Grieķijas Nacionālā banka (National Bank of Greece) otrdien brīdināja, ka vidējie Grieķijas pilsoņa ienākumi, gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu, varētu samazināties par 55% un būt mazāki nekā Horvātijas, Polijas vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi, vēsta euobserver.com.
Banka norādīja, ka, izstājoties no eirozonas, inflācija Grieķijā sasniegtu 32%, kas novestu pie sociāliem nemieriem un panikas, raksta Grieķijas laikraksts Ekathimerini.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā, sevišķi tuvojoties 17. jūnija vēlēšanām, pieaugušas runas par iespējamajiem scenārijiem, kādi attīstītos, ņemot vērā, vai Grieķija paliks vai izstāsies no vienotās valūtas reģiona. Tā, piemēram, finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst) norādīja, ka, pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām. «Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norādīja N. Devirsts. «Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā N. Devirsts.
Runājot par Grieķijas izstāšanās sekām, finansists pauda, ka ap to sacelta pārāk liela brēka. «Grieķijas banku sistēma uz nedēļu tiktu slēgta, un būtu jauna valūta. Nevis drahma, bet ideālā variantā tie būtu divi «geiro»[nosaukums potenciālajai Grieķijas paralēlajai valūtai] pret vienu eiro, lai viņi [Grieķija] devalvē valūtu un piesaista eiro,» norāda N. Devirsts. Viņaprāt, šāds risinājums būt labāks gan Grieķijai, gan eirozonai.
Tāpat par grieķu tautu nesen skarbi izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagarde, kas kādā intervijā pauda, ka grieķi ir izvairījušies no nodokļu nomaksas, un viņa tiem nejūt līdzi. Grieķi, savukārt, izveidojuši speciālu lapu sociālajā tīklā Facebook - Greeks are against Lagarde, un savu nosodījumu K. Lagardes izteikumiem pauda arī Grieķijas finanšu ministrs, norādot, ka «nevienam nav tiesību apkaunot grieķu tautu krīzes laikā».