Budžeta konsolidācija būs nepieciešama ne tikai šogad, bet arī 2011. un 2012.gadā. Tas esot obligāts priekšnosacījums, lai pārdzīvotu recesiju un atgrieztu Latvijas ekonomikai ilgtspējīgu izaugsmi, intervijā Latvijas Radio teica ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Pūliņi ir tā vērti, jo ar tiem izdosies uzlabot ekonomisko situāciju, sakārtot makroekonomisko nelīdzsvarotību un tāpat ar šiem pūliņiem varēs radīt vidi investīcijām, nodarbinātībai un galu galā izaugsmei. Tādējādi šie pasākumi ir jāturpina. Es ceru, ka Latvijas amatpersonas gan valdība, gan parlaments pirms un pēc vēlēšanām pieturēsies pie šiem mērķiem,» norādīja H.Almunja.

Savukārt tas, ka Igaunija ātrāk plāno pievienoties eirozonai sūtīs pozitīvu signālu un vadlīnijas abām pārējām Baltijas valstīm, kas arī gribētu pievienoties eirozonai pēc iespējas drīzāk. Igaunijas iespējamā pievienošanās eirozonai jau nākamgad varētu apliecināt, ka eirozonas durvis vienmēr ir atvērtas tiem, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus un grib iegūt tās labumus. Almunja cer, kas šis pozitīvais signāls liks Latvijai un Lietuvai nodrošināt atbilstošus valstu vadītājus, kas pieliks pūles, lai šos mērķus sasniegtu.

Igaunija ir labi strādājusi, lai izpildītu ekonomiskās prasības, tāpēc tā varētu ieviest eiro 2011. gadā, uzsvēra Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia).

«Ir ļoti iespējams, ka Igaunija 2011. gadā būs eirozonā. Dati līdz šim brīdim norāda, ka valsts tam ir gatava, bet pagaidām vēl nekādus lēmumus nevaram pieņemt, kamēr nav veikts novērtējums nākamā gada pirmajā pusē par Māstrihta kritēriju izpildi,» norāda H. Almunja.

Bloomberg raksta, ka, ja Igaunija ieviesīs eiro, tad tā būs trešā Austrumeiropas valsts, kurai tas ir izdevies. Līdz šim eiro tika ieviests Slovēnijā un Slovākijā.

Eiropas Savienības politikas veidotājiem nav plāna B, lai palīdzētu Grieķijai, sacījis Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia), cenšoties pārliecināt investorus, ka atbildīgās amatpersonas Atēnās spēj samazināt apjomīgo budžeta deficītu, ziņo Bloomberg.

«Glābšanas problēma nepastāv,» intervijā Bloomberg Television Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā sacījis H. Almunja, piebilstot: «Grieķijā nebūs defolta. Eirozonā defolts neeksistē.»

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) vakar sacījis, ka Grieķija kļuvusi par upuri baumām finanšu tirgos un noliedzis centienus aizņemties no Eiropas partneriem.

H. Almunja noraidījis mediju vēstīto, ka eiro reģions apspriež iespēju glābt Grieķiju.

Vācijas laikraksts Handelsblatt šodien citējis ES dokumenta projektu, kurā teikts, ka eiro reģiona finanšu ministriem ir nopietnas bažas par valūtas bloku, ņemot vērā problēmas, ar kādām saskaras Grieķija un citas valstis.

«Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem,» norāda Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

«Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti,» saka Eiropas komisārs.

Jāpiebilst, ka šonedēļ kopīgā vizītē starptautiskie aizdevēji Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda vadībā uzsāka programmas nosacījumu izpildes izvērtēšanu.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Latvija Māstrihta kritērijus izpildīs jau šogad, bet eiro tā varētu ieviest jau 2011. gadā, norādīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi, un jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam.

Tas ļauj domāt, ka Latvija spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta noteiktajā termiņā, tomēr jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu, un varētu sākt runāt par Latvijas pievienošanu eirozonai.

Igaunija plāno pievienoties eirozonai 2011. gadā, bet viņu centieni ir pārāk lēni, tāpēc, visticamāk, Latvija apsteigs savu kaimiņvalsti un ieviesīs eiro ātrāk par to, sacīja H. Almunja.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) ir pauduši atbalstu Ministru kabineta sagatavotajam nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un tā pavadošo likumu paketei, Db informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja apsveic Latvijas valdības panākto vienošanos par grozījumiem nākamā gada budžeta likumprojektā un cer, ka 1.decembra budžeta balsojums Saeimā būs pozitīvs.

Nākamā gada budžeta projekts izpilda mērķi nodrošināt fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā. Valdības veiktie pasākumi ir nozīmīgi, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, norāda Almunja.

Igaunija varētu būt pirmā no Baltijas valstīm, kura saņems apstiprināju par eiro ieviešanu, ziņo Reuters.

Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquin Almunia) uzsvēra, ka Igaunija jau 2010. gada jūnijā varētu saņemt apstiprinājumu eiro ieviešanai valstī 2011. gadā.

«Eiro ieviešanai 2011. gadā ir tikai viens iespējamais kandidāts- Igaunija,» norādīja H. Almunja.

«Igaunija ir strādājusi un guvusi labus panākumus, lai sasniegtu nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai. Ja viss arī turpmāk noritēs labi, tad jau 2010. gada jūnijā mēs varētu dot «zaļo gaismu» 17. dalībvalstij, kura varētu pievienoties eirozonai,» sacīja H. Alumnja.

Igaunijas centrālās bankas vadītāja vietnieks Martens Ross (Marten Ross) paziņoja, ka Igaunija Māstrihta kritērijus varētu sasniegt nākamā gada jūnijā. Taču viņš uzsvēra, ka lielākais šķērslis šajā procesā būs valsts budžets.

Eiropas Komisija (EK), galvenais konkurences uzraugs Eiropā, pirms iespējamas apsūdzības izvirzīšanas uzmanīgi vēro interneta giganta Google darbības, kas varētu kropļot konkurenci, raksta Wall Street Journal.

EK saistībā ar konkurenci interneta meklētāju vidū izskata iespējams apsūdzības, kas varētu tikt izvirzītas pret Google. Hoakins Almunja gan norāda, ka izmeklēšana vēl ir sākuma stadijā tāpēc iespējamās apsūdzības tiek izskatītas īpaši uzmanīgi.

Izmeklēšana saistībā ar iespējamiem Google godīgas konkurences pārkāpumiem aizsākta šā gada februārī. Izmeklēšana uzsākta pēc saņemtām sūdzībām no trīs Google konkurentiem. Zināms, ka izmeklēšana koncentrēta uz Google dominanci tiešsaistes meklētāju un reklāmas tirgū.

H. Almunja uzsver, ka izprast konkurences vidi tiešsaistes tirgū ir ļoti sarežģīti, jo to veido novatoriski uzņēmējdarbības modeļi, kas nepārtraukti attīstās.

Novembra beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja un Luksemburgas finanšu ministrs Žans Klods Junkers dosies uz Ķīnu, lai spriestu par pašreizējiem valūtu kursu līmeņiem, raksta Reuters.

Ķīnas juaņas vērtība pēc strauja vērtības pieauguma 2008. gada otrajā pusē kopš šā gada marta ir piedzīvojusi krasu cenas kritumu pret eiro (līdzīgi kā ASV dolārs).

Eiropas amatpersonas uzskata, ka juaņas vērtībai milzīgās Ķīnas tirdzniecības bilances pārpalikuma dēļ būtu jābūt daudz lielākai. Līdzīgu viedokli pauž arī ASV, Japāna un Kanāda (turklāt ASV vājās juaņas dēļ Ķīnu sauc par vienu no finanšu krīzes izraisītājiem).

«Mēs runāsim ar Ķīnas varas iestādēm par daudz elastīgāku valūtas kursu maiņas likmju nepieciešamību,» tā reportieriem ziņojis H. Almunja.

Mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret ASV un eiro zonu (Ķīnas eksporti ir lētāki) un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Pašlaik Ķīnas ārvalstu rezervju apjoms sasniedzis 2.27 triljonus ASV dolāru un apmēram divas trešdaļas no tām ir investētas dolāros cenotos aktīvos, raksta Bloomberg.

Finanšu tirgu pacietības mērs ir pilns pret tādām valstīm ar milzīgu parāda līmeni kā, piemēram, Grieķija, šodien paziņojis Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, raksta Bloomberg.

«Tirgus attiecībā pret atsevišķām valstīm, ieskaitot Grieķiju, draud sasniegt punktu, kad investori pārtrauks kreditēšanu. Šo valstu valdībām jāveic pasākumi, lai samazinātu savu parāda līmeni,» tā H. Almunja.

Jāpiebilst, ka Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu (George Papandreou) 2010. gadā apņemies valsts budžeta deficītu samazināt līdz 9.1 % no 12.7 % šogad.

Valdot šādam fonam Grūtības pārdzīvo arī Grieķijas akciju tirgus, kura viena no raksturojošā indeksa Athex Composite Share vērtība decembrī samazinājusies par 9.3 %. Pasaule pastiprinātu uzmanību Grieķijai pievērsa pēc tam, kad valstij uzbruka starptautiskās reitingu aģentūras samazinot valsts kredītreitingu (to samazināja gan Standard & Poor’s, gan Fitch, gan Moody’s Investors Service). Līdz ar to Grieķijai ir zemākie kredītreitingi no eiro zonas valstīm.

Ārkārtas fonds eirozonas ekonomiku glābšanai varētu būt ilgtermiņa iespēja, sacījis Eiropas Savienības Konkurences komisārs Hoakins Almunja, ziņo AFP.

«Eiropas monetārais fonds, tas ir kaut kas, par ko domāt ilgtermiņā,» viņš sacījis, piebilstot: «Taču mēs nevaram atļaut sev greznību domāt ilgtermiņā , ja mēs nedomājam īsā un vidējā termiņā.»

H. Almunja arī norādījis, ka parādu krīze Grieķijā ir jāatrisina, lai «nostādītu eirozonas ekonomiku atkal uz ceļa».

AFP atgādina, ka Grieķijas fiskālā krīze ir radījusi saspīlējumu 16 valstu eirozonā un izraisījusi debates par to, vai vājākajām ekonomikām ir jāsaņem atbalsts no citām dalībvalstīm, un, ja - jā, tad kāda veida atbalstam tam jābūt.

Vācija ir izvirzījusi ideju par Eiropas monetārā fonda izveidi grūtībās nonākušo eirozonas ekonomiku glābšanai.

Cilvēkiem ir raksturīga zināma interese paskatīties, kāda ir aina citu maciņos. Piemēram, The Wall Street Journal apkopojis datus par to, kāda pagājušogad ir bijusi darba samaksa lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu vadītājiem.

Tie liecina, ka 2020. gadā Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu vadītāju mediānā darba samaksa bijusi 13,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Var secināt, ka pandēmijas apstākļos vadītāju darba samaksa sasniegusi jaunu rekordu un, salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, palielinājusies teju par 4%.

Lielākā darba samaksa 2020. gadā no kompāniju vadītājiem bijusi tiešsaistes algas un cilvēkresursu tehnoloģiju nodrošinātāja Paycom Software šefam Čadam Ričisonam, kur tā sasniegusi 211 miljonus ASV dolārus.

Tāpat ar ļoti iespaidīgām summām var lepoties videospēļu holdinga kompānijas Activision Blizzard vadītājs Roberts Kotiks un biotehnoloģiju nozares pārstāvja Regeneron Pharmaceuticals vadītājs Leonards Šleifners. Viņi pagājušogad no saviem uzņēmumiem nopelnījuši attiecīgi 155 miljonus ASV dolārus un 135 miljonus ASV dolārus. Topa līderu saraksta augšgalā ir arī medicīnas uzņēmuma DaVita vadītājs Haviers Rodrigezs (ar 73,4 miljoniem dolāriem) un General Elecric vadītājs Larijs Kalps (ar 73,2 miljonu dolāru darba samaksu).

Pagājušās nedēļas lielais notikums Latvijā, protams, ir ne jau valdības pēc ilgas vilcināšanās samuļļātais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu – skaidrs, ka krīzes vadība ir jau palaista brīvgaitā, situācija sen kā vairs netiek kontrolēta, līdz ar to šis lēmums ir vien kā dekorācija, darbības imitācija, kas, visdrīzāk, epidemioloģiski neko daudz nedos, taču atsevišķām nozarēm radīs būtiskus apgrūtinājumus.

Īstais nedēļas lielais notikums Latvijā ir Lidl tirdzniecības tīkla veikalu atvēršana, jo tam būs paliekoša ietekme gan uz konkurenci, gan patērētāju uzvedību un pirktspēju, gan arī valsts importa un eksporta bilanci.

Lidl ienākšana Latvijas tirgū ir vienas daļas sabiedrības sen gaidīta, konkurentu ne-gaidīta, bet jebkurā gadījumā uzmanības vērta un arī pārdomas raisoša. Vispirms jau tas nozīmē asāku konkurenci zemo cenu segmentā. Līdz šim Latvijā esošie tirdzniecības tīkli bija ļoti fokusējušies uz tā dēvēto atlaižu tirgošanu, proti, radinājuši pircējus ne tik daudz domāt, ko viņiem pašiem tiešām vajag vai kas ir veselīgāks, tepat mūsu reģionā audzēts vai izgatavots, bet gan izvēlēties preces pēc tā, kurām pazemināta cena. Tātad vispirms raudzīties uz atlaižu zīmēm pie cenām un tikai tad uz pašām precēm.

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus

Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.

Slavenā investora Vorena Bafeta šā gada vēstulē Berkshire Hathaway akcionāriem daudz vārdu bija veltīts politiskajai situācijai ASV.

V. Bafets pauda pārliecību, ka ASV tautsaimniecība ir spēcīga, un kritizēja politiķus, ka tie visiem likuši domāt, ka situācija valstī esot sliktāka, nekā tā ir patiesībā. V. Bafets vērsa uzmanību uz to, ka IKP uz vienu iedzīvotāju ASV joprojām pieaug pat pašreizējos ekonomikas apstākļos, un ilgākā termiņā ASV joprojām esot uz stabilas labklājības pieauguma takas.

Interesanti, ka daži aiz V. Bafeta šādas ASV slavēšanas saskata viņa politisko nostāju un to, ka Berkshire Hathaway ieguldījumu portfelis lielā mērā atkarīgs no šīs valsts veiksmes stāsta.

Visu rakstu Bafets slavē ASV tautsaimniecību lasiet 1. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Krievijas Ministru prezidentam Vladimiram Putinam šodien svinot dzimšanas dienu, par galveno Twitter tendenci (Trending Topics) pasaulē kļuvuši ziņojumi, ar kuriem Krievijas lietotāji izsaka pateicību, vai arī ironizē par valsts premjera politiku.

Twitter ziņojumos iekļauti īsi, V. Putinu slavējoši vai kritizējoši dzejoļi, kas marķēti (hashtag) ar #спасибопутинузаэто (Paldies Putinam par to). Ziņojumu publicēšana ātri pārvērtusies par cīņu starp V. Putina pretiniekiem un atbalstītājiem. Krievijas premjera atbalstītāji slavē V. Putina panākumus, bet pretinieki par tiem ironizē.

Piemēram, lietotājs @bbsody pateicas V. Putinam par to, ka Hodorkovskis neredz dienas gaismu (Не видит Ходорковский света, #спасибопутинузаэто). Savukārt @cybervantuz slavē Putinu par to, ka Dmitrijs Medvedevs vairs nebūs Krievijas prezidents (Медведев грустно плачет где-то, #спасибопутинузаэто).

Valdība ir padarījusi daudz, saglabājot cietu mugurkaulu. Valdība ir bijusi vāja attīstības jomā. To slavē par izaugumu šobrīd, bet tas nenoņem atbildību par kļūdaino lēmumu – vispirms stabilizēsim un tad attīstīsim, jo, tāpat kā sportā, arī šeit nevar veikt nākamo soli, to nesagatavojot iepriekšējā soļa laikā.

Praktiski tika nogulēta attīstības uzsākšana. Visiem bija labi zināms, ka Latvijas kredītreitings ir tālu investoru interešu sarakstā, bet tas tika izvirzīts kā prioritāte un pamatīgi tika noniecināta peļņas vēlme, kas uzņēmējiem bija pirmajā vietā. Tādējādi netika palielināti nolietojuma (amortizācijas) koeficienti, kas ļauj samazināt UIN jaunām investīcijām neko nenodarot valsts budžetam.

Tālāk tika noniecināta ĀM iniciatīva veidot cita veida sakarus, lai uzlabotu pašmāju izstrādājumu un pakalpojumu iedabūšanu ārvalstu tirgos, kā arī iegūt informāciju par tur nepieciešamo kam trūkst piedāvājuma. Vispār visa valdības darbība ir tieši saistīta ar banku klerku domāšanu, kas diemžēl piekrīt mūsu premjeram un finanšu ministram. Tā nav kļūdaina budžeta līdzsvarošanai, bet neder attīstībai. Tas, ka premjeru Valdi Dombrovski slavē ES nav argumets, lai slavētu viņa garām palaisto. Protams, daudz kas pats par sevi nostabilizēsies, bet izaugsme pret tik mazu bāzi ir nožēlojama – bija trīsdesmit vistas palika trīs un plus viena vista ir liels pieaugums. Tā mēs izskatāmies pēc padomijas, kas visu salīdzināja ar cara laikiem, kad lidmašīnas bija uz dažu roku prkstiem saskaitāmas un tam pielīdzināja septiņdesmitos gadus. Stabilizēt visu, kad viss visu grib nav viegls darbs, bet ar to dzīve nebeidzas.

Lai palīdzētu Latvijai sasniegt eiro ieviešanas kritērijus SVF par deviņiem mēnešiem, piešķirot nākamo starptautiskā aizdevuma maksājumu, pagarinājis Latvijas aizdevumu programmas termiņu (līdz 2011.gada decembrim).

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde ir vienojusies sniegt atbalstu Latvijai un piešķirt nākamo starptautiskā aizdevuma maksājumu 200 milj. eiro (140 milj. Ls) apmērā.

SVF norāda, ka Latvijai svarīgākais mērķis ir eiro ieviešana. SVF norāda, ka Latviju finanšu krīze skāra vissmagāk no visām ES dalībvalstīm. Tās IKP 2009. gadā samazinājās par 18%. Taču SVF slavē Latvijas amatpersonu padarīto darbu un uzskata, ka ekonomikas zemākais punkts ir aiz muguras.

«Latvijas amatpersonas saņems komentārus par veiksmīgo programmas ieviešanu, kas devusi labākus nekā gaidīts 2009.gada fiskālos rezultātus un palīdzējusi uzlabot ticību valstij. Situācija Latvijā vēl joprojām ir diezgan grūta, taču ir novērojamas pazīmes, ka Latvijas ekonomikas zemākais punkts ir aiz muguras un var cerēt uz ekonomikas atlabšanu šā gada beigās,» teikts SVF izplatītajā ziņojumā.

Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par krāpšanos lielos apmēros personu grupā pret Igaunijas uzņēmumu.

Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GkrPP) Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP) darbinieki operatīvo pasākumu rezultātā aizdomās par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, aizturējusi trīs vīriešus.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka 2009.gada jūlijā kāds uzņēmējs vārdā Reinis piedāvāja citam iesaistītājam Jurim nopelnīt, sameklējot uzņēmumu, kas veiktu grants drupināšanas darbus trešai iesaistītai personai Kasparam piederošajā karjerā Ķeguma novadā. Vīrieši plānoja vēlāk par padarīto darbu nemaksāt. Lai vieglāk pārliecinātu potenciālos uzņēmējus piekrist līguma nosacījumiem un veikt nepieciešamos darbus produkcijas izstrādei, Reinis un Kaspars iedeva Jurim līgumus, kas apstiprināja faktu, ka gatavajai produkcijai esot pircēji.

Lai arī jomas profesionāļi norāda, ka ar kūrortiem Latvijā vēl ir daudz problēmu, par nozari atbildīgie slavē padarīto, piektdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Kurortoloģijas asociāciju, Latvijas Kūrortpilsētu asociāciju un kūrortu rehabilitācijas centru Jaunķemeri ir izstrādājusi ilgi gaidīto un apspriesto likumprojektu «Grozījumi Tūrisma likumā», kas iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai. Tā izstrāde esot pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma radīšanai, kura mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai, uzskata likumprojekta veidotāji.

Likumprojekts paredz precizēt tūrisma nozares uzdevumu kūrortu attīstības jomā un uzsvērt, ka informācija par tūrisma resursiem un pakalpojumiem ir jānodrošina gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Šogad tika noslēgta pamatskolas Rīdze ēkas restaurācija un rekonstrukcija, kuras laikā tika atjaunotas arī divas skulptūru grupas. Tomēr, iespējams, par padarīto darbu restauratoram nav izmaksāts pilns atalgojums, vēsta laikraksts Diena.

Ēkas restaurācija un rekonstrukcija, tajā skaitā divu skulptūru grupu restaurācija, tika veikta pēc Rīgas domes pasūtījuma. Skulptūru dēļ gan izveidojies konflikts starp to restauratoru Ati Cīruli un uzņēmumu, kurš noslēdzis līgumu ar domi par skulptūru atjaunošanu - RBC trans.

Ar laikrakstu Diena restaurators Atis Cīrulis sazinājās dienā, kad būvfirma RBC trans vērsusies pie viņa ar prasību atmaksāt uzņēmumam iemaksāto avansu par skulptūru restaurāciju, jo darbi nav izpildīti laikus. Tomēr A. Cīrulis uzskata, ka uzņēmums nevēlas pildīt savas saistības.

Kā pārliecinājās laikraksts, A. Cīrulim ar būvfirmu RBC trans līgums par pamatskolas Rīdze fasādes dekoratīvo elementu attīrīšanas, iekonservēšanas, restaurācijas, gruntēšanas un krāsošanas darbiem parakstīts šā gada 22. aprīlī. Līguma summa noteikta 1243,80 Ls apmērā, un galvenais restauratora uzdevums bija skulptūras Ģimene un Zināšanas restaurācija, izveidojot trūkstošās detaļas analogi vēsturiskajam izskatam. Tā, piemēram, vienai no skulptūrām atjaunota roka, kura laika gaitā bija nodrupusi.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ierosinājusi veikalu tīklu IKI un Cento operatora SIA Palink maksātnespējas lietu.

Tiesas pārstāve Elīna Zača Db.lv atzina, ka tiesa 14.novembrī ierosinājusi Palink maksātnespējas lietu, ko paredzēts izskatīt pirmdien, 28.novembrī. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies fiziska persona.

Palink daudzus gadus Latvijā strādā ar zaudējumiem, tajā skaitā pērn tie bija 3,08 milj. Ls, kas gan bija mazāki nekā pirms gada.

DB jau vēstīja par Palink un būvnieku strīdu: IKI un Cento veikalu īpašnieks SIA Palink uzskata, ka celtniecības uzņēmumi, ar ko slēgts līgums par veikalu celtniecību, godprātīgi veikuši savu darbu, savukārt šie būvnieki – starp tiem SIA Landekss un SIA KP Būve – uzskata, ka veikalu ķēde tiem nav samaksājusi par padarīto. Šis strīds tiek risināts gan tiesā, gan citām visai publiskām metodēm. Proti, būvnieki piesaistīja arodbiedrību, kas gan Latvijā, gan pie Eiropas Parlamenta Strasbūrā protestēja pret Palink rīcību. Apvienotā daudznozaru arodbiedrība teicās pārstāvam no Palink rīcības cietušos būvniekus, jo tie no saviem darba devējiem nesaņemot darba samaksu tādēļ, ka tiem savukārt IKI nemaksājot par padarīto.

Satiksmes ministrija (SM) pēc trīs plānošanas reģionu - Zemgales, Latgales un Vidzemes - lūguma ir pārskaitījusi avansā no šā gada pēdējā ceturkšņa pārcelto finansējumu - 534 tūkstošus latu, informēja SM.

Tas ļaus norēķināties ar pārvadātājiem par šā gada pirmā ceturkšņa prognozētajiem nesegtajiem zaudējumiem un nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību.

«Satiksmes ministrija izprot pasažieru pārvadātāju problēmas un uzskata, ka uzņēmējiem ir jāsaņem nauda par padarīto. Turklāt mūsu visu interesēs ir, lai tas notiktu iespējami ātrāk, un pārvadātāju darbība netiktu paralizēta,» uzsver satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Otrdien, 14.maijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiks skatīti grozījumi Sabiedriskā transporta likumā, kas paredz iespēju no valsts budžeta segt plānošanas reģionu parādus pārvadātājiem par 2012.gadu.