurenci, raksta Wall Street Journal.

EK saistībā ar konkurenci interneta meklētāju vidū izskata iespējams apsūdzības, kas varētu tikt izvirzītas pret Google. Hoakins Almunja gan norāda, ka izmeklēšana vēl ir sākuma stadijā tāpēc iespējamās apsūdzības tiek izskatītas īpaši uzmanīgi.

Izmeklēšana saistībā ar iespējamiem Google godīgas konkurences pārkāpumiem aizsākta šā gada februārī. Izmeklēšana uzsākta pēc saņemtām sūdzībām no trīs Google konkurentiem. Zināms, ka izmeklēšana koncentrēta uz Google dominanci tiešsaistes meklētāju un reklāmas tirgū.

H. Almunja uzsver, ka izprast konkurences vidi tiešsaistes tirgū ir ļoti sarežģīti, jo to veido novatoriski uzņēmējdarbības modeļi, kas nepārtraukti attīstās.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) ir pauduši atbalstu Ministru kabineta sagatavotajam nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un tā pavadošo likumu paketei, Db informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja apsveic Latvijas valdības panākto vienošanos par grozījumiem nākamā gada budžeta likumprojektā un cer, ka 1.decembra budžeta balsojums Saeimā būs pozitīvs.

Nākamā gada budžeta projekts izpilda mērķi nodrošināt fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā. Valdības veiktie pasākumi ir nozīmīgi, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, norāda Almunja.

Novembra beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja un Luksemburgas finanšu ministrs Žans Klods Junkers dosies uz Ķīnu, lai spriestu par pašreizējiem valūtu kursu līmeņiem, raksta Reuters.

Ķīnas juaņas vērtība pēc strauja vērtības pieauguma 2008. gada otrajā pusē kopš šā gada marta ir piedzīvojusi krasu cenas kritumu pret eiro (līdzīgi kā ASV dolārs).

Eiropas amatpersonas uzskata, ka juaņas vērtībai milzīgās Ķīnas tirdzniecības bilances pārpalikuma dēļ būtu jābūt daudz lielākai. Līdzīgu viedokli pauž arī ASV, Japāna un Kanāda (turklāt ASV vājās juaņas dēļ Ķīnu sauc par vienu no finanšu krīzes izraisītājiem).

«Mēs runāsim ar Ķīnas varas iestādēm par daudz elastīgāku valūtas kursu maiņas likmju nepieciešamību,» tā reportieriem ziņojis H. Almunja.

Mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret ASV un eiro zonu (Ķīnas eksporti ir lētāki) un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Pašlaik Ķīnas ārvalstu rezervju apjoms sasniedzis 2.27 triljonus ASV dolāru un apmēram divas trešdaļas no tām ir investētas dolāros cenotos aktīvos, raksta Bloomberg.

Ārkārtas fonds eirozonas ekonomiku glābšanai varētu būt ilgtermiņa iespēja, sacījis Eiropas Savienības Konkurences komisārs Hoakins Almunja, ziņo AFP.

«Eiropas monetārais fonds, tas ir kaut kas, par ko domāt ilgtermiņā,» viņš sacījis, piebilstot: «Taču mēs nevaram atļaut sev greznību domāt ilgtermiņā , ja mēs nedomājam īsā un vidējā termiņā.»

H. Almunja arī norādījis, ka parādu krīze Grieķijā ir jāatrisina, lai «nostādītu eirozonas ekonomiku atkal uz ceļa».

AFP atgādina, ka Grieķijas fiskālā krīze ir radījusi saspīlējumu 16 valstu eirozonā un izraisījusi debates par to, vai vājākajām ekonomikām ir jāsaņem atbalsts no citām dalībvalstīm, un, ja - jā, tad kāda veida atbalstam tam jābūt.

Vācija ir izvirzījusi ideju par Eiropas monetārā fonda izveidi grūtībās nonākušo eirozonas ekonomiku glābšanai.

Pēc pārrunām ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski (JL) ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja paziņojis, ka personīgi ieradīšoties Latvijā. Visai pārsteidzošs šāds pavērsiens ir kaut vai tāpēc, ka varētu šķist teju vai pašsaprotami — kāda gan jēga cilvēkam braukt uz valsti, ar kuras valdības vadītāju viņš nupat kā visu būtu izrunājis.

Šādam solim varētu būt vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, nav izslēgts, ka Almunja ir iecerējis apmeklēt ja ne visas ES valstis, tad vismaz tās, kas ir iemanījušās lūgt starptautisko finansiālo palīdzību, pašām netiekot galā ar savām problēmām.

Taču otrkārt… Jāatceras, ka pēdējā laikā Latvijā ir bijuši dažādi notikumi, kas Eiropas Komisijai kā lielākajam mūsu naudas aizdevējam varētu diez ko nepatikt. Vispirms izskanēja dažādas versijas par to, ka Dombrovska valdība varētu arī nenoturēties līdz sev atvēlētā termiņa beigām. Jau tobrīd tieši no Almunjas biroja puses atskanēja mājieni, ka valdības krīzes gadījumā Latvija turpmākos naudas pārskaitījumus varētu arī nesaņemt. Faktiski tikai mirkli vēlāk Saeimas deputāti pauda noraidošu attieksmi pret Finanšu ministrijas ieplānoto mājokļa nodokli, ar kura palīdzību budžetā nākamgad bija paredzēts iekasēt ap 90 miljoniem latu.

Latvija Māstrihta kritērijus izpildīs jau šogad, bet eiro tā varētu ieviest jau 2011. gadā, norādīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, un varētu sākt runāt par Latvijas pievienošanu eirozonai.

Igaunija plāno pievienoties eirozonai 2011. gadā, bet viņu centieni ir pārāk lēni, tāpēc, visticamāk, Latvija apsteigs savu kaimiņvalsti un ieviesīs eiro ātrāk par to, sacīja H. Almunja.