Eiropas Komisija (EK), kas izvērtēja vairāku Eiropas Savienības valstu rīcību budžeta deficīta ierobežošanā, secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IK) noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, uzskata ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), ziņo Diena.

«Vēlos uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un starptautiskās sabiedrības atbalstu stabilizētu situāciju valstī. Daudzpusējā palīdzības pakete, kas ietver ES sniegto aizdevumu 3.1 miljarda eiro apmērā, ir palīdzējusi uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un prognozes, samazinot finansiālo spriedzi un ārējā finansējuma spiedienu,» norāda H. Almunja.

Nākamā gada valsts budžeta konsolidācijai nepieciešamais apmērs iepriekš lēsto vismaz 150 miljonu latu vietā varētu būt no 110 līdz 130 miljoniem latu, apliecināja Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristaps Otersons.

Otersons skaidroja, ka šā gada, tostarp vasarā veiktie, budžeta konsolidācijas pasākumi, pēc centrālās bankas speciālistu aprēķiniem, var mazināt 2012.gada konsolidācijas nepieciešamību.

«Turklāt skaidrs, jo ātrāk konsolidācijas lēmumi tiks pieņemti un jo ātrāk būs skaidrs, ka tajos nav ierakstīta nodokļu celšana, jo tas sekmēs uzņēmējdarbību, ekonomikas attīstību un lielākus budžeta ienākumus. Tātad konsolidācijas apjoms lielā mērā ir pašu lēmēju rokās,» uzsvēra Otersons.

Tomēr Latvijas Bankas vērtējumā ir iespējams ātrs, nodokļu kāpumu izslēdzošs konsolidācijas lēmumu pieņemšanas scenārijs, kas nozīmētu mazāku konsolidācijas apjomu.

Igaunija ir labi strādājusi, lai izpildītu ekonomiskās prasības, tāpēc tā varētu ieviest eiro 2011. gadā, uzsvēra Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia).

«Ir ļoti iespējams, ka Igaunija 2011. gadā būs eirozonā. Dati līdz šim brīdim norāda, ka valsts tam ir gatava, bet pagaidām vēl nekādus lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav veikts novērtējums nākamā gada pirmajā pusē par Māstrihta kritēriju izpildi,» norāda H. Almunja.

Bloomberg raksta, ka, ja Igaunija ieviesīs eiro, tad tā būs trešā Austrumeiropas valsts, kurai tas ir izdevies. Līdz šim eiro tika ieviests Slovēnijā un Slovākijā.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītā sarunu grupa ir panākusi vienošanos par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu. Saskaņā ar vienošanos 2011. gada valsts budžeta konsolidācijas apjoms būs 280 miljonu latu apmērā.

Turpmākajā sarunu gaitā valdībai un starptautiskajiem aizdevējiem vēl jāvienojas par konsolidācijas pasākumiem.

V.Dombrovskis uzsver, ka iepriekš paustās prognozes par 3.ceturkšņa makroekonomisko rādītāju pozitīvo ietekmi uz konsolidācijas apjomu ir attaisnojušās: «Valdībai lemjot par konkrētiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, lielu uzmanību būs jāpievērš tam, lai uzņēmējdarbība iegūtu izaugsmes un turpmākas attīstības iespējas. Tas ir nozīmīgi mūsu valsts turpmākai izaugsmei un pilnīgai krīzes pārvarēšanai.»

«Intensīvu diskusiju un konsultāciju rezultātā mēs esam panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka budžeta konsolidācijas apjoms būs mazāks nekā tas tika prognozēts iepriekš. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas ātrāku atveseļošanos, mēs pārliecinājām mūsu partnerus, ka nākama gada budžeta konsolidācijas būs 280 miljonu latu apmēra, nevis vairāk,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Eiropas Savienības politikas veidotājiem nav plāna B, lai palīdzētu Grieķijai, sacījis Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), cenšoties pārliecināt investorus, ka atbildīgās amatpersonas Atēnās spēj samazināt apjomīgo budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

«Glābšanas problēma nepastāv,» intervijā Bloomberg Television Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā sacījis H. Almunja, piebilstot: «Grieķijā nebūs defolta. Eirozonā defolts neeksistē.»

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) vakar sacījis, ka Grieķija kļuvusi par upuri baumām finanšu tirgos un noliedzis centienus aizņemties no Eiropas partneriem.

H. Almunja noraidījis mediju vēstīto, ka eiro reģions apspriež iespēju glābt Grieķiju.

Vācijas laikraksts Handelsblatt šodien citējis ES dokumenta projektu, kurā teikts, ka eiro reģiona finanšu ministriem ir nopietnas bažas par valūtas bloku, ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras Grieķija un citas valstis.

«Turpinot budžeta konsolidāciju, valdība raudzījās uz to divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz pēdējo brīdi. Valdības izvēle bija koncentrēties uz 2011. gadu, par kuru ir pietiekami ticamas makroekonomiskās prognozes,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš norāda, ka «attiecībā uz 2012. gadu ir jāņem vērā, ka tik lielas ekonomiskās aktivitātes svārstības, kādas bija vērojamas pērn un šogad, nedod iespēju veidot precīzu prognozi gan par makroekonomiskajiem radītājiem, gan par inflācijas lielumu utt., un līdz ar to nav iespējama precīza prognoze par konsolidācijas apjomu pēc gada. Tagad, vērtējot konsolidācijas apjomu 2012. gadam, mēs varētu būt neprecīzi un veikt kļūdainus pieņēmumus. Tāpēc valdība izvēlējās iesniegto budžeta variantu. Tomēr jau pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem turpināsies debates ar aizdevējiem».

«Var gadīties, ka Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes būs jākoriģē divreiz vai trīsreiz gadā. Tad arī iezīmēsies precīzie konsolidācijas apjomi 2012. gadam,» akcentē ministrs, turpinot: «Kaut vai viens piemērs. Šā gada pavasarī aizdevēji Latvijai prognozēja 4% IKP kritumu līdz 2010. gada beigām, bet realitātē mums ir uzlabojums. Sākotnēji tika prognozēta trīs gadu deflācija un netika prognozēts pieaugums nākamgad. Šīs prognozes nepiepildījās, un līdz ar to arī mēs varējām samazināt ieplānoto konsolidācijas apjomu. Kad sākās diskusijas par konsolidācijas apjomu 2011. gadam, tad sākumā izskanēja, ka tie būtu 500 miljoni, tad tika nosaukts skaitlis 450, vēl vēlāk 400 miljoni, bet tagad mēs esam nonākuši līdz daudz mazākam konsolidācijas lielumam. Turklāt mēs varējām veidot valsts budžetu, sasniedzot aizdevēju nosprausto mērķi – 6% lielu valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu pret IKP, ar konsolidācijas apjomu 230 miljoni latu. Mēs izvēlējāmies veidot mazāku budžeta deficītu 5,4% lielumā pret IKP ar konsolidācijas apjomu 292 miljoni latu. 2011. gadā ir ieplānots mazāks valsts budžeta deficīts, nekā prasīja starptautiskie aizdevēji. Var teikt, ka 2011. gada budžetā ir iestrādāta zināma rezerve.»

«Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem,» norāda Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti,» saka Eiropas komisārs.

Jāpiebilst, ka šonedēļ kopīgā vizītē starptautiskie aizdevēji Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda vadībā uzsāka programmas nosacījumu izpildes izvērtēšanu.

Saskaņā ar jaunāko novērtējumu 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apmērs ir aptuveni 110 – 130 miljoni latu. Uzsvars būs uz izdevumu daļu, bet nodokļu pieaugumam šobrīd nav loģikas.

Tiesa, konsolidācijas apjoms vēl tiks precizēts atbilstoši pusgada makroekonomikas datiem un atbilstoši deviņu mēnešu faktiskajai izpildei, kad redzēs galējo konsolidācijas apjomu, uz kuru tiks veidots budžets, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka šogad aprīlī bija vienošanās ar aizdevējiem par konsolidācijas apjomu 150 – 180 milj. Ls, kas nozīmētu budžeta deficītu aptuveni 2% apjomā no IKP. Tomēr ekonomika attīstās nedaudz labāk nekā bija prognozēts aprīlī, turklāt budžetā šobrīd izveidojies neliels pārpalikums. «Visi faktori patlaban ved uz to, ka konsolidācijas apjoms būs zemāks nekā prognozēts pirms dažiem mēnešiem,» tā V. Dombrovskis.

Koalīcija trešdien iezīmējusi iespējamos 2012.gada budžeta konsolidācijas virzienus vairāku desmitu miljonu latu apmērā, trešdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sīkāku informāciju gan viņš neatklāja, norādot, ka vispirms jābūt zināmam provizoriskajam nākamā gada budžeta konsolidācijas apmēram.

Dombrovskis informēja, ka šīs nedēļas laikā Finanšu ministrijai (FM) ar starptautisko aizdevēju misijas ekspertiem jāpanāk vienošanās par provizorisko 2012.gada budžeta konsolidācijas apmēru. «Ar misiju nav saskaņots provizoriskais konsolidācijas apmērs. Tas ir tehnisks darbs, ko dara FM un misijas eksperti. Tas ir šīs nedēļas darbs,» klāstīja valdības vadītājs un piebilda, ka pēc tam, kad šis provizoriskais skaitlis būs zināms, varēs jau sīkāk runāt par virzieniem, kā nepieciešamo konsolidācijas apmēru nodrošināt.

Ekonomiskās izaugsmes nodrošinātais ieņēmumu pieaugums tiek izmantots, lai atgūtu uz konsolidācijas altāra ziedoto. Necerēti labie ekonomiskās izaugsmes rādītāji ļauj valdībai un Saeimai dažās pozīcijās pat ar uzviju atdot nozarēm budžeta finansējumu, kas tām tika samazināts, tiecoties iekļauties starptautisko aizdevēju paģērētajos konsolidācijas rāmjos.

Salīdzinot tos mērķus, kam 2012. gada budžeta grozījumi paredz papildu finansējuma injekcijas ar budžeta likuma veidošanas gaitā atbalstīto konsolidācijas pasākumu sarakstu, atklājas, ka vairākos gadījumos budžeta grozījumos papildu līdzekļi tiek atvēlēti tiem mērķiem, kas pērnā gada nogalē tika atzīti par tādiem, uz kuru rēķina var krietni ietaupīt. Visspilgtāk tas atklājas Satiksmes ministrijas gadījumā. Tai jau budžeta grozījumu 1. lasījumā tiek paredzēts papildu finansējums 20,6 miljonu latu apmērā. No šīs summas 4,98 milj. Ls tiek paredzēti valsts autoceļiem, bet nepilni 4,3 milj. Ls - mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem.

2011. gada valsts budžetā konsolidējamā summa ir 395 – 440 milj. Ls, tomēr pēc trešā ceturkšņa ekonomikas rādītāju saņemšanas, tā varētu vēl nedaudz samazināties, informē Finanšu ministrija.

Latvijas valsts 2011. gada valsts budžetā konsolidējamā summa, kas saskaņota ar starptautiskajiem aizdevējiem trešās pārskata misijas laikā, ir 395-440 miljoni latu, tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomikas ātrāku atveseļošanos un septembrī konsultējoties ar starptautiskā aizdevuma partneriem, jau tika konstatēts, ka iespējamā konsolidācija varētu būt 350 līdz 395 miljoni latu.

«Pie šādas budžeta konsolidācijas summas strādā arī Finanšu ministrija un Ministru kabinets, taču par galējo konsolidācijas apjomu, kas, saskaņā ar ekonomikas attīstības pašreizējām tendencēm, varētu būt vēl nedaudz mazāks. Pēc 2010. gada trešā ceturkšņa tautsaimniecības attīstības datu saņemšanas par to tiks diskutēts ar starptautisko aizdevēju misiju budžeta jautājumos, kas strādās Latvijā no 8. līdz 16. novembrim,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Nākamā gada budžeta konsolidācija nepieciešamajā apjomā, visticamāk, nebūs iespējama, tikai samazinot izdevumus, bet nāksies paaugstināt arī nodokļu slogu, uzskata banku ekonomisti.

Lai 2011.gadā budžeta deficītu samazinātu līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ir jāveic budžeta konsolidācija vismaz par 400 miljoniem latu, bet Finanšu ministrija (FM), ņemot vērā pašreizējās ekonomikas tendences, aprēķinājusi, ka konsolidācijas apjoms būs 350-395 miljonu latu apmērā.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis šodien preses konferencē norādīja, ka pagaidām nav redzami nekādi signāli vai pazīmes, kas liecinātu, ka budžeta deficītu izdosies samazināt tikai uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina, nepalielinot nodokļu slogu.

Viņaprāt, budžeta īsināšanā tiks izvēlētie vieglākie ceļi un nodokļi tiks palielināti. Visticamāk, tas varētu skart tieši nekustamā īpašuma nodokļus. "Tas ir neizbēgami," norādīja Rudzītis.

Finanšu ministrija (FM) jau ir veikusi sākotnējo 2012.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumu izvērtējumu, starp kuriem varētu būt valsts maksāto subsīdiju pārskatīšana un algu fonda iesaldēšana, atklāj FM valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Tiek uzsvērts, ka nepieciešamais konsolidācijas apmērs pamatā tiks meklēts izdevumu pozīcijās, jo nodokļu palielināšana nav iespējama. Tāpat vēl lielāka ieņēmumu iekasēšana plānota no ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas.

Bajāre uzsvēra, ka patlaban jau ir izdarīts pietiekami daudz, lai varētu operatīvi virzīties uz priekšu, jo darbs pie budžeta jau ir sācies krietnu laiku iepriekš. Pēdējās Finanšu ministrijas konsolidācijas aplēses ir 100-110 miljoni latu. Tās gan vēl tiks koriģētas atbilstoši ekonomikas izaugsmes rādītājiem, tomēr zināma konsolidācija būs jāveic arī 2012. gada budžetā.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem finanšu ministrs Andris Vilks pašlaik neredz alternatīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas pārdalei starp valsti un pašvaldībām.

To viņš ceturtdien atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē.

Uz pašvaldību pārstāvju jautājumu, vai piedāvātājai IIN pārdalei, kurā pašvaldībām tiek piedāvāts samazināt IIN ieņēmumus par labu valsts budžetam, varētu atrast kādu alternatīvu, Vilks atbildēja, ka pašlaik nevar rast citus risinājumus kā vien tos, kas jau minēti. Ja nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs būs mazāks, nekā plānots, starp visiem pasākumiem tiks meklēti vidusceļi, viņš piebilda.

Vienlaikus Vilks norādīja, ka iepriekš kā klasiska alternatīva, ko uztur arī aizdevēji un eksperti, ir būtiska nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana. Tiesa, pašlaik tas nav iespējams, viņš uzsvēra. "Nākotnē tas tiešam ir labs resurss, bet patlaban mēs nevaram to darīt," teica ministrs.

Latvijas valdība aizdevējiem solījusi turpināt izdevumu samazināšanu un ieskicējusi iespējamos taupības pasākumus, liecina publiskotā Latvijas valdības Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, valdība pašlaik izstrādā priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformēšanai un vispārējas ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijas ieviešanai. Tāpat valdība šobrīd strādā pie tā, lai pašvaldību budžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu novirzītu valsts budžetā, teikts dokumentā.

Izdevumu daļā valdība apsver iespēju samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma fondu, kā arī samazināt valsts subsīdijas, tostarp subsīdijas starptautiskajai lidostai Rīga.

Lai identificētu papildu fiskālās konsolidācijas iespējas, valdība plāno līdz augusta vidum sagatavot fiskālo konsolidācijas pasākumu sarakstu, kas galvenokārt būs vērsts uz izdevumu samazināšanu. Sagaidāms, ka minētajā sarakstā tiks ietverti elementi no 2011.gadā apskatītajām konsolidācijas iespējām - SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas ieteikumi, kas netika iekļauti 2011.gada budžetā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada budžeta veidošanā varētu būt nepieciešams zemākais iespējamais konsolidācijas apjoms, liecina Finanšu ministrijas prognozes.

Kā zināms, iepriekšējie aprēķini un vienošanās ar aizdevējiem bija, ka nepieciešamais konsolidācijas apjoms 2011.gadā varētu būt 395-440 miljoni latu.

Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka 2010.gadā IKP varētu sarukt par 2%, 2011.gadā palielināties par 3,3%, 2012.gadā un 2013.gadā – par 4%. Prognozētais patēriņa cenu izmaiņu līmenis šogad ir 1,2% deflācija, 2011.gadā – 0,9% inflācija, 2012.gadā – 1,5% inflācija.

Aktualizēto makroekonomisko prognožu rezultātā 2010.gada valsts budžeta nodokļu ieņēmumu prognoze palielinājusies par 21,2 miljoniem latu, kas ir 0,2% no aktuālās 2010.gada IKP prognozes.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apmēri būs aptuveni 100 miljoni latu, kuru ietaupījums tiks meklēts budžeta izdevumu daļā, pārskatot tēriņus pilnīgi visās jomās.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka smagie konsolidācijas lēmumi būs jāpieņem ātri.

Tātad konsolidācijas apmērs var sasniegt kādus 150 milj. Ls?

Jā, kaut arī 150 milj. Ls konsolidācijas apmērau nevajadzētu sasniegt, tie drīzāk varētu būt kādi 100 milj. Ls.

Lai sasniegtu 2,5% budžeta deficītu?

Ja Saskaņas centram (SC) būtu premjers un finanšu ministrs, šaubos, vai viņiem būtu vēlme to darīt. Par pārējām politiskām kombinācijām ir skaidrs - to izveidotā valdība sapratīs, ka 2,5% IKP deficīts kā mērķa griesti ir svarīgi.

2,5% IKP deficīts ir aizdevēju prasība vai mūsu pašu apņemšanās?

Finanšu ministrija publiskojusi Pasaules Bankas (PB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) tehniskās palīdzības misiju ieteikumus valsts budžeta konsolidācijai un ministriju viedokļus par šiem priekšlikumiem.

PB ir veikusi izvērtējumu un izteikusi priekšlikumus konsolidācijas pasākumiem ar kopējo iespējamo ietaupījumu 2011. gadā no 274 līdz 345 miljoniem latu, 2012. gadā no 193 līdz 199 miljoniem latu, tai skaitā šādās jomās:

• valsts pārvalde – kopējais iespējamais ietaupījums 2011. gadā no 80 līdz 89,5 miljoniem latu, 2012. gadā no 44 līdz 44,5 miljoniem latu;

• sociālā sfēra – kopējais iespējamais ietaupījums 2011. gadā no 179 līdz 240 miljoniem latu, 2012. gadā 132 miljoni latu;

• izglītība – kopējais iespējamais ietaupījums 2011. gadā 1,83 miljoni latu, 2012. gadā 3,53 miljoni latu;

• veselība – kopējais iespējamais ietaupījums 2011. gadā 13,5 miljoni latu, 2012. gadā no 13,5 līdz 18,5 miljoniem latu.