Jaunākais izdevums

Parādu krīzes skartā Grieķija ir paveikusi ievērojamu progresu savu finanšu uzlabošanā, tomēr Atēnām joprojām ir jāpievērš liela uzmanība, lai cīnītos ar nodokļu nemaksāšanu, atzinis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF norādījis, ka Grieķijā «bēdīgi slavenā» izvairīšanās no nodokļu maksāšanas joprojām sasniedz ievērojamu līmeni. «Šajās jomās nepieciešams spert izšķirošus soļus, lai sasniegtu līdzsvarotu ekonomikas koriģēšanu,» teikts SVF paziņojumā. Šādos apstākļos lielākais krīzes smagums gulstoties uz pensionāriem un vidusšķiru, kamēr bagātnieki un pašnodarbinātie «savu daļu nemaksā».

Fonds aicinājis Grieķijas valdību nostiprināt nodokļu administrācijas iestāžu neatkarību, lai tādējādi vieglāk varētu veikt reformas.

Tāpat Grieķijai nepieciešams atlaist daļu no civildienesta ierēdņiem, lai pēc tam varētu darbā pieņemt labāk kvalificētus darbiniekus, nevis cerēt uz brīvprātīgu aiziešanu no ieņemamajiem amatiem.

Iepriekš Grieķija ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās par 15 tūkstošu darba vietu samazināšanu valsts aparātā līdz 2015. gadam. Tomēr saskaņā ar Grieķijas starptautiskā aizdevuma nosacījumiem valstij laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam civildienests jāsamazina par 150 tūkstošiem darbavietu. Ierēdņu atlaišana Grieķijā, kurā bezdarba līmenis sasniedzis rekordlīmeni 27% apmērā, ir sensitīvs jautājums.

Tikmēr Eiropas Savienības aplēses liecina, ka Grieķijai jau 2014. gadā izdosies atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes 0,6% apmērā, tādējādi noslēdzot vairākus gadus ilgo recesiju.

Starptautiskie aizdevēji – Eiropas Savienība un SVF – kopumā kopš 2010. gada Grieķijai aizdevuši jau 240 miljardus eiro, apmaiņā pret finanšu palīdzību pieprasot veikt taupības un izdevumu samazināšanas pasākumus.

SVF atzinis, ka kopš 2010. gada Grieķija paveikusi ievērojamu progresu sava fiskālā deficīta samazināšanas virzienā. Neskatoties uz to, Grieķijai problēmas joprojām sagādājot pārlieku augstais parādu līmenis. «Tādējādi būtu ļoti gaidāms, ka Grieķijas Eiropas partneri saprastu, ka Atēnām nepieciešama arī papildus palīdzība, lai atjaunotu parādu ilgtspēju,» skaidro fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atzinis, ka nav spējis pilnībā apzināties Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumu sekas uz valsts ekonomiku.

Fonds atzinis, ka pieļāvis kļūdas, analizējot situāciju Grieķijā, pārvērtējot parādu krīzes māktās valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas un baidoties no «finanšu infekcijas» izplatīšanās uz citām valstīm. «Pārskatot to, ko mēs visu laiku esam darījuši, var secināt, ka ir lietas, kuras būtu varējis paveikt citādāk,» atzinis SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens.

SVF speciālistiem savulaik bijušas šaubas par Grieķijas spējām apkalpot savu parādu, tomēr fonds nolēmis piedalīties Grieķijas glābšanā. Lai to izdarītu, nepieciešams, lai izpildītos četri kritēriji, un viens no tiem nosaka, ka jābūt lielai iespējai, ka attiecīgās valsts parāds vidējā termiņā ir ilgtspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācija un ekonomiskā aktivitāte Latvijā. Kas mainījies pēdējo 15 gadu laikā?

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs,04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas šķirsies no šī statusa, pavēstījusi aģentūra MSCI, kas veido valstu attīstības reitingu.

Parādu krīzes nomocītās valsts ekonomika nespējot pildīt kritērijus, kurus noteikusi MSCI. Aģentūra norādījusi uz Grieķijas ekonomikas stagnāciju, apjomīgo parādu slogu, apgrūtinājumiem, kas saistīti ar kapitāla piesaisti, kā arī ar valsts vērtspapīru tirgu, kas kopš 2007. gada zaudējis 83% savas vērtības. Oficiāli Grieķijai attīstības valsts statuss tiks piešķirts novembrī, norāda Wall Street Journal.

Līdz 2001. gadam MSCI Grieķijai bija noteikusi attīstības valsts statusu, tomēr pēc tam, kad valsts ieviesa eiro, aģentūra patlaban parādu krīzes nomocītajai valstij piešķīra attīstītas valsts statusu.

Aģentūra MSCI sākot no 1987. gada reitingus nosaka 79 valstīm. Tās tiek iedalītas balstoties uz to ekonomiku izmēru, tirgus pieejamību, kapitāla plūsmu un likumdošanas ietvaru. Par attīstītām valstīm MSCI nosaka tādas, kurām ir plašs vērtspapīru tirgus un pastāv maz šķēršļu ārvalstu kapitāla piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Junkers: ES nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādu krīzi Grieķijā

BNS/AFP,03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.

Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.

«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).

«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.

«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipra joprojām, pat pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas, saskaras ar būtiskiem riskiem savai ekonomikai, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), vienlaikus prognozējot, ka valsti var piemeklēt dziļāka recesija nekā iepriekš ticis prognozēts.

SVF uzskata, ka krīzes negatīvais iespaids Kiprā varētu būt pat vēl lielāks nekā patlaban tiek prognozēts. Fonds uzskata, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir «neskaidra», bet ekonomiskā lejupslīde var izraisīt bankrotu, nekustamā īpašuma cenu un bezdarba spirāli. Šādā gadījumā Kipru var piemeklēt dziļāka un smagāka recesija nekā ticis prognozēts.

Fonds arī paudis bažas, ka uzticības krīze Kiprai varētu samazināt ārvalstu investīcijas valstī, kas turpinātu graut tās banku sistēmu. Saskaņā ar SVF aplēsēm, Kipras iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 9%, bet nākamgad – par 4%. Savukārt bezdarba līmenis 2014. gadā sasniegšot 17%. Tautsaimniecības rādītāji Kiprā varot samazināties arī spēcīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija «iesaldē» starptautiskās palīdzības maksājumu Grieķijai

Jānis Rancāns,25.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija atlikusi lēmuma pieņemšanu par kārtējā starptautiskās palīdzības maksājuma piešķiršanu Grieķijai, jo valsts nav izpildījusi visus nepieciešamos priekšnoteikumus.

Lēmuma pieņemšana atlikta līdz nākamās nedēļas sākumam. «Troikas (Grieķijas starptautiskie aizdevēji) provizoriskās aplēses liecina, ka galvenie priekšnoteikumi ir izpildīti, tomēr joprojām jāpaveic atsevišķi darbi,» pavēstījis Vācijas Finanšu ministrijas pārstāvis Hanss Joahims Narzinskis.

Vācijas parlamenta budžeta komisijai, lai atbalstītu starptautiskās palīdzības maksājuma 2,5 miljardu eiro piešķiršanu Grieķijai, nepieciešams redzēt valsts apņemšanos izpildīt visus nosacījumus, tāpēc lēmuma pieņemšana atlikta līdz nākamajai nedēļai, skaidrojusi Berlīne, vēsta Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ēnu ekonomika Grieķijā līdzvērtīga ceturtajai daļai IKP

Jānis Rancāns,07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Parādsaistību atmaksas termiņu pagarināšana nespēj palīdzēt krīzēs nonākušām valstīm

LETA--AFP,02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kuram Grieķija lūgusi pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu, paziņojis, ka termiņa pagarināšana parasti ir neefektīva un nespēj palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi.

Grieķijai parāda maksājumu SVF - 1,5 miljardus eiro - bija nepieciešams veikt līdz otrdienas plkst.22 (plkst.1 pēc Latvijas laika). SVF trešdien apstiprināja, ka Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu.

Tādējādi Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu, un šī situācija norāda uz pilnīgo neveiksmi vairāk nekā piecu mēnešu garumā atrisināt Atēnu finanšu problēmas un novērst valsts izstāšanos no eirozonas.

Grieķija otrdien pēdējā brīdī lūdza SVF pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu.

Fonds šādi iepriekš rīkojies vien divreiz - abas reizes 1982.gadā, kad parādsaistību atmaksas termiņš tika pagarināts Nikaragvai un Gajānai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB,15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aizdevēji: Grieķija pie izaugsmes atgriezīsies jau nākamgad

Jānis Rancāns,15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas ekonomika pie izaugsmes atgriezīsies nākamgad un valsts būs spējīga savaldīt savu parādu kalnu, pavēstījuši Atēnu starptautiskie aizdevēji.

Tāpat aizdevēji – Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) – pauduši pārliecību, ka Grieķija drīzumā varēs saņemt kārtējo aizdevuma maksājumu, vēsta Reuters.

Patlaban starptautiskie aizdevēji uzsākuši Grieķijas ekonomiskā progresa pētīšanu, lai varētu apstiprināt kārtējās aizdevuma daļas 8,8 miljardu eiro apmērā piešķiršanu Atēnām.

Aizdevēji norāda, ka Grieķijai izdosies sasniegt starptautiskā aizdevuma programmas mērķus, kā arī, ka tās valdība ir apņēmības pilna ieviest nepieciešamos fiskālos pasākumus 2013. un 2014. gadam.

Viens no svarīgākajiem soļiem, kas Grieķijai vēl atlicis, ir nepieciešamība pēc banku sektora rekaptializācijas pabeigšanas, lai valsts finanšu iestādes drīzumā varētu nodarboties ar kreditēšanu. Grieķijas aizdevēji uzsver, ka banku rekapitalizācija jau ir gandrīz pabeigta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Centrālās bankas un naftas cenas kritums balsta izaugsmi

Žanete Hāka,12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistāna otrdien devalvējusi savu nacionālo valūtu sumu gandrīz par pusi nolūkā likvidēt valūtas melno tirgu un veicināt ārvalstu investīciju piesaisti.

Oficiālā kursa noteikšanu pēc tirgus principiem paredz prezidenta Šavkata Mirzijojeva pagājušajā nedēļā parakstītais dekrēts.

Pēc Uzbekistānas centrālās bankas pirmdienas oficiālā kursa, viens ASV dolārs bija līdzvērtīgs 4210 sumiem, bet jau otrdien viena dolāra dolāra vērtība oficiāli ir 8100 sumi - vairāk nekā 7700 sumi melnajā tirgū.

No otrdienas uzņēmumi un iedzīvotāji ārvalstu valūtu par oficiālo kursu var iegādāties neierobežotā daudzumā. Līdz šim par oficiālo kursu ārvalstu valūtu varēja iegādāties tikai ļoti ierobežots uzņēmumu un personu loks, pārējiem, kam bija nepieciešama ārvalstu valūta, tā bija jāpērk nelegāli melnajā tirgū.

Iepriekšējā valūtas maiņas kontroles sistēma «bija radījusi neefektīvu privilēģiju sistēmu atsevišķām nozarēm un uzņēmumiem», teikts Mirzijojeva dekrētā. Tika uzskatīts, ka valūtas maiņas melno tirgu kontrolē un no tā iedzīvojas augsta ranga amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SVF paaugstina globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam

LETA,18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas atveseļošanās uzlabojas un paātrinās, kas nozīmē, ka izaugsme šogad būs straujāka par iepriekš prognozēto, otrdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Fonds prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, nevis 3,4%, kā tika lēsts janvārī.

Tādējādi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi SVF paaugstinājis pirmo reizi pēdējos divos gados.

Fonds arī prognozē, ka nākamgad pasaules ekonomika pieaugs par 3,6%, bet līdz 2022.gadam izaugsmes temps paātrināsies līdz 3,8%.

Vienlaikus gan SVF norāda uz vairākiem riskiem, kas varētu apdraudēt šīs prognozes. Starp tiem ir finanšu sistēmas regulējošo noteikumu atvieglošana, protekcionisma ieviešana un imigrācijas ierobežošana, kas ir ASV prezidenta Donalda Trampa politikas programmas pamatā.

SVF prognozē, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2,3% un 2,5% nākamgad, fondam saglabājot nemainīgas janvārī publiskotās aplēses. Fonds uzskata, ka nodokļu samazinājumi un citi ekonomikas stimulēšanas pasākumi, ko varētu ieviest Tramps, palielinās fiskālo deficītu un veicinās inflāciju, pieprasot valsts centrālajai bankai īstenot straujākus bāzes procentu likmes paaugstinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

S&P: Kipru piemeklējusi «selektīva maksātnespēja»

Jānis Rancāns,01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) no CCC līdz SD (selektīva maksātnespēja) samazinājusi parādu krīzes skartās Kipras kredītreitingu.

«Mēs samazinājām Kiprai piešķirto kredītreitingu līdz selektīvai maksātnespējai pēc tam, kad valdība pavēstīja, ka veiks obligāciju apmaiņu. Mūsuprāt, obligāciju apmaiņa groza attiecīgo parādsaistību noteikumus un ir tas, ko mēs, saskaņā ar kritērijiem, uzskatām par krīzes apmaiņu,» izplatītajā paziņojumā norāda S&P.

S&P norāda, ka paredzētā darījuma ietvaros vairāk nekā 50% Kipras parādzīmju tiks nomainītas ar citām obligācijām, kurām ir garāks atmaksas termiņš, bet lielākā daļā šajā programmā iesaistīto ir valsts komercbankas.

Reitingu aģentūras ekonomisti norāda, ka varētu paaugstināt Kipras reitingu, ja vien obligāciju apmaiņas process norisināsies veiksmīgi un kā iecerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Aizdevēji: Kiprai papildu finansējumu neredzēt

Jānis Rancāns,12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Piedalīties Grieķijas glābšanā varētu arī Kanādas «Vorens Bafets»

Jānis Rancāns,14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas lielākās bankas National Bank daļas varētu pārņemt Kanādas investīciju fonds Fairfax Holdings, kas pieder par «kanādiešu Vorenu Bafetu» sauktajam miljardierim Premam Vatsam (Prem Watsa).

Saskaņā ar Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumiem, valsts lielākajām bankām līdz aprīļa beigām jāsāk piedāvāt savas akcijas, lai tādā ceļā papildinātu savu kapitālu, kas smagi cietis parādu krīzes laikā, vēsta Reuters.

Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds Grieķijas banku rekapitalizācijai paredzējis 27,5 miljardus eiro, kurus lielākoties plānots investēt banku akcijās. Tomēr bankām ir jāpiesaista arī privātie investori, kuriem jāiegādājas vismaz desmit procenti no akcijām, pretējā gadījumā kredītiestādes tiks nacionalizētas. Izskanējušo informāciju gan Grieķijas banka, gan arī Fairfax Holdings komentējuši atturīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti par potenciālo palīdzību Grieķijai un Ukrainai: Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un partneriem

Žanete Hāka,27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.

Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.

Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.

Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru