Šodien paziņoti tie 16 labākie Latvijas arhitektūras darbi, kas cīnīsies par balvu sadali 2014.gada Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursā. No gandrīz 60 iesniegtajiem darbiem labākie 16 tika atlasīti gandrīz 2 mēnešu ilgā nacionālās žūrijas vērtēšanas procesā, liecina informācija vietnē latarh.lv.
Savukārt tagad sāks strādāt konkursa otra, starptautiskā, žūrija, kam labākie no labākajiem jānosauc vēl pēc mēneša – 16.maijā Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonijā.
Preses konferencē, veltītā Arhitektūras gada balvas atklāšanai, nacionālās žūrijas priekšsēdētājs, arhitekts Miķelis Putrāms (MADE arhitekti) definēja šā gada pusfinālistu raksturīgo iezīmi – īpaši plašu rekonstrukcijas un restaurācijas darbu klāstu. Tieši puse no 16 labākajiem darbiem ir vēsturisku būvju vai pilsētvides pārveides.
Šie astoņi darbi ir: Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija, ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā, kāpņu telpu restaurācija Rīgā, Elizabetes ielā, kultūras pils Ziemeļblāzma, Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra attīstības koncepcija, Talsu kultūras centrs Radošā sēta, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas rekonstrukcija un Rīgas Doma restaurācija.
Savukārt jaunbūves ir tikai četras: Austrumlatvijas koncertzāle Gors Rēzeknē, dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti Baltezerā, Ģipša fabrikas dzīvojamā kvartāla 2.kārta Ķīpsalā un veikals Top! Salacgrīvā.
Pārējie darbi ir viens interjeru risinājums (dizaina vadlīnijas uzņēmuma If Apdrošināšana klientu apkalpošanas centriem), kā arī trīs tā sauktie starpdisciplinārie projekti: grāmata Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība, urbāno sporta veidu pasākumu cikls MANUAL: Urban Sports and Architecture un TV raidījums Ziemeļu puse, 40.sērija. Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas.
Labāko 16 pusfināla darbu apraksts: raksta galerijā (avots: arhitektura2014.lv).
#1/16
Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs — arhitektoniskā izpēte, attīstības koncepcija un kultūrvēstures tūrisma takas izveide
Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais komplekss uzskatāms par tipisku 19. gadsimta beigu saimniecisko utopiju. Projektā ir divi galvenie virzieni: apskates objekti un uz tiem vedošo taku, kāpņu un tiltiņu sistēmas restaurācija un attīstība. Tika sakoptas Rīgaskalna un Skolaskalna dzīvojamo ēku grupas, no jauna atdzima divi vēsturiski tiltiņi — Eižens un Vilhelms. Daudzās kāpnes, takas un skatu platformas, kuras izveidotas ērtākajās un krāšņākajās vietās, tika papildinātas ar nelieliem informācijas stendiem. Papīrfabrikas uzrauga mājā iekārtots tūrisma informācijas centrs.
#2/16
Austrumlatvijas koncertzāle Gors
Ēkā ir lielā koncertzāle Gors ar transformējamu zāles grīdu un skatītāju sēdvietām (1000 sēdvietas, 2000 stāvvietas), mazā zāle Zīdaste (220 sēdvietas, 700 stāvvietas), horeogrāfijas un orķestra mēģinājumu zāles, radošās telpas māksliniekiem, telpas izstādēm un semināriem, restorāns un dzimtsarakstu nodaļa. Zāles paredzētas dažādiem koncertiem, teātra un operas izrādēm, šoviem, deju priekšnesumiem, kino un lielformāta uzvedumiem. Kopējā telpu platība — 13 000 m². Projekta teritorija — 3,5 hektāri.
#3/16
Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta restaurācija
Nikolaja vārti ir Latvijā vienīgie trīsjomu aizsardzības vārti ar simetriski izvietotām sardzes telpām. Projekta realizācijas gaitā mainījās tā koncepcija, izvirzot nepieciešamību veidot skaidru atšķirību starp jauno un vēsturisko. Ēkas sākotnējā funkcija — vārti ar sardzes telpām — diemžēl ir zudusi un nav atjaunojama, bet ir iespējama telpu izmantošana citai funkcijai — ekspozīcijām un apskatei. Projekta ietvaros tika atjaunots arī koka tilts, atdodot vārtiem to reprezentatīvo nozīmi.
#4/16
Dizaina vadlīnijas IF Apdrošināšanas klientu apkalpošanas centru Baltijas filiālēm
Somu apdrošināšanas uzņēmuma IF klientu centru nolietotās telpas pārvērstas par apmeklētājiem patīkamu vidi, kurā skaidri paustas uzņēmuma vērtības. Interjerus veido silta ozolkoka apdare un mīksti polsterētas mēbeles klientiem, funkcionāla biroja mēbeļu klasika un ietilpīgi iebūvējamie skapji darbiniekiem. Kompaktajos apjomos integrētas gan vadības telpas un darbinieku virtuve, gan ērta klientu zona ar kafijas laundžu un daudzveidīgām apmeklētāju pieņemšanas vietām — no stāvgaldiņa līdz mājīgam stūrim ģimenēm.
#5/16
Dzīvojamais komplekss Čiekurkrasti
Projekta mērķis bija ne tikai iekļaut ēku apkārtnes vizuālajā kontekstā, bet arī atrast veidus, kā to funkcionāli sasaistīt ar ezermalu. Dzīvojamās ēkas dzīvokļiem un apartamentiem ir plaši skati uz apkārtējo ainavu, un ezermalas atvērtais, aktīvais iekārtojums paredzēts gan ēkas, gan apkārtnes iedzīvotāju izmantošanai. Tā kā ēkas novietne pa ūdens ceļu ir savienota ar Baltijas jūru, tuvākajā nākotnē plānots kompleksam pievienot ūdens būves — laipas un laivu piestātnes.
#6/16
Ģipša fabrikas dzīvojamais kvartāls, 2. kārta
Dzīvojamā ansambļa apbūves otrā kārta nobeidz bijušo Ķīpsalas Ģipša fabrikas rekonstrukcijas kvartālu Daugavas krastā ar 60 dzīvokļiem ap diviem pagalmiem. Ansamblis risināts industriālās arhitektūras valodā, manifestējot dzīvesveidu loftā un četru toņu ķieģeli kā materiālu, kas universāli lietots gan ārtelpās, gan kāpņu telpu un dzīvokļu interjeros.
#7/16
Grāmata Kuldīga: arhitektūra un pilsētbūvniecība
Pēc Kuldīgas novada pašvaldības iniciatīvas divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim atklāj Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā, pilsētbūvniecībā. Grāmata ir ne tikai nopietns zinātnisks pētījums, bet arī saistošs materiāls ikvienam iedzīvotājam, kuram rūp kultūras mantojuma saglabāšana, balstot to uz patiesām vides kvalitātes vērtībām. Īpaša pievienotā vērtība ir vispusīga terminu vārdnīca angļu un latviešu valodā.
#8/16
Ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā
Atjaunojot vēsturiskas arhitektoniskās kompozīcijas, nepieciešama arī vēsturiskās pilsētvides izjūtas restaurēšana. Kuldīgā veikta ielu un laukumu izpēte, piedāvāti mūsdienu risinājumi un izstrādāta vienota vecpilsētas ielu vīzija. Detalizēti pētīta katra iela — līdz katras ēkas ieejas mezgla, cokola vietai ielas koptēlā. Nodrošināta gan vides pieejamība, gan satiksmes drošības prasības, gan nepieciešamais komunikācijas un labiekārtojuma līmenis. Ielu telpu restaurācijas metodika sniedz atziņas turpmākai vēsturiskās pilsētvides autentiskuma izpratnei un saglabāšanai.
#9/16
Kāpņu telpu restaurācija
Dzīvojamais nams ar divām plašām kāpņu telpām būvēts 1910. gadā pēc arhitekta Mārtiņa Nukšas projekta. Pēc 1980. gadu sākumā veikta kapitālā remonta daudzas oriģinālās iekštelpu apdares bija zudušas. Rekonstrukcijā ar mūsdienīgiem paņēmieniem atjaunota interjeru vēsturiskā estētika. Izmantoti zudušās sienu apdares fragmenti, pārveidojot tos par spiedogu sienas apmetumā. Kāpnes papildinātas ar jaunu 35 cm augstu betona cokolu visā telpu perimetrā. Galvenās kāpņu telpas virsgaismai izgatavota jauna vitrāža, saglabājot 1910. gada metāla konstrukciju. Balti – pelēks, grafisks interjers.
#10/16
Kultūras pils Ziemeļblāzma
1913. gadā celtās kultūras pils Ziemeļblāzma un tās apkārtējā parka rekonstrukcija un restaurācija.
#11/16
MANUAL: Urban Sports and Architecture
MANUAL ir pasākumu cikls un pilsētvides provokācija, kuras ietvaros Arhitektu namā noritēja arhitektūras teorētiķu un praktiķu vieslekcijas, dokumentālo filmu vakari un fotoizstāde, ko pavadīja pagaidu skeitparka izbūve Trokšņu ielā, kas raisīja plašāku sabiedrības un profesionāļu domapmaiņu par pilsētas sportu nozīmi un vietu. Pasākumu ciklu noslēdza atklāta diskusija starp pilsētas sporta veidu grupām un Rīgas domes pārstāvjiem. Mēneša garumā apkopotās piezīmes un diskusijas rezultāti tika iesniegti kā papildinājumi Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2030.
#12/16
Radošā sēta
Talsu Radošā sēta ir svaigs un gaidīts pienesums pilsētas kultūras dzīvē. Ēkā paredzēta mūzikas skola, interešu izglītība, sarīkojumi, koncerti un tūrisma informācijas centrs. Koncentrētā funkciju dažādība spēj radīt sinerģiju un bagātināt vietējos kultūras un izglītības procesus. Ēkas plānojumā uzmanība pievērsta tam, lai atšķirīgās funkcijas spētu darboties kā vienots organisms un reizē netraucēt cita citai. Radošā sēta veidota kā viesmīlīga vieta dažādām aktivitātēm un novada centram atbilstoša arhitektūras vietzīme.
#13/16
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas rekonstrukcijas projekts
1819. gadā celtās skolas ēkas projekts ir izstrādāts pēc starptautiskās pieminekļu aizsardzības organizācijas Europa Nostra iniciatīvas, kura 2000. gadā piedāvāja Rīgas pilsētai kopīgiem spēkiem atjaunot kādu vērtīgu koka māju. Starptautiskā projekta mērķis — pievērst sabiedrības uzmanību koka mantojuma saglabāšanai un rādīt paraugu, kas prezentē Rīgas koka arhitektūras kvalitātes, tradicionālo materiālu un celtniecības metožu lietojumu, kā arī demonstrē mūsdienīgu pieeju vecu koka ēku renovācijā.
#14/16
Rīgas Doma restaurācija
Rīgas Doma restaurācija ir viens no vērienīgākajiem pēdējā laikā realizētajiem restaurācijas projektiem. Divu sezonu laikā veikti fasāžu atjaunošanas darbi, protezētas un mainītas jumta konstrukcijas, atjaunotas vitrāžas, veikta galdniecības izstrādājumu restaurācija un sakārtots labiekārtojums. Apjomīgie restaurācijas darbi lika mobilizēt vai visus pieejamos Latvijas restaurācijas amatniecības resursus, kā arī ļāva praktiski darboties gan jaunajiem un topošajiem restauratoriem, gan mācekļiem.
#15/16
TV raidījums Ziemeļu Puse, 40. sērija. Rīgas un Kopenhāgenas ūdensmalas.
Ziemeļu Puses 40. sērija veidota un pirmo reizi TV skatītājiem izrādīta 2010. gadā. Tajā aktualizēti jautājumi par akvatorijas arhitektūru, pievēršot uzmanību Rīgas ūdensmalu problēmsituācijām. Raidījumā apskatītas Kopenhāgenas publiskās peldvietas un iekļauta intervija ar biroja BIG arhitektu Jākobu Langi. Par informatīvo pamatu izmantots arhitektes Kristīnes Gravas studiju darbs par akvatorijas arhitektūru. Sērija demonstrēta Latvijas un Somijas TV skatītājiem, dāvāta Kopenhāgenas profesionāļiem un ir pieejama internetā kopš 2011. gada.
#16/16
Veikals top! Salacgrīvā
Ēka veidota diviem uztveres mērogiem: pret Via Baltica maģistrāli radīts kustībā viegli uztverams lineārs apjoms, kura formveide un koku dēļu apdare raisa asociācijas ar Salacgrīvas vēsturisko kuģu būvēšanas tradīciju, savukārt pret pilsētas rakstura Rīgas ielu un gājēju ceļu projektēta pilsētai raksturīga mazāka mēroga uzirdināta fasāde, plastiski saplūstoša ar publisko ārtelpu un tuva gājēja uztveres mērogam. Tirdzniecības ķēdes stila pilnveidošanai izveidota jauna iekštelpu risinājuma koncepcija un krāsu principi.