Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija, atsaucoties uz trim anonīmām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām, vēsta Reuters.

Grieķijā otrdien ieradās Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai analizētu valsts finansiālo situāciju, taču jau pašlaik esot skaidri secinājumi, un atklāsies, ka valsts ir pamatīgi novirzījusies no uzsāktā reformu ceļa, teikušas ES amatpersonas.

Tas nozīmējot, ka Grieķijas valsts sektora kreditoriem – ECB un eirozonas valdībām – vajadzēs uzņemties 200 miljardu eiro lielā parāda kalna pārstrukturizāciju, lai Atēnas varētu nostāties uz savām kājām. Tomēr ne eirozonas valstīm, ne arī ECB nav nekādas vēlēšanās īstenot šādus pasākumus. «Grieķija ir pamatīgi novirzījusies no ceļa,» aģentūrai Reuters sacīja viena no amatpersonām. «Parāda ilgtspējas analīze būs diezgan briesmīga».

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Savā pašreizējā formā eirozona neizdzīvos, to būs spiestas pamest viena vai, iespējams, divas valstis, kuras nespēs izpildīt savas apņemšanās, uzskata Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), vēsta Reuters.

«Es domāju, ka pienāks laiks, kad kļūs skaidrs, ka dažas valstis nespēj apņēmīgi pieturēties pie finanšu konsolidācijas un, iespējams, ka viena vai divas valstis eirozonā nepaliks,» R. Fico sacīja telekanālam Markiza.

Slovākijas premjers norādīja, ka viena no šādām valstīm varētu būt Grieķija, kas jau patlaban ar grūtībām pilda starptautisko aizdevēju prasības. «Es domāju, ka Grieķija nevar izpildīt savas apņemšanās. Viņi prasa aizvien vairāk izņēmumu un laika. Būtu pareizi, ja lielākās eirozonas valstis pieņemtu stingru pozīciju attiecībā uz Grieķiju,» uzsvēra R. Fico.

Gadījumā, ja Grieķija nespēs pildīt savas saistībasm tās aiziešana no eirozonas, visticamāk, būšot koordinēta, atzina Slovākijas premjers.

Grieķija pasaules vēsturē tiks pieminēta kā valsts, kurā bijusi viena no apjomīgākajām recesijām. Daži eksperti, kā galveno iemeslu valsts ekonomikas nepatikšanām, izceļ vienu notikumu - 2004. gada Olimpiskās spēles Atēnās, raksta ETN.

Atēnu Olimpiāde nebija iedvesmojošs pasākums, kādu to padarīt vēlējās Grieķija. Tas notika tāpēc, ka paredzētās pasākuma izmaksas no reālajām pamatīgi atšķīrās, izraisot ļaunāko scenāriju – izmaksas bija nepietiekami novērtētas, bet ekonomiskie ieguvumi tika vērtēti pārāk augstu.

Medijs atzīmē - Grieķija nevarēja paredzēt, ka šis notikums izraisīs valsts ekonomikas sabrukumu – Atēnas, visticamāk, cerēja, ka Olimpiskās spēles būs grūdiens, kas veicinās nepieciešamās finanšu reformas.

Grieķija bija aprēķinājusi, ka pasākumam iztērēs 4,5 miljardus eiro, taču plānotais mērķis tika pamatīgi pārsniegts. Pati Grieķija Olimpisko spēļu izmaksas lēš 8,6 miljardu eiro apmērā, neskaitot projektus, kuru celtniecība tika paātrināta Olimpiādes dēļ. Tādi projekti bija Attiki ātrgaitas šoseja, jauna starptautiska lidosta, tramvaju un vilcienu līnijas u. c.

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Atēnām jābeidz runāt par reformām un jāsāk tās īstenot, kamēr vēl nav beigusies aizdevēju pacietība un uzticēšanās, vizītē Grieķijā sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

«Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents. Grieķijā ieradušies starptautisko aizdevēju (Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) pārstāvji, lai izpētītu, kā Grieķijai veicies ar nepieciešamajām reformām.

Tiek prognozēts, ka auditoru secinājumi noteiks to, vai Grieķija saņems nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu kārtu. Bez maksājuma valstij nauda var aptrūkties jau augusta otrajā pusē.

EK prezidents ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru pārrunājis jautājumus, kas skar paredzamās reformas valstī, tostarp strukturālās izmaiņas, privatizāciju un nepieciešamību apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēsta Euobserver.

Grieķijas palikšana eirozonā ir ilūzija, bet Spānijai vajag pilnu aizdevuma programmu, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter viņš norāda - «pērn rudenī brīdināju par šogad gaidāmajiem aukstajiem dienvidu vējiem. Diemžēl rudenī Eiropas dienvidos varētu sākties polārziema».

Tāpat finanšu ministrs pauž, ka ne Grieķija, ne Spānija, ne Itālija nespējot izdarīt to, ko paveica Latvija, Īrija un Portugāle – izdarīt vairāk nekā gaidīts, lai nomierinātu aizdevējus. «Vācijai, Skandināvijai, Lielbritānijai būtu nopietni jāparaugās Hanzas savienības virzienā. Tas bija sekmīgs modelis daudzus gadsimtus,» rosina ministrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien sasniedza 7,55%. Analītiķi uzsver, ka šādas aizņemšānās izmaksas nav ilgtspējīgas un ir robeža, pēc kuras pārsniegšanas Grieķija, Portugāle un Īrija lūdza finanšu palīdzību. Tikmēr Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss noliedzis, ka viņa valstij būs nepieciešams pilna apmēra aizdevums.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Iespējams, jau līdz 2015. gadam Grieķijas aizdevēji – Eiropas Savienība (ES), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka - Atēnām varētu piešķirt vēl 50 miljadus eiro.

Aizdevēji esot pauduši nopietnas bažas, ka Grieķija varētu neatgriezties starptautiskajos valūtu tirgos 2015. Gadā, un tāpēc būs nepieciešams jauns aizdevums, vēsta Vācijas Der Spiegel.

Vācijas medijs skaidro, ka topošajā aizdevēju ziņojumā par situāciju Grieķijā minēts, ka nav garantiju Atēnu spējām atgriezties tirgos, un tāpēc valstij, iespējams, būs vajadzīga ārēja finanšu palīdzība līdz 50 miljardiem eiro. Der Spiegel arī norāda, ka šo brīdinājumu Vācija pieprasījusi izņemt no ziņojuma galavarianta.

Savukārt Berlīne uzsver, ka neesot izteikusi šādu lūgumu un noliedz medijā pausto informāciju. Starptautisko aizdevēju ziņojums par situāciju Grieķijā tiks publicēts pēc tam, kad Atēnas pabeigs parādu restrukturizāciju.

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Grieķija netiks glābta par katru cenu, un valsts bankrota iespēja nevar tikt izslēgta, pavēstījis eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers.

Intervijā Vācijas laikrakstam Der Spiegel Ž. K. Junkers norādīja, ka Grieķijai nevajadzētu gaidīt solidaritāti no eirozonas dalībvalstīm, ja tā nespēj īstenot reformas, kuras ir apņēmusies.

Eirogrupas vadītājs arī norādīja, ka gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka Grieķijā «viss ir nogājis greizi», tad jaunas starptautiskās palīdzības programmas nebūs, un valsts bankrotēs jau martā.

Bankrota iespējai ir jāiedrošina Atēnas apņēmīgi iedzīvināt nepieciešamās reformas, piebilda Ž. K. Junkers.

Tikmēr Grieķija spērusi kārtējo soli tuvāk maksātnespējai. Svētdien notikušajās koalīcijas sarunās netika panākta vienošanās par taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko palīdzību.

Grieķija nepametīs Eiropas monetāro savienību un šāda jautājuma apspriešana iespējama vienīgi tad, ja valsts pilnībā atteiksies no starptautiskās aizdevuma programmas un reformām, sacījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, vēsta AFP.

«Es nedomāju, ka tas notiks. Ja Grieķija pilnībā atteiktos no budžeta konsolidācijas un strukturālajām reformām, tad mēs apsvērtu šādu jautājumu,» sarunā ar Austrijas laikrakstu Tiroler Tageszeitung, sacījis Ž. K. Junkers.

Viņš uzsvēra, ka tic Grieķijas mēģinājumiem pastiprināt savas pūles, lai sasniegtu nepieciešamos mērķis. «Grieķijas izstāšanās nav daļa no manas hipotēzes. Es esmu sacījis, ka Atēnu aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams process, bet ar to es domāju, ka tas būtu tehniski kontrolējams, taču politiski nerealizējams,» sacīja Ž. K. Junkers.

Grieķijas izstāšanās sagādātie riski esot neaprēķināmi. Neesot arī nekādas jēgas publiski fantazēt par izstāšanās scenārijiem, sacīja Eirogrupas vadītās. Lielākas rūpes eirozonai sagādājot jautājums, vai Spānijai un Itālijai, kurām ievērojami pieaugušas aizņemšanās izmaksas, nevajadzēs pilna apmēra starptautisko palīdzību.

Grieķija saņēmusi «nežēlīgu pērienu» un ir pietiekoši maksājusi par savām kļūdām, tāpēc Eiropai jāsaprot, ka nepieciešams palīdzēt Atēnām, sacījis minētās valsts prezidents Karols Papulijs.

Prezidents arī uzsvēra, ka Grieķijas starptautiskajiem kreditoriem ir jāmīkstina aizdevuma programma, lai tādējādi atvieglotu valsts stāvokli. Jāatgādina, ka parādu krīzes nomocītā valsts cenšas pārliecināt kreditorus par savu apņemšanos ievērot papildus taupības pasākumus 11,5 miljardu eiro apmērā, kā arī cenšas panākt aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu.

Iepriekš izskanējušas ziņas, ka aizdevējus Grieķijas piedāvātais taupības plāns pilnībā neapmierina. Tāpēc tā sauktā Troika (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vēlas, lai Grieķija apņemas veikt vairākus pasākums tostarp, minimālās algas iesaldēšanu, izmaiņas atlaišanas pabalstu maksāšanas un virsstundu kārtībā.

Grieķija vairs nevar lūgt saviem iedzīvotājiem pieņemt papildus taupības pasākumus, sacījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars, brīdinot, ka viņa valstij bez starptautiskā aizdevuma nauda beigsies jau novembrī.

Uz jautājumu, cik ilgu laiku Grieķija var «izdzīvot» bez starptautiskā aizdevuma nākamās maksājuma kārtas, A. Samars norādīja, ka tikai līdz novembrim, bet tad valsts kabatas būšot tukšas. «Es nevaru un arī nenoliegšu – Grieķijas demokrātija ir saskārusies ar, iespējams, savu lielāko izaicinājumu,» norādīja ministrs.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Handelsblatt A. Samars atkārtoti uzsvēra, ka Grieķijai nepieciešams papildus laiks, lai īstenotu starptautiskā aizdevuma programmu.

Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai nepieciešams Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma nākošais maksājums aptuveni 31,5 miljardu eiro apmērā. Tas patlaban ir aizturēts, jo Grieķijas kreditori cenšas panākt vienošanos ar Atēnām par papildus taupības pasākumiem.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet ārkārtīgi dārgs process, pavēstījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jergs Asmussens, uzsverot, ka viņš vēloties, lai parādu nomocītā valsts paliktu eirozonā.

Pirmkārt, es dodu priekšroku Grieķijas palikšanai eirozonā, otrkārt, tikai Grieķijas spēkos ir to nodrošināt, treškārt, Atēnu aiziešana no Eiropas Monetārās savienības būtu kontrolējama,» intervijā Vācijas izdevumam Frankfurter Rundschau daily, sacīja J. Asmussens.

Tomēr Grieķijas izstāšanās no eirozonas nebūtu tik «nesāpīga» kā pieņemts uzskatīt. «Tas izraisītu izaugsmes samazināšanos un bezdarba pieaugumu. Tas būtu visai dārgi, ne vien Grieķijai, bet visai Eiropai un pat Vācijai,» sacīja ECB pārstāvis.

Tikmēr Grieķijas premjers Antonis Samars šonedēļ iecerējis tikties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Jau iepriekš vēstīts, ka Grieķija varētu lūgt starptautiskās aizdevuma programmas mīkstināšanu un paredzams, ka sarunas ar Vācijas kancleri būs grūtas. Aizvadītās nedēļas nogalē, Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible pavēstīja, ka Berlīne nevēlas «mest naudu bezdibenīgā bedrē», ar to domājot Grieķiju.

Parādu krīzes nomocītajā Grieķijā sācies kārtējais 48 stundu ģenerālstreiks. Tajā piedalās gan sabiedriskā, gan privātā sektora darbinieki, lai iebilstu pret jauniem taupības pasākumiem.

Prognozējams, ka Grieķijas galvaspilsētā Atēnās notiks vairāki demonstrantu gājieni, kas nereti pāraug sadursmēs ar likumsargiem. Ģenerālstreiku organizē Grieķijas arodbiedrības, un tam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji, gaisa satiksmes kontrolieri, slimnīcu darbinieki un uzņēmēji, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas parlamentā nonācis likumprojekts par jaunajiem taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu. Balsojums par taupības pasākumiem valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Reaģējot uz jaunām bažām saistībā ar situāciju Grieķijā, otrdien samazinājās eiro cena pret dolāru, sasniedzot divu mēnešu zemāko pozīciju. Eiropas vienotās valūtas vērtība otrdienas rītā samazinājās līdz 1,279 dolāriem par vienu eiro.