Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Šogad februāra beigās tirgus dalībnieku uzmanība pievērsta tam, ko par aktuālo situāciju ekonomikā un finanšu pasaulē saka slavenākais pasaules ieguldītājs – Vorens Bafets.

Holdinga kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs nācis klajā ar savu ikgadējo vēstījumu uzņēmuma akcionāriem, kas tradicionāli ietver dažādas viņa pārdomas par šā brīža situāciju. Tāpat kāri tiek tverti viņa padomi par investīcijām un dzīvi kopumā. DB jau rakstījis, ka ikgadējā V. Bafeta vēstule kļuvusi par lasāmvielu, kura lielākā vai mazākā mērā būtu jāizburto cauri katram sevi cienošam investoram; savukārt Volstrītā tā kļuvusi pat par obligāto lasāmvielu. Protams, Bafeta tekstus palīdz lasīt arī tas, ka viņš mēdz izteikties visai asprātīgā un kolorītā manierē.

Leģendārais investors šogad atkārtojis savu pēdējo gadu laikā pausto pārliecību, ka ASV investīcijām joprojām ir lieliska vieta. V. Bafets uzsvēra, ka ASV ekonomikas nākotni pēdējā laika politiskie notikumi satracinājuši tomēr nav un piebilda, ka par «ASV lieliskumu» lielā mērā atbildīgi ir bijuši talantīgi un ambiciozi imigranti. «Tev nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, cik labi mūsu sistēma tomēr ir strādājusi. Vienkārši paskatieties apkārt. Skatieties uz 75 milj. māju, kas pieder pašiem to īpašniekiem, bagātīgo lauksaimniecības zemi, 260 milj. transportlīdzekļu, hiperproduktīvajām rūpnīcām, lieliskajiem medicīnas centriem, talantu pilnajām universitātēm. Viss tas reprezentē neto peļņu amerikāņiem, salīdzinot ar neauglīgo zemi, primitīvajām struktūrām un mazajām jaudām 1776. gadā. Sākot no nulles ASV ir uzkrājusi bagātību 90 triljonu dolāru apmērā,» V. Bafets, runājot par ASV, saglabā optimismu. «Jā, būs īslaicīgi bagātības uzkaršanas pārtrūkuma brīži. Tās audzēšana gan nestāsies. Es atkārtoju to, ko esmu jau teicis un turpināšu teikt nākotnē: mazuļi, kas šobrīd dzimst ASV būs laimīgākā «to raža» vēsturē», pārliecināts ir V. Bafets.

Leģendārais investors Vorens Bafets uzpircis finanšu tirgus Amazon.com un ASV banku akcijas.

Reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko ar naudu darījis, šķiet, pats slavenākais pasaules investors – Vorens Bafets. Pieejamā informācija liecina, ka viņš iepriekšējā ceturkšņa laikā uzpircis Amazon.com akcijas. Proti, otrajā ceturksnī Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway piederējis par 11% vairāk Amazon.com akciju nekā iepriekš (kopumā vairāk nekā miljarda ASV dolāru vērtībā). Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos.

Leģendārais investors uzticas, ka ASV un Ķīnas attiecībās uzvarēs saprāts; pati kompānija ziņo par zaudējumiem.

Gadskārtējā Berkshire Hathaway akcionāru sapulcē Vorens Bafets izteicis šaubas, ka ASV un Ķīna varētu saķerties frontālā tirdzniecības karā un neatturēsies izdarīt kaut ko «sevišķi muļķīgu», citē Reuters.

Ekonomiski un citādā ziņā Savienotās Valstis un Ķīna būs divas pasaules lielvaras «ļoti, ļoti, ļoti ilgu laiku, nedēļas beigās Omahā notikušajā Berkshire Hathaway sapulcē, kas tradicionāli ir ar viņa personīgā šova elementiem, sacīja V. Bafets.

«Tās ir pārāk lielas un redzamas patiesības, ka ieguvums no tā ir pārāk liels un ka pasaules progress ļoti lielā mērā ir no tā atkarīgs, lai divas saprātīgas valstis neizdarītu kaut ko sevišķi muļķīgu,» sacīja V. Bafets.

Investīciju leģenda atzīst, ka bijusi pārāk skeptiska pret tehnoloģiju milžu akcijām

Nupat par saviem iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātiem informējusi viena no pasaules lielākajām kompānijām Berkshire Hathaway. Kompānijas finanšu rezultāti bijuši vājāki, lai gan daudzi investori lielāku uzmanību pievērš tam, kāds noskaņojums ir pasaules ieguldījumu leģendai Berkshire Hathaway vadītājam Vorenam Bafetam.

V. Bafets slavens ar to, ka viņš visai izvairīgi iegulda tehnoloģiju uzņēmumu akcijās. Tiesa gan, nupat (līdz ar Berkshire iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītāju publicēšanu) viņš atzinis, ka investoriem tomēr nevajadzētu baidīties no iespējām šī sektora akcijās, un norādījis, ka kļūdījies, neieguldot Google (Alphabet) un Amazon akcijās. «Man bija pietiekami daudz iespēju uzdot jautājumus un sevi izglītot. Bet es to palaidu garām,» paškritisks ir Bafets, kas piebilda, ka diemžēl nav spējis saskatīt Google potenciālu. Tāpat V. Bafets atzina savu kļūdu, ieguldot International Business Machines akcijās.

Investors Vorens Bafets pēc ASV prezidenta vēlēšanām uzpircis akcijas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV akciju pirkšanas bumā pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās iesaistījies arī leģendārais investors V. Bafets. Viņš norādījis, ka viņa stūrētā Berkshire Hathaway pēc šī notikuma esot iegādājusies uzņēmumu akcijas 12 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Slavenais investors gan neatklāj to, kuru konkrētu uzņēmumu akcijas viņš iegādājies. To varēs uzzināt pēc tam, kad V. Bafets ASV varas iestādēm būs iesniedzis pārskatu par savu portfeļu stāvokli iepriekšējā ceturksnī (tas būs zināms šā mēneša vidū).

Pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos Berkshire Hathaway iegādājās akcijas vien 5,4 miljardu ASV dolāru vērtībā, kur priekšroka tika dota vairāku ASV aviokompāniju vērtspapīriem (piemēram, American Airlines, Delta Air Lines un United Continental Holdings akcijām).

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

ASV miljardieris un investors Vorens Bafets iegādājies akcijas viena miljarda dolāru apmērā ASV informācijas tehnoloģiju gigantā Apple Inc., kura akciju vērtība piedzīvojusi ilgstošu kritumu.

Šo darījumu Bafeta kompānija Berkshire Hathaway īstenojusi pēc tam, kad Apple akciju cena pagājušajā nedēļā nokritās līdz pēdējos divos gados zemākajam līmenim.

Berkshire Hathaway paziņojumā ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC) nav atklāts, kad Bafets šīs akcijas iegādājies vai kāds bijis iemesls, taču Bafets ir zināms kā «vērtības» investors, kurš iegādājas akciju daļas uzņēmumos, kuru akciju cena nokritusies zem vērtības, kuru viņš uzskata par godīgu.

SEC iesniegtajā paziņojumā norādīts, ka Berkshire Hathaway ieguvis 9,8 miljonus Apple akciju aptuveni 1,07 miljardu dolāru (944,8 miljonu eiro) vērtībā.

Bafets iesaka zemu izmaksu fondus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieki aktīvi mēģina interpretēt Berkshire Hathaway leģendārā vadītāja Vorena Bafeta izteikumus pēc ikgadējās viņa stūrētās kompānijas akcionāru sanāksmes. Tās laikā ietekmīgais investors nekautrējās kritizēt Volstrītu un fondus, kuri par aktīvu pārvaldīšanu prasa lielāku samaksu. Viņš arī norādīja, ka priekšroku dod zemu izmaksu biržās tirgotajiem fondiem (ETF).

Jāpiebilst, ka Vorens Bafets jau pirms pāris gadiem Berkshire kuplo akcionāru pulku informēja, ka vēlas, lai viņa personīgā bagātība tiktu investēta visai vienkāršā veidā. V. Bafets teica, ka 10% vajagot ieguldīt īstermiņa ASV obligācijās, un pārējos 90% vajagot atlicināt ieguldījumiem ļoti zemu izmaksu fondā, kurš seko līdzi ASV Standard & Poor’s 500 indeksa izmaiņām.

Ja investoru guru Vorens Bafets pārdos māju par tādu cenu, kādu viņš to patlaban izlicis pārdošanā, tad viņš no tās iegūs pamatīgu atdevi, raksta Business Insider.

Miljardierim šis īpašums pieder kopš 1971.gada, kad viņš to iegādājās par 150 tūkstošiem ASV dolāru. Saskaņā ar Wall Street Journal informāciju, nupat V. Bafets izlicis pārdošanā īpašumu par 11 miljoniem dolāru.

Mājai ir sešas guļamistaba un tās platība ir vairāk nekā 325 kvadrātmetri. V. Bafets ar ģimeni sākotnēji šajā īpašumā atpūtās, taču zinātāji saka, ka kopš viņa sievas nāves 2004.gadā investors to vairs īsti neizmanto.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties V. Bafeta īpašumā!

Miljardiera, investora Vorena Bafeta (Warren Buffett) seja Ķīnā redzama uz ķiršu Coca-Cola 500ml pudelēm un bundžām, vēsta BBC.

V. Bafets bieži redzams, publiski dzerot tieši ķiršu Coca-Colu un tiek uzskatīts par tās lielāko fanu, un viņa investīciju uzņēmums Berkshire Hathaway ir Coca-Cola lielākais akcionārs ar gandrīz 10% akciju.

Coca-Cola gan atzinusi, ka bijusi pārsteigta, kad Bafets piekritis savas fotogrāfijas izmantošanai. Turklāt viņam par to netiek maksāts.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Kompānijām vajadzētu ierobežot ierastos peļņas solījumus

Mūsdienu finanšu pasaulē ierasts, ka lielākā daļa publiski kotēto uzņēmumu katru ceturksni ziņo par to, kā tiem finansiālā ziņā klājies iepriekšējo trīs mēnešu laikā. Šie dati attiecīgi nonāk tirgus dalībnieku uzmanības centrā un bieži nosaka to, vai kāds konkrētais vērtspapīrs tiks pastiprināti pirkts vai pārdots. Tāpat kompānijas šajā pašā laikā sniedz savus peļņas paredzējumus, kas arī ietekmē investoru omu.

Pietiekami daudzi finanšu nozares smagsvari gan izvirza domu, ka šāda situācija stimulē īstermiņa domāšanu, kur kompānijas milzu pūles pieliek tam, lai uzspodrinātu savu kārtējo finanšu atskaiti.

Pagājušonedēļ gandrīz 200 globālu kompāniju vadītāji nāca klajā ar kopēju paziņojumu, ka vajadzētu pārtraukt praksi, kas paredz, ka paši uzņēmumi regulāri mēģina paredzēt ceturkšņa peļņu. Lielu svaru šim viedoklim piedeva tas, ka šo vadītāju vidū ir arī leģendārais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets un arī, piemēram, J.P. Morgan Chase & Co vadītājs Džeimijs Dimons. Katrā ziņā – ja Bafeta kungs kaut ko saka, tad finanšu tirgus dalībnieki mēģina klausīties.

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

Šajā gadā pasaules turīgākie cilvēki savas bagātības apmēru audzējuši par 237 miljardiem ASV dolāru, raksta Bloomberg.

Tādējādi gada beigās viņu bagātības apmērs sasniedzis 4,4 triljonus dolāru.

Visvairāk nopelnījis Vorens Bafets – 11,8 miljardus dolāru, jo viņam piederošās investīciju kompānija Berkshire Hathaway ieguldījumi aviokompāniju un banku akcijās pēc Donalda Trampa uzvaras ASV Prezidenta vēlēšanās palielinājās. Tādējādi V. Bafets atguva otrās bagātākās personas pasaulē vietu, viņa bagātībai palielinoties par 19% līdz 74,1 miljardam ASV dolāru.

Vislielākais pieaugums bija amerikāņu bagātībai, un četri no straujākajiem Bloomberg miljardieru indeksa kāpumiem bija tieši šīs valsts pārstāvjiem, tostarp, Bilam Geitsam, viņa bagātībai sasniedzot 91,5 miljardus dolāru.

ASV prezidenta pirmsvēlēšanu cikla laikā viens no lielākajiem Donalda Trampa kritiķiem bija investīciju pasaules leģenda Vorens Bafets. Tiesa gan, tieši viņš pēdējās nedēļās ir bijis nozīmīgs ieguvējs no pēcvēlēšanu akciju cenu pieauguma, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viņa stūrētā uzņēmuma Berkshire Hathaway akcijām novembris bija veiksmīgākais mēnesis sešu gadu laikā. Kopš pagājušā mēneša sākuma Berkshire B klases akcijas vērtība Ņujorkas biržā ir pieaugusi par 11% (līdzīgs cenas kāpums bijis arī A klases akcijai). Rezultātā minētās kompānijas kapitalizācija pietuvojusies 400 miljardu ASV dolāru līmenim (ASV vēl lielākas ir tikai trīs kompānijas - Apple, Alphabet un Microsoft). Jau ziņots, ka Berkshire Hathaway ir holdinga kompānija, kurai pieder dažādu biznesu – apdrošinātāju, banku, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ražotāju, pārtikas uzņēmumu, transporta kompāniju utt. – akcijas. Pēdējā laikā straujāk pieaug tieši finanšu uzņēmumu akcijas, kuras bagātīgi pārstāvētas Berkshire akciju portfelī.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Miljardierim Vorenam Bafetam piederošais ASV investīciju uzņēmums Berkshire Hathaway iegādājies akcijas trīs lielās ASV aviokompānijās, neskatoties uz Bafeta iepriekš pausto naidīgo noskaņojumu pret aviācijas nozari.

Berkshire Hathaway investējis 797 miljonus dolāru American Airlines, 249 miljonus dolāru Delta Air Lines un 237 miljonus dolāru United Continental Holdings.

Tāpat arī kompānija iegādājusies akcijas lidsabiedrībā Southwest Airlines.

Bafets iepriekš bija pazīstams ar savām antipātijām pret aviācijas nozari pēc neveiksmīgās US Airways akciju iegādes 1989.gadā, viņam šo sektoru nodēvējot par «nāves slazdu».

Berkshire Hathaway vadītājs Bafets ir pasaulē trešais bagātākais cilvēks.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus

Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Pagājušās nedēļas lielais notikums Latvijā, protams, ir ne jau valdības pēc ilgas vilcināšanās samuļļātais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu – skaidrs, ka krīzes vadība ir jau palaista brīvgaitā, situācija sen kā vairs netiek kontrolēta, līdz ar to šis lēmums ir vien kā dekorācija, darbības imitācija, kas, visdrīzāk, epidemioloģiski neko daudz nedos, taču atsevišķām nozarēm radīs būtiskus apgrūtinājumus.

Īstais nedēļas lielais notikums Latvijā ir Lidl tirdzniecības tīkla veikalu atvēršana, jo tam būs paliekoša ietekme gan uz konkurenci, gan patērētāju uzvedību un pirktspēju, gan arī valsts importa un eksporta bilanci.

Lidl ienākšana Latvijas tirgū ir vienas daļas sabiedrības sen gaidīta, konkurentu ne-gaidīta, bet jebkurā gadījumā uzmanības vērta un arī pārdomas raisoša. Vispirms jau tas nozīmē asāku konkurenci zemo cenu segmentā. Līdz šim Latvijā esošie tirdzniecības tīkli bija ļoti fokusējušies uz tā dēvēto atlaižu tirgošanu, proti, radinājuši pircējus ne tik daudz domāt, ko viņiem pašiem tiešām vajag vai kas ir veselīgāks, tepat mūsu reģionā audzēts vai izgatavots, bet gan izvēlēties preces pēc tā, kurām pazemināta cena. Tātad vispirms raudzīties uz atlaižu zīmēm pie cenām un tikai tad uz pašām precēm.