Šodien investori turpina lauzīt galvu par Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultātiem, kas rezultējies ar akciju cenu kritumu.
Grieķu partijām, kas līdz šim bijušas pie varas nav izdevies izveidot koalīciju un šobrīd šo uzdevumu mēģina veikt bariņš sīkāku partiju. Arī to vidū atšķirības ir samērā lielas, jo daži grib eiro un negrib taupības pasākumus, bet citi negrib ne vienu, ne otru. Interesanti, ka 7% grieķu nobalsojuši pat par fašistiem, kas, piemēram, vēlas nomīnēt Grieķijas – Turcijas robežu.
Šobrīd iespējama, šķiet, ir situācija, kad pēc mēneša tiks rīkotas atkārtotas Grieķijas parlamenta vēlēšanas. Pastāv risks, ka jaunā grieķu valdība var nelemt samazināt budžeta deficītu vai pat pārskatīt vienošanos par starptautiskās palīdzības piešķiršanu. Šādi procesi var rezultēties ar to, ka Grieķija pamet eirozonu, jo saglabāt eiro, bet neveikt taupības pasākumus (kā to grib lielākā daļa grieķu partijas), visticamāk, neizdosies. Katrā ziņā, ņemot vērā esošos apstākļus, kad pieaug eiro skepticisms un zūd varas politiķu atbalsts taupības pasākumiem, ir saprotams, ka investori par vēl nebankrotējošo, bet uz slimīgas gultas atrodošo valsti parādu pirkšanu prasa lielākas procentlikmes. Bet, jo tās ilgstošāk ir augtas, jo valstīm grūtāk sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem.
To, ka tradicionālajai Eiropas politikai zūd atbalsts pierāda arī pagājušā mēneša notikumi Nīderlandē, kur krita šīs valsts valdība, jo politiķi nespēja vienoties par budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem. Tāpat pret reformām, prezidenta amatā ievēlot Fransuā Olandu, balsojuši Francijas vēlētāji. Arvien redzamāks kļūst arī tas, ka Eiropā grūtības piedzīvo integrācijas un varas centralizācijas politika. Daļa Eiropas valstu negrasās tik vienkārši daļu savas varas atdot Briselei.
Katrā ziņā, lai arī šādi vēlēšanu rezultāti pamatā nebija gluži negaidīti, tie ir atnesuši jaunu neskaidrību vilni jau tā milzīgās grūtības esošajam monetārajam reģionam. Jāsecina, ka daudz grūtāka kļuvusi politisko laika apstākļu prognozēšana - eiropieši arvien skaidrāk pauž to, ka tie kādām reformām gatavi nav.
Uz augošo neskaidrību reaģē arī akciju tirgi. Vācijas DAX indeksa vērtība šodien saruka par 0,6%. Francijas CAC 40 un Apvienotās Karalistes FTSE 100 indeksu vērtība tikmēr samazinājās attiecīgi par 1,6% un 0,25%.