«Ja Grieķija kaut kādu iemeslu dēļ tomēr pametīs eirozonu, tas nebūs nopietns ekonomisks satricinājums visai savienībai un eiro, jo tās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši neliels (mazāk kā 3% no kopējā savienības IKP). Tieši pretēji, to var pat uzskatīt kā pozitīvu risinājumu organizācijas «bilances attīrīšanas» ziņā. Tāpat ir pārspīlētas prognozes par to, ka šādā gadījumā būtu sagaidāmas spēcīgas un negatīvas politiskās sekas. Grieķijas vēsture diezin vai atbaidīs vājākās valstis no dalības savienībā, lai gan tas var likt spēcīgākajām valstīm aizdomāties par to, vai tām ir vajadzīga tāda savienība par tādu cenu,» savu viedokli par atkal aktuālajām spekulācijām par Grieķijas nākotni monetārajā reģionā pauž ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
«Neskatoties uz visiem grieķu un savienības vadības pieņemtajiem mēriem, parādu krīze Grieķijā turpina attīstīties pēc visliktākā scenārija. Pat pēc divu starptautiskas palīdzību saņemšanas 240 miljardi eiro apmērā un parāda norakstīšanu privātajiem investoriem par 107 miljardiem eiro, ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Grieķijas ekonomika jau 4 gadus atrodas recesijā, šajā laikā zaudējot gandrīz 20% no IKP un pēc prognozēm – tautsaimniecības apjomi samazināsies arī 2013. gadā. Bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 25%. Politiskā situācija visu laiku atrodas uz sociālā sprādziena robežas, Tas vedina uz domām, ka ES un eirozonas vadības piedāvātie krīzes izejas virzieni bija nepareizi. Tieši strauja valsts izdevumu samazināšana veicināja tik strauju IKP kritumu, lai gan parāda apjoms pret IKP nekrīt, bet turpina pieaugt un var pārsniegt 170% 2012. gadā un 180% 2013. gadā. Tādējādi sasniegt parāda mērķa rādītāju, kurš tika saskaņots sniedzot palīdzību – 120% no IKP līdz 2020. gadam, diezin vai izdosies bez papildus parādu norakstīšanas,» norāda L. Aļšanskis.
Pagaidām eirozonas vadība saglabā stingru politisko gribu un sola Grieķiju paturēt valūtas savienībā, turpinot sniegt palīdzību šai valstij. «Tai skaitā Grieķijai piedāvāti termiņu pagarinājumi budžeta un parāda mērķu rādītāju sasniegšanai, kā arī tiek piedāvāts samazināt procenta maksājumus par starptautisko kreditoru parādiem. Tāpat tiek izskatīts variants par Eiropas Centrālās bankas (ECB) peļņas no grieķu obligācijām ieskaitīšanu grieķu budžetā. Vēl tiek piedāvāts arī no ECB vai Eiropas valdību puses norakstīt daļu grieķu parādu pēc tam, kad obligācijas tiktu pārceltas no ECB bilances uz stabilizācijas mehānismu bilancēm. Tomēr nav skaidrs vai arī pēc visiem šiem pasākumiem izdosies noturēt Grieķiju savienībā. Kā rāda prakse - daži savienības vadības solījumi (tai skaitā arī par grieķu parādu norakstīšanas neiespējamību) var arī nepiepildīties. Tā kā Grieķijas, kā savienības dalībnieka statuss, pagaidām ir zem lielas jautājuma zīmes,» skaidro eksperts.
Uz jautājumu, vai Latvijai ir vērts tiekties uz šo savienību ar tās esošajām problēmām, atbilde tomēr būs pozitīva, gan norāda L. Aļšanskis. «Iekļūšana šajā savienībā būs kā apdrošināšana pret gadījumiem, ja mūsu ekonomikā parādīsies negatīvas tendences. Tā pati Grieķijas vēsture pierāda to, cik spēcīgi atbalsta mehānismi šobrīd veidojas šīs organizācijas iekšienē. Turklāt tas noņems virs mūsu valūtas mūžīgi karājošos devalvācijas Damokla zobenu, nodrošinot stabilu vidi biznesa un mājsaimniecību attīstībai. Gadījumā, ja savienība tomēr pārtrauks savu eksistenci (kas vidēja termiņa perspektīvā ir maz ticams), pastāv cerības atgriezties izejas pozīcijās ar dažiem papildus bonusiem,» piebilst ABLV Bank eksperts.