Valdība ir padarījusi daudz, saglabājot cietu mugurkaulu. Valdība ir bijusi vāja attīstības jomā. To slavē par izaugumu šobrīd, bet tas nenoņem atbildību par kļūdaino lēmumu – vispirms stabilizēsim un tad attīstīsim, jo, tāpat kā sportā, arī šeit nevar veikt nākamo soli, to nesagatavojot iepriekšējā soļa laikā.
Praktiski tika nogulēta attīstības uzsākšana. Visiem bija labi zināms, ka Latvijas kredītreitings ir tālu investoru interešu sarakstā, bet tas tika izvirzīts kā prioritāte un pamatīgi tika noniecināta peļņas vēlme, kas uzņēmējiem bija pirmajā vietā. Tādējādi netika palielināti nolietojuma (amortizācijas) koeficienti, kas ļauj samazināt UIN jaunām investīcijām neko nenodarot valsts budžetam.
Tālāk tika noniecināta ĀM iniciatīva veidot cita veida sakarus, lai uzlabotu pašmāju izstrādājumu un pakalpojumu iedabūšanu ārvalstu tirgos, kā arī iegūt informāciju par tur nepieciešamo kam trūkst piedāvājuma. Vispār visa valdības darbība ir tieši saistīta ar banku klerku domāšanu, kas diemžēl piekrīt mūsu premjeram un finanšu ministram. Tā nav kļūdaina budžeta līdzsvarošanai, bet neder attīstībai. Tas, ka premjeru Valdi Dombrovski slavē ES nav argumets, lai slavētu viņa garām palaisto. Protams, daudz kas pats par sevi nostabilizēsies, bet izaugsme pret tik mazu bāzi ir nožēlojama – bija trīsdesmit vistas palika trīs un plus viena vista ir liels pieaugums. Tā mēs izskatāmies pēc padomijas, kas visu salīdzināja ar cara laikiem, kad lidmašīnas bija uz dažu roku prkstiem saskaitāmas un tam pielīdzināja septiņdesmitos gadus. Stabilizēt visu, kad viss visu grib nav viegls darbs, bet ar to dzīve nebeidzas.