Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Lai gan oficiāli ZZS nav izvirzījusi nevienu kandidātu premjera amatam, pašreizējais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir viens no spēcīgākajiem kandidātiem.

To laikrakstam Neatkarīgā paudis vides ministrs un ZZS priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.

«Protams, A. Lembergs ir viens no spēcīgākajiem kandidātiem, īsts saimnieks, kas spēj sakārtot savu pašvaldību, un šī pieredze varētu būt ļoti noderīga, domājot kopumā par valsts sakārtošanu, jo īpaši šajos apstākļos, kad jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi. Līdz šim valdībai ar to pieņemšanu ir grūti gājis, lai gan finālā pēc plašām diskusijām tādi vai citādi tie ir pieņemti,» sacīja R. Vējonis.

Premjera amata kandidātu saraksts neesot garš un esot arī citas spēcīgas figūras, piemēram, pašreizējais Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

Latvijai ir jāpilda savas saistības attiecībā uz 2010.gada budžeta izdevumu samazinājumu par 500 miljoniem latu, paziņojis Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts - Zviedrijas - finanšu ministrs Anderss Borgs. Viņš arī norādījis, ka starptautiskais pacietības mērs ir ierobežots, vēsta Reuters.

Latvija, kas patlaban piedzīvo smagāko lejupslīdi kopš 1990. gadiem, pagājušajā gadā saņēma 7.5 miljardu eiro lielu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ES.

Lai šo aizdevumu iegūtu, Latvija solīja samazināt izdevumus par 500 miljoniem latu, lai «sašaurinātu» budžeta deficītu līdz 8.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad tiek Latvijai tiek prognozēts budžeta deficīts aptuveni 10% no IKP.

«Viņiem ir jānodrošina atbildīga fiskālā politika 2010. gada budžetā. Starptautiskās sabiedrības pacietības mērs attiecībā uz latviešiem ir ierobežots, tāpēc viņiem ir jārīkojas ļoti, ļoti atbildīgi,» viņš teicis.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Ņemot vērā, ka gan Rīgas, gan Viļņas mērus piemeklējušas nopietnas veselības problēmas, portāls db.lv sazinājās ar Tallinas mēra Edgara Savisāra (Edgar Savisaar) pārstāvi, lai uzzinātu, vai trešās Baltijas valsts galvaspilsētas mērs jūtas labi.

Viņa pārstāve Līna Oja (Liina Oja) stāstīja: «Tallinas mērs, protams, skumst par šiem jaunumiem [par Rīgas un Viļņas mēru veselības stāvokli] un cer, ka viņa kolēģi drīzumā atlabs.»

Savisārs arī norādījis, ka mēra amats ir « diezgan stresains un intensīvs, kas nozīmē, ka vairāk jārūpējas par savu veselību». Tallinas mērs, kurš pats par savu veselības stāvokli nesūdzas, no otrdienas līdz ceturtdienai uzturējās vizītē Maskavā.

Kā vēstīts, Rīgas mērs Nils Ušakovs slimnīcā, intensīvās terapijas nodaļā, Rīgā nonāca svētdien, kad pusmaratona laikā viņam bija kļuvis slikti. Tā kā skābekļa bada rezultātā ir cietusi visa iekšējo orgānu sistēma, un speciālisti no Vācijas klīnikas, kam ir ļoti liela pieredze šādu gadījumu ārstēšanā, piedāvāja savu palīdzību, pieņemts lēmums transportēt N. Ušakovu uz Berlīni.

Kustības Par labu Latvijuaicinājumu šodien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.

Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana, ziņo diena.lv.

Tikšanās šodien notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.

Par labu Latviju aicinājumā teikts, ka Latvija savu potenciālu vēl nav apjautusi. «Tādēļ, mēs labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses šī jēdziena plašākajā nozīmē – tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī par labklājību, tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā, tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas interses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku.»

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Nils Ušakovs personīgi apmeklēs Namu pārvaldes iecirkņus un izvērtēs to vadītāju darbu, pavēstījis Rīgas mērs.

«Es pats janvārī personīgi braukšu pa Namu pārvaldes iecirkņiem, un uzreiz varu pateikt, ka daļa no vadītājiem tiks atlaisti,» sarunā ar Latvijas Radio 4 sacīja N. Ušakovs. Rīgas mērs arī norādīja, ka saņēmis daudz iedzīvotāju sūdzību par pārvaldes darbu.

N. Ušakovs uzsvēra, ka bijis vesels gads, kura laikā vajadzēja iziet cauri sarežģītai un smagai procedūrai, kad apvienojās piecpadsmit uzņēmumi. Taču tagad «medusmēnesis» beigsies un «viņiem vajadzēs atbildēt par to, ko šajā laikā izdarīja un ko neizdarīja,» norādīja Rīgas mērs.

Intervijā N. Ušakovs atzina, ka 2012. gada budžets pašvaldībai bijis viens no sarežģītākajiem. Vairāk nekā trīs reizes audzis maznodrošināto skaits un palielinājušies tēriņi kredītiem, kuri tika ņemti iepriekšējo sasaukumu laikā, kā, piemēram, par Dienvidu tiltu.

Kopumā pasaules ekonomikas izaugsmes prognoze ir saglabāta līdzšinējā līmenī – 3,1% šogad un 3,4% nākamgad – bet ir pieaugusi negatīvāka scenārija varbūtība, un, lai no tā izvairītos, politiķiem jākļūst radošākiem fiskālās politikas izstrādāšanā, secināts jaunākajā Swedbank pasaules ekonomikas mēneša apskatā.

«Nenoteiktība par Grieķiju un svārstības finanšu tirgos ir palielinājušās. Izaugsme Ķīnā bija vājāka, nekā prognozēts, un vairojušās bažas par tās «cieto piezemēšanos». Tajā pat laikā Vācijas un eiro zonas ekonomikas izaugsmes rādītāji pirmajā ceturksnī bija spējāki, nekā gaidīts, un naftas cenas pasaulē ievērojami krita, mazinot negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību,» skaidrots pasaules ekonomikas mēneša apskatā.

Swedbank grupas galvenā ekonomiste Sesīlija Hermansone (Cecilia Hermansson) norāda, ka jaunās ārkārtas velēšanas Grieķijā paaugstina risku, ka Grieķija pasludinās savu maksātnespēju un izstāsies no eiro zonas. Vairums Grieķijas iedzīvotāju grib, lai valsts saglabātu eiro, līdz ar to pastāv iespēja, ka jauno vēlēšanu rezultāts būs eiro labvēlīgs. «Ja ne, tad var gaidīt vēl iespaidīgāku uzvaru partijām, kas noraida taupības pasākumus. Šīs partijas gan spēlē bīstamu spēli, jo pārējo eiro zonas valstu pacietības mērs pamazam izsīkst, un tās līderi nevar bezgalīgi maksāt par Grieķijas parādiem, ja šī valsts nepilda vienošanās nosacījumus,» norādīja eksperte.

Grieķija un Īrija ir to valstu vidū, kuru «nepaciešamā» ekonomiskā situācija var novest pie jaunu glābšanas pasākumu nepieciešamības, vai pat pie tā, ka minētās valstis tiks «izmestas» no eiro zonas, atsaucoties uz Standard Bank paziņojumu, raksta Bloomberg.

Tādas valstis kā Grieķija un Īrija tuvākajā laikā varētu neatgūties no krīzes, norāda minētās bankas analītiķi. Tas savukārt varētu ievērojami palielināt starpību starp Grieķijas/Īrijas un Vācijas obligāciju ienesīgumu. Eiropas Savienība ir neapmierināta ar Grieķijas milzīgi budžeta deficītu - 12.7 % attiecībā pret IKP (lielākais Eiropas savienībā). Tirgū parādījušās bažās arī spekulācijas par iespējamu Grieķijas defaultu.

Ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanas uzņēmums SIA Valpro turpmāk Grieķijas sadarbības partneru uzņēmumiem preci piegādās vien pēc priekšapmaksas veikšanas pilnā apmērā, stāsta Valpro pārstāve Krista Mierkalne.

Viņa norāda, ka šādu lēmumu uzņēmuma vadība pieņēma pagājušajā nedēļā. «Līdz ar to šī sadarbība neraisa ne mazākos riskus, proti, prece tiek izsniegta tikai tad, kad apmaksa jau ir veikta.»

Uzņēmums Valpro uz Grieķiju eksportē noteiktus ugunsdzēsības aparātu korpusu veidus, nevis pašus aparātus. Valpro eksports uz Grieķiju veido vien 0,5% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Tāpēc, piemēram, Grieķijas izstāšanās no eirozonas uzņēmumam radītu ļoti minimālus zaudējumus, atzīst uzņēmuma pārstāve.

«Ceram, ka sadarbība turpināsies veiksmīgi. Taču tas lielā mērā būs atkarīgs no šo uzņēmumu turpmākās maksātspējas. Mūsu Grieķijas klienti ir eksportējoši uzņēmumi, līdz ar to, visticamāk, viņi krīzi varēs pārdzīvot krietni vieglāk. Bet, protams, absolūti droši par to nevaram būt,» atzīmē Mierkalne.

Latvijas lietainā vasara ir īsta dāvana vietējām tūrisma aģentūrām un tūroperatoriem – uz karstākām vietām atpūsties dodas pat tie iedzīvotāji, kuri to nav plānojuši darīt.

«Ja godīgi, mēs esam ļoti priecīgi par to!» norāda kompānijas Tez Tour Latvija valdes loceklis Konstantīns Paļgovs. Tiesa gan, pieprasījums pēc ārvalstu atpūtas ceļojumiem šajā sezonā ir ne tikai laikapstākļu dēļ, bet arī tāpēc, ka tirgū ir atgriezusies Turcija. Kā skaidro Tez Tour pārstāvis, kompānija patlaban neko nevar piedāvāt karsto ceļojumu cienītājiem par pazeminātām cenām. «Atlaides mēs neietekmējam – tās nepiedāvā ārvalstu viesnīcas,» viņš uzsver.

Ir divi faktori, kas izraisījuši lielu pieprasījumu pēc vasaras ceļojumiem uz ārvalstīm. Pirmkārt, tā ir Turcijas atgriešanās tirgū. «Pagājušajā gadā iedzīvotāji izvēlējās ceļojumus sakot: «Piedāvājiet man jebko, izņemot Turciju.» Iedzīvotāji baidījās braukt uz to nestabilās politiskās situācijas dēļ. Šajā gadā situācija ir atrisinājusies, un uz Turciju cilvēki dodas tikpat bieži kā uz Grieķiju un citām valstīm. Ir jāatzīst, ka tādu cenas un kvalitātes kombināciju kā Turcijā reti kura valsts var piedāvāt. Turcijas piedāvājumā viss ir iekļauts un tā ir viena no labākajām ģimenes atpūtas vietām». Tagad mēs redzam, ka pieprasījums, kas iepriekš bija apstājies, pēc Turcijas ceļojumiem ir atgriezies, un tie, kuri neaizbrauca uz šo valsti pērn, dodas turp šogad. Ja mēs to būtu zinājuši, mēs palielinātu pieprasījumu pēc Turcijas viesnīcām.»

Lai arī Igaunijai ir nepieciešams turpināt ieguldīt dažādos Eiropas Savienības (ES) fondos, ar šādiem fondiem vien nepietiks, lai glābtu finanšu nedienu skarto Grieķiju, citējot Igaunijas finanšu ministru Jurgenu Ligi, vēsta BBN.

«Es joprojām domāju, ka Igaunijai ir jāpiedalās EFSF (Eiropas Finanšu stabilitātes instruments) un ESM (Eiropas Stabilitātes mehānisms) un esmu gatavs šādu pozīciju aizstāvēt parlamentā šā gada rudenī. Bet es ļoti šaubos, vai šie fondi spēs glābt Grieķiju,» sacījis J. Ligi.

Viņš uzskata, ka garantijas un aizdevumus Grieķijai nepieciešams izsniegt, pieprasot konkrētus soļus situācijas uzlabošanā, bet Grieķija patlaban šīs prasības vienkārši nepilda.

J. Ligi arī norāda, ka viņu nepārsteidza ziņas, ka ES, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji pagājušajā nedēļā pārtrauca sarunas ar Grieķiju.

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Angelas Merkeles koalīcijas deputāti cer veicināt vāciešu ceļošanu uz saulainajām Dienvideiropas valstīm, kuras vissmagāk skārusi krīze raksta thelocal.de.

Eiropas Parlamenta deputāts Jorgo Čatzimarkakis (Jorgo Chatzimarkakis) no Angelas Merkelas valdības parteru Brīvo Demokrātu (Free Democrats) partijas norādījis, ka Berlīnei būtu vairāk jāveicina vāciešu ceļošana uz krīzes skartajām, bet saulainajām Eiropas valstīm.

«Varētu tikt izveidota valsts sponsorēta bonusu sistēma, kas iedrošinātu vāciešus ceļot uz Grieķiju. Sākums šādai programmai varētu būt, piemēram, «pēdējās minūtes» piedāvājumi,» norādīja grieķu izcelsmes vācietis J. Čatzimarkakis.

Viņa partijas biedrs Ervīns Loters (Erwin Lotter) norādīja, ka tūrisma veicināšanas programma varētu būt abpusēji izdevīga – vācieši varētu baudīt brīvdienas siltajās zemēs, bet parādos grimstošās valstis – iegūt papildus līdzekļus no tūristiem.

Vērtīgāk būtu ar 2013. gadu nevis samazināt Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), bet gan dubultot neapliekamo minimumu, intervijā DB norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš arī atzīst, ka valdība būtu spējīga atrast, uz kā rēķina varētu nepieciešamības gadījumā konsolidēt budžetu, bet tas būtu ļoti sāpīgi un, visticamāk, to nevajadzēs darīt.

Vai redzat kādu iespējamo scenāriju, kura realizēšanās gadījumā papildu konsolidācijas pasākumi šogad tomēr būtu nepieciešami?

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, man nav nekādu šaubu - ja situācija pasaulē kļūs ļoti kritiska, mēs atradīsim veidu, kā veikt papildu konsolidāciju, bet tā būs sāpīga.

Uz kā rēķina?

Tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina. Tiktu pateikts, ka pilnīgi visās jomās jāsamazina izdevumi, piemēram, par 5% vai 10%. Bet tas būtu tikai ļoti lielas viļņošanās gadījumā. Vēl 50 milj. Ls mēs atrastu, bet tas nebūtu vēlams.

Jāteic, ka, izņemot Grieķiju, visām pārējām Eiropas valstīm ekonomiskais fons kļūst labāks. Piemēram, Itālijā tagad pie varas ir Mario Monti - ļoti nosvērts, pragmatisks cilvēks, kuram zināmā mērā ir līdzība ar Valdi Dombrovski. Situācijas stabilizēšanās notiek arī Spānijā un Portugālē. Lai gan streiki tur laiku pa laikam parādās, cilvēki sāk saprast, ka citu variantu, kā samazināt izdevumus, viņiem nav. Uzskatu, ka tur konsolidācijas ir iespējamas vēl lielākas, jo viņi vēl ir šā procesa pašā sākumā. Lielākais jautājums ir par Grieķiju - domāju, ka tiek pētīts scenārijs, vai ir iespējams Grieķiju izlikt laukā no eirozonas. Uz to valstis sliecas arvien vairāk, un aizkulisēs par to tiek ļoti daudz runāts. Ir jāatrod tehnisks risinājums, kā Grieķija būtu spējīga kaut kādā formātā eksistēt ārpus eirozonas, neturpinot bojāt tās fonu.