Jauno mācību gadu uzsākusi pamatskola Rīdze (Kr.Valdemāra ielā 2), kas atgriezusies restaurētā ēkā.

Pamatskola Rīdze atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, ēkā, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā tika celta no 1881. - 1884. gadam kā pilsētas meiteņu skola. Ēkas projektu sākotnēji 1878. gadā izstrādāja arhitekts Johans Daniels Felsko (1813 - 1902), vēlāk, to nedaudz pārveidojot, pabeidza arhitekts Reinholds Šmēlings. Neorenesanses stilā veidotā trīsstāvu ēka, kurai akcentēts fasādes ķieģeļu mūrējums, kas periodiski mijas ar brūna krāsojuma joslām, ir nedaudz atvirzīta no ielas un izdalās kā monumentāls akcents pilsētas kanāla malā. Celtniecības darbus vadīja Roberts Heizermanis, krāsošanas darbus veica Rūdolfa Petersona firma, skulptūru autors ir tēlnieks Augusts Folcs, viņa darbnīca veica arī iekšējo dekoratīvo veidojumu darbus.

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a, atrodas latviešu rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera muzejs, kas nupat atjaunots, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Muzeja ēka ir celta 1933.gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VNĪ uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija vērtējams kā neapmierinošs. Lai informētu sabiedrību par realizēto projektu, šodien, 12.oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība (MMA) medijus iepazīstināja ar paveikto ēkas restaurācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta, kas celta pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta funkcionālisma stilā. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

Turpinās darbi pie Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijas un pakāpeniskas atjaunošanas - šobrīd tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi Hauptwerk daļā, informē Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa.

Viņa skaidro, ka ērģelēm ir demontētas Hauptwerk velles, kas šobrīd tiek restaurētas darbnīcā Rīgā. Darbus veic IK Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas speciālisti ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Kamēr tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi instruments ir daļēji spēlējams, dievkalpojumu nodrošināšanai tas ir pietiekami, taču koncerti marta mēnesī netiek plānoti. Šo darbu posmu plānots pabeigt līdz marta beigām un Lieldienu dievkalpojumus varētu sagaidīt ar ērģeļu pilnu skanējumu.

Darbu sākumā tika veikta skalu un veļļu montāža, marķēšana un aizvešana uz darbnīcu. Darbnīcā tiek veikta ādas iepresēšana veļļu pleciņos, metāla leņķos, veļļu asīšu nostiprināšana vai nomaiņa. Arī defektu novēršana skaliem, oksidējušos stiepļu nomaiņa skalu galos, vītnīšu nomaiņa vertikālajos skalos, tūkojuma atjaunošana asīšu caurumos, «ķemmju» remonts, izdrupumu protezēšana. Kam sekos veļļu atvešana atpakaļ uz katedrāli, montāža un ērģeļu mehānikas regulēšana.

Atjaunošanas darbi Rīgas pils telpās norit plānotajā termiņā, lai šī gada novembrī tās tiktu nodotas Valsts prezidenta rīcībā, informē pilnsabiedrība SBRE.

Daļā telpu jau ir veikta iekšējās apdares restaurācija un pirmais krāsojums.

Pils Baltajā zālē ir pabeigta sienu un griestu apmetuma atjaunošana un griestu dekoratīvās ģipša apdares restaurācija un atjaunošana, ir uzsākti zeltīšanas darbi, restaurēto lustru un mākslīgā marmora pilastru montāža. Sūtņu zālē ir pabeigta oriģinālā dekoratīvā krāsojuma attīrīšana un krāsu nostiprināšana, kā arī virsmas sagatavotas pirmā krāsojuma veikšanai.

Apjomīgs darba apjoms notiek arī Svētku zālē – ir pabeigta apmetuma atjaunošana, un vienlaikus notiek gan virsmu krāsošana, gan dekoratīvo elementu atjaunošana. Šobrīd tiek veikta gleznu rāmju restaurācija, koka apšuvuma paneļu, dekoratīvo siju un akustisko ribu špaktelēšana, krāsošana un montāža. Ģerboņu zālē turpinās krāsošanas darbi, kā arī griestu rozešu un ģerboņu restaurācija, informē SBRE.

Šodien paziņoti tie 16 labākie Latvijas arhitektūras darbi, kas cīnīsies par balvu sadali 2014.gada Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursā. No gandrīz 60 iesniegtajiem darbiem labākie 16 tika atlasīti gandrīz 2 mēnešu ilgā nacionālās žūrijas vērtēšanas procesā, liecina informācija vietnē latarh.lv.

Savukārt tagad sāks strādāt konkursa otra, starptautiskā, žūrija, kam labākie no labākajiem jānosauc vēl pēc mēneša – 16.maijā Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonijā.

Preses konferencē, veltītā Arhitektūras gada balvas atklāšanai, nacionālās žūrijas priekšsēdētājs, arhitekts Miķelis Putrāms (MADE arhitekti) definēja šā gada pusfinālistu raksturīgo iezīmi – īpaši plašu rekonstrukcijas un restaurācijas darbu klāstu. Tieši puse no 16 labākajiem darbiem ir vēsturisku būvju vai pilsētvides pārveides.

Šie astoņi darbi ir: Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija, ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā, kāpņu telpu restaurācija Rīgā, Elizabetes ielā, kultūras pils Ziemeļblāzma, Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra attīstības koncepcija, Talsu kultūras centrs Radošā sēta, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukcija un Rīgas Doma restaurācija.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps atklāšanas vakars 6. oktobrī būs veltīts režisoram Jānim Streičam, viņš šogad saņems Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu. Lielais Kristaps tiks atklāts ar režisora filmu Svešās kaislības (1983), festivāla programmā iekļauta arī režisora filma Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975). Abas filmas pēc Nacionālā Kino centra iniciatīvas ar Kultūras ministrijas atbalstu ir restaurētas un tiks izrādītas jaunā kvalitātē.

Jāņa Streiča filmu - Mans draugs - nenopietns cilvēks un Svešās kaislības - restaurācija notiek jau kopš pagājušā gada, to restaurāciju darbs veikts studijā Lokomotīve. Filmas tiek ķīmiski apstrādātas (nomazgātas) un no jauna ieskenētas no 35mm filmas digitālā formatā.

Filmu restaurācijas darbu vadītājs Roberts Vinovskis stāsta: «Mūsdienu tehnoloģijas nereti ļauj filmas attēlu, piemēram, padarīt vēl košāku un krāsaināku, kā tā ir bijusi, taču restaurācijas uzdevums ir iespējami precīzi atjaunot filmas sākotnējo izskatu, nevis to «uzlabot».»

Abu filmu restaurācijā ir piedalījies arī režisors J. Streičs un filmas Mans draugs - nenopietns cilvēks restaurācijā arī tās operators Miks Zvirbulis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Bebris, Riga Master Workshop (RMW) īpašnieks. Riga Master Workshop ir viena no lielākajām klasisko auto darbnīcām Baltijā un Skandināvijā ar teju desmit gadu pieredzi tirgū. Apmēram 85% darba tiek eksportēts – klientu loks ir ļoti plašs, sākot no Krievijas un Rietumeiropas līdz pat Singapūrai un Austrālijai. Papildu restaurācijai RMW piedāvā arī auto uzglabāšanu nesezonā jeb tā dēvēto «ieziemošanu», tāpat arī spēkrata sagatavošanu rallijiem un tehnisko atbalstu to laikā, konsultācijas par iegādi, sertifikāciju utt.

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Ir pabeigta Rīgas pils pastāvīgā jumta nesošo konstrukciju un seguma izbūve. Šobrīd norit arī fasāžu rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms. Ziemas sezonā turpināsies iekšdarbi, kas norit visās Valsts prezidenta oficiālās rezidences telpās, šodien informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE.

Līdz objekta nodošanai atlicis viens gads.

Šodien mediju pārstāvjiem tika organizēta ekskursija pa Rīgas pili, rādot padarīto un vēl darāmo. Redzēto var aplūkot raksta galerijā.

Oktobra beigās tika demontētas pēdējās sastatnes virs jaunā Rīgas pils jumta un ir noslēdzies pusgadu ilgais darbs – jumta nesošo konstrukciju nostiprināšana, rekonstrukcija un izbūve. Ir pabeigta arī jumta seguma iesegšana, taču atsevišķās zonās vēl ir jāizbūvē pieslēguma vietas.

Šobrīd norit arī noslēdzošais ārējo apdares darbu process. Oktobrī valdīja mēnesim neraksturīgi laikapstākļi un vairākkārt tika pārspēti aukstuma rekordi, un tika veiktas izmaiņas darbu grafikā – kvalitatīvi fasāžu krāsošanas darbus var veikt vien tad, kad fasādes virsmas temperatūra nesamazinās zem +5 grādiem. Tāpēc šobrīd fasādi Pils laukuma pusē klāj aizsargpārklājs, kas ļauj krāsošanas darbus veikt arī pie nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Patlaban Rīgas pils fasāde ir divos dzeltenos toņos, no tiem īstais ir gaišākais, «mierīgākais» tonis. Pārējais tiks pārkrāsots.

Doma baznīcas restaurācija jāpabeidz jau šā gada rudenī, patlaban tā vēl rit pilnā sparā. Darbi notiek gan baznīcas telpās, gan tornī. Projekta kopējais finansējums ir 6,4 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 5,4 miljoni – rasta no ERAF līdzekļiem, atlikušo summu tradicionāli piešķīra Rīgas dome, piektdien raksta laikraksts Diena.

Torņa daļā augšējam un apakšējam kupolam tiek mainīts latojums un vara skārda iesegums, savukārt torni balstošajām koka konstrukcijām, kas daļēji saglabājušās no XVIII gadsimta, tiek mainītas bojātās vietas, darbu gaitu skaidro Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. Pēc viņa stāstītā, pagājušā gadsimta 80. gados, mainot torņa segumu, zem tā esošos dēļus ugunsdrošības nolūkos apsmidzināja ar ķīmisku šķīdumu, kas, kondensējoties ūdenim, reaģēja ar torņa apšuvuma varu, un radās caurumi.

Izstrādājot torņa pastiprināšanas tehnisko risinājumu, bija ideja ierīkot liftu līdz skatu platformai zem pulksteņiem, taču to noraidīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Pēc pašreizējā projekta atjaunotajā tornī atgriezīsies zvani, un tos paredzēts zvanīt apaļās stundās. Taču atšķirībā no Rātsnama zvaniem Domā nespēlēs melodijas. Paredzēts restaurēt arī apzeltīto Doma gaili, kas gan uzstādīts tikai 1985. gadā, tomēr esot cietis no putnu nagiem.

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Virsnieku saieta nams Karostā, Liepājā kalpojis kā multifunkcionāls centrs. Sākot no krāšņām ballēm, kara flotes bāzes, slimnīcas, degradācijas līdz pat lēnai atdzimšanai. Lai nodrošinātu drošu un pastāvīgu ēkas izmantošanu, ēkas restaurācijai būtu nepieciešams piesaistīt aptuveni 12 miljonu eiro, taču pašlaik Aizsardzības ministrijas budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Kopš 1994. gada ēka atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un šobrīd uzsākti darbi pie ēkas logu un durvju restaurācijas un nomaiņas, kā arī tiek veikta bēniņu pārsegumu siltināšana, kuru veic AS «Būvuzņēmums Restaurators». Kā arī šovasar plānots uzsākt ēkas Dienvidu terases un fasādes restaurāciju.

Aizsardzības ministrija ir izteikusi piedāvājumu Liepājas pilsētas pašvaldībai uzņemties nama tālāku atjaunošanu un izmantošanu. Ņemot vērā pašvaldības intereses trūkumu pārņemt ēkas apsaimniekošanu, sarunas patlaban neturpinās, un Aizsardzības ministrija, tāpat kā līdz šim, turpinās rūpēties par objekta tehnisko stāvokli un pakāpeniski atvēlēt līdzekļus objekta atjaunošanai, portālu db.lv informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Vita Briže.

Jelgavas novada pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu projektam Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmā «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana». Ar programmas atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko tējas namiņu un Zemgalē reto arkveida mūra sienu, kas pašreiz atrodas avārijas stāvoklī, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Projekts sākās šā gada 1. septembrī un noslēgsies 2016. gada 31. martā. Tējas namiņa un žoga restaurācija plānota nākamā gada vasarā un darbi ilgs līdz pat rudens beigām.

Tējas namiņa un žoga tehniskais projekts sākotnēji paredzējis tikai abu konservāciju, taču vēlāk projektā iekļauta arī pilna objektu restaurācija. Elejas muižas parkā veikta ainavu arhitektoniskā izpēte, un visā parkā novērtēts koku stāvoklis.

Projekta kopējās izmaksas ir 293 346,69 eiro. Izmaksu lielāko daļu veido tējas namiņa un žoga restaurācijas darbi, jo kā namiņam, tā žogam jābūt autentiskiem – tādiem, kā tie izskatījušies savulaik. Izmaksas veidos arī divu nedēļu ilga vasaras skola un prakse Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas 15 jauniešiem, kuri piedalīsies restaurācijā, lai celtu kvalifikāciju mūra un koka restaurācijas darbos.

Rundāles pils 277. dzimšanas dienā atklāts pilnībā restaurētais hercoga otrais darba kabinets, kas pils interjerā ieņem īpašu vietu, jo ir vienīgā apartamentu telpa, kuras sienas ir apgleznotas. Tā restaurācija izmaksājusi 125 tūkstošus Ls.

Darba kabineta restaurācija notikusi Borisa un Ināras Teterevu fonda «Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014» programmas ietvaros. Šī projekta kopējās izmaksas ir 500 tūkst. Ls, un nākamgad plānots pabeigt bibliotēkas restaurāciju, kuras izmaksas lēstas aptuveni 250 tūkst. Ls apjomā, Db.lv stāstīja Rundāles pils grāmatvede.

Sienu gleznojumi nav raksturīgi 18. gadsimta dzīvojamām telpām, jo tās parasti ieguva sienu apvilkumu ar auduma tapetēm.

«Hercoga kabineta restaurācija bija ilgstoša un sarežģīta, jo kopš 1864. gada tās sienas pakāpeniski bija pārklājušas četras eļļas krāsas kārtas. Piecu gadu laikā mēs strādājām pie sienas attīrīšanas no pārkrāsojumu kārtām, konservācijas un zudušo vietu retušas,» stāsta darbu veicējs, restaurācijas uzņēmuma «Rokajs» vadītājs Gunārs Grīnfelds.

Jūnija sākumā Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē būvnieks Re&Re plāno pabeigt otrās kārtas rekonstrukcijas un restaurācijas darbus. Jūnijā tiks atklāta koncertsezona, bet noslēdzošie būvdarbi turpināsies septembrī.

Būvniecības darbi Dzintaru koncertzāzles Mazajā zālē sākti 2012. gada oktobrī, un darbu kopējās izmaksas ir 11,5 miljoni eiro. Telpu platība pēc rekonstrukcijas būs 2435 kvadrātmetri, bet jaunizbūvētā pagrabstāva platība pēc rekonstrukcijas būs 1,2 tūkstoši kvadrātmetru.

Līdz šim pabeigta vēsturiskās koka ēkas fasādes dēļu restaurācija un montāža, kā arī restaurēto logu un durvju montāža. Sākti koncertzāles fasādes krāsošanas darbi, kas pilnībā tiks pabeigti pēc koncertsezonas pārtraukuma. Pabeigta ir arī jaunā titāncinka jumta seguma izbūve. Veikts darbs pie vēsturiskā koka interjera un tā elementu restaurācijas, kas arī pilnībā tiks pabeigts pēc tehniskā pārtraukuma. Līdz šim veikta vairāku interjera koka elementu restaurācija, tostarp dzegu, kolonnu, kapiteļu u.c., kā arī griestu restaurācija skatuves, zāles un Rietumu foajē zonās. Restaurēti arī vēsturiskie saplākšņu sienu paneļi un iekšdurvis, kuru montāža tiks pabeigta rudens darbu sezonā.

Pašlaik strauji nobeigumam tuvojas Rīgas pils ārējās apdares darbi un jau tuvāko dienu laikā pilnībā tiks pabeigta Rīgas pils pastāvīgo jumtu izbūve, informē būvnieku pilnsabiedrība SBRE.

Uz valsts svētkiem – 11. un 18. novembrī – pabeigtos fasādes apdares darbus vizuāli varēs novērtēt katrs rīdzinieks.

Pilnībā pabeigta ēkas inženiertehnisko komunikāciju atjaunošana un veikta 90% Rīgas pils logu restaurācija, turpinās iekšējie labiekārtošanas darbi.

Rīgas pils Baltajā zālē tiek veikta griestu kesonu izbūve, sienu atsāļošana un citi priekšdarbi pirms apmetuma izveides, notiek dekoratīvo veidojumu modeļu sagatavošana,

Šajā zālē notiek balkonu koka detaļu restaurācija, bet, pilnībā pabeigta trīs esošo Baltās zāles lustru restaurācija. Savukārt Sūtņu zālē pabeigti pirmsrestaurācijas darbi: sienu un griestu esoša stāvokļa analīze, noņemti krāsojuma slāņu un apmetuma slāņu paraugi un veikta zāles sienu esošās situācijas fotofiksācija un stratigrāfiskā izmeklēšana.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Ceturtdien, 31. martā, svinīgi atklāts restaurētais Kuldīgas Vecais rātsnams, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa. Kopumā ēkas restaurācija izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kuldīgas Veco rātsnamu bija nepieciešams restaurēt, jo ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī. Vecais rātsnams ir nozīmīgs gan kā pilsētbūvniecības paraugs, gan kā tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, jo tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs, Tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, kā arī radošā fotostudija. Pēc pašvaldības pasūtījuma ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Wonderfull, bet ēkas restaurāciju atbilstoši iepirkumam gada laikā veica SIA Ostas celtnieks.

Lai apmeklētājiem būtu iespējams iepazīt tradicionālu 19. gadsimta sākuma koka ēku būvniecības tradīciju, atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos ēkas stāvos, kā arī viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunota arī maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus, atsegti koka siju griesti, saglabātas vēsturiskās un pēc 1973. gada projekta izgatavotās detaļas, kas bija labā tehniskā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Tā kā bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekošu gaismu, 2. stāva pažobelēs atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi izveidotas Kuldīgai raksturīgās, jau esošajām analogas logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija. Darbos izmantotas tradicionālās metodes un materiāli.

Piektdien, 30.septembrī ekspluatācijā nodots atjaunotais un restaurētais Jāņa Akuratera muzejs, Ojāra Vācieša ielā 6A, Rīgā, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

VNĪ īstenotā projekta ietvaros Jāņa Akuratera muzeja ēkai, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tika veikta jumta seguma nomaiņa ar jauniem betona dakstiņiem, pietuvinot jumta seguma izskatu vēsturiskā jumta izskatam, izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, tajā skaitā, muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbu laikā, ēkā ogļu apkures sistēma nomainīta uz gāzes apkures sistēmu, restaurēts un atjaunots kamīns un krāsnis, labiekārtota muzeja teritorija un veikta verandas un terases restaurācija.

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija šobrīd ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība SBRE.

Pēc papildu vienošanās noslēgšanas starp SBRE un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), ir palielināts kopējais projektā nodarbināto speciālistu skaits. Pašlaik objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā.

Austrumu piebūvē tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve, kas bija apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Tāpat tiek pabeigta pārseguma siju protezēšana un pastiprināšana.

Priekšpils daļā ir pabeigta jumta nesošo konstrukciju izbūve virs Rīgas pils konventa ziemeļu daļas, notiek nesošo konstrukciju izbūves darbi virs Parādes kāpņu telpas un uzsākti darbi virs Svētku zāles, savukārt Preses centra ēkai tiek mainīts māla kārniņu jumta segums.

Rīgas pamatskolā Rīdze (Kr. Valdemāra ielā 2) prezentēta elektroniskā sistēma, kas turpmāk Rīgas skolu audzēkņiem ļaus norēķināties par ēdināšanu, izmantojot skolēna personalizēto e-karti.

Pamatskola Rīdze ir pirmā Rīgas skola, kurā pilotprojekta veidā tiek ieviesta jaunā norēķinu sistēma ar skolēna personalizēto e-karti. Tā sniedz audzēkņu vecākiem iespēju iemaksāt pusdienām domātu naudu «elektroniskajā maciņā» un sadalīt to starp maciņam pievienotām e-kartēm, tādējādi norēķinoties bērniem nav jāizmanto skaidra nauda. Ieviešot jauno sistēmu, bērnu vecāki varēs būt droši, ka bērniem atvēlētā nauda tiks tērēta pārtikai tikai skolas ēdnīcā.

Skolēna personalizēto e-karti vairākās Rīgas skolās jau izmanto kā elektronisku caurlaidi.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Fasāžu atjaunošana" pieteiktie objekti.