Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers.

Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers.

Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi.

«Eiropai ir vajadzīgs grūdiens, un [Eiropas] Komisija šodien sagādā trosi lēcienam,» Junkers sacīja Eiropas Parlamenta deputātiem Strasbūrā savā paziņojumā par šo plānu, kas ir pamatā viņa iecerei savas piecu gadu ilgās prezidentūras laikā veicināt ES ekonomikas izaugsmi.

«Mums ir jāsūta vēsts Eiropai un pārējai pasaulei, ka Eiropa ir atgriezusies biznesā,» sacīja Junkers.

Viņš paskaidroja, ka šis plāns, kurš jāapstiprina ES valstu līderiem decembra samitā, saistīs investīciju fondu ar jauniem projektiem par privātā sektora līdzekļiem.

«Es solīju līdz Ziemassvētkiem prezentēt ambiciozu investīciju paketi. Šodien Ziemassvētki ir pienākuši agrāk,» sacīja Junkers. Viņš bija izteicis šādu solījumu, 1.novembrī stājoties EK prezidenta amatā.

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinās atteikties Eiropas Savienībā (ES) no periodiskās pārejas uz vasaras un ziemas laiku, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

«Mēs veicām aptauju, miljoniem atbildēja un uzskata, ka nākotnē vasaras laikam jābūt visu gadu, un tas arī notiks,» intervijā Vācijas telekanālam ZDF pavēstīja Junkers. «Es ieteikšu komisijai, ka, ja mēs vaicājam pilsoņiem, tad mums ir jādara tas, ko pilsoņi saka.»

«Mēs par to izlemsim šodien un pēc tam būs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta kārta,» sacīja Junkers.

EK ierosinājums par atteikšanos no laika maiņas būs jāapstiprina visām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Kā liecina EK piektdien izplatītie provizoriskie rezultāti, vairāk nekā 84% respondentu līdz šim visplašākajā ES pilsoņu aptaujā izteikušies par atteikšanos no periodiskās pulksteņu laika maiņas.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Latvijas prezidentūra nozīmē brīnumu, ņemot vērā savulaik esošo vēlmi sadalīt Eiropu divās daļās, trešdien, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP), Strasbūrā sacīja Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers.

Viņš akcentēja, ka vēl salīdzinoši nesen neviens nevarēja iedomāties, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts. «Latvijai ir izdevies lauzt vēstures gaitu,» teica EK vadītājs.

Junkers apstiprināja, ka EK pilnībā atbalsta Latvijas prezidentūras programmu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas prezidentūras laikā tiks strādāts, lai risinātu gan ar enerģētiku, gan arī Eiropas digitalizāciju saistītos jautājumus. «Esmu pārliecināts, ka prezidentūra un EK varēs veiksmīgi sadarboties,» piebilda Junkers.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinās šā gada pirmajā pusē. Līdz šim izvirzītas trīs prezidentūras prioritātes - informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos un konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījums nākotnes attīstībā.

Viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, trešdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs.

Kvalitātes standartiem jābūt vienādiem visā ES, uzsvēra Junkers savā ikgadējā runā par stāvokli ES, kuru viņš teica Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

«Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» sacīja EK prezidents.

«Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski,» norādīja EK prezidents.

«Slovāki nav pelnījuši mazāk zivs savos «zivju pirkstiņos», ungāri - mazāk gaļas savās maltītēs, čehi - mazāk kakao savā šokolādē,» teica Junkers.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto Brexit uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt «nopietnus tiesiskus un politiskus riskus».

Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.

«Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt Brexit ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,» uzsvēra valdības vadītāja.

Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto Brexit vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs.

Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk.

Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena Brexit atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paudis bažas, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) tamlīdzīgas tautas nobalsošanas varētu notikt arī citās valstīs.

Parasti populistu nelaiž garām iespēju sacelt lielu brēku, lai popularizētu savu pret Eiropu noskaņoto politiku, Junkers teicis sestdien Vācijas laikrakstā Bild publicētā intervijā.

Tomēr viņš uzstāja, ka Lielbritānijas iespējamās izstāšanās no ES ietekme varētu ātri nonākt pretrunā tādai propagandai.

Ir iespējams ātri parādīt, ka Lielbritānijai - ekonomiski, sociāli un ārpolitikā - labāk klājas Eiropas Savienībā, sacīja EK prezidents.

Junkers arī noraidīja bažas, ka ES varētu nonākt Francijas, Itālijas un Spānijas kontrolē. Šajās valstīs ir spēcīgi populistiski un pret ES noskaņoti spēki.

Viņš uzsvēra, ka Vācijai, visticamāk pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES blokā būs vēl lielāka nozīme.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Papildināta no 7. rindkopas

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. «Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» septembrī sacīja Junkers.

«Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā ES,» Andrjukaitis piektdien sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. «Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.»

Eiropas Komisija (EK) gatavo rīcības plānu taisnīgākām un izaugsmei labvēlīgākām nodokļu sistēmām Eiropā.

Komisija noturējusi ievirzošas debates par pasākumiem, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu darītu taisnīgāku, labvēlīgāku izaugsmei un labāk pārredzamu. Tāpat panākta vienošanās, ka ir vajadzīga jauna Eiropas Savienības (ES) pieeja uzņēmumu ienākuma nodoklim, lai sekmīgi cīnītos pret nodokļu ļaunprātīgu nemaksāšanu, nodrošinātu ilgtspējīgus ieņēmumus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi iekšējā tirgū, liecina EK paziņojums.

Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka EK vēlas, lai uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana būtu taisnīga un labvēlīga izaugsmei.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Eiropas Komisija (EK) zina par Lietuvas izvirzīto jautājumu attiecībā uz atšķirībām tiešmaksājumos dalībvalstu lauksaimniekiem un centīsies tās izlīdzināt, solījis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kas ieradies Viļņā uz Lietuvas simtgades svinībām.

Šo problēmu, tiekoties ar viesi, piektdien izvirzījis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

«Tas nepalīdz mazināt nedz ekonomiskās, nedz sociālās atšķirības ES iekšienē, turklāt vairo spriedzi. Vēlamies panākt maksājumu izlīdzināšanu un šai ziņā lūdzam EK izpratni un atbalstu,» premjera teiktais citēts valdības izplatītajā paziņojumā.

Kā izteicies Junkers, šī problēma Eiropas Komisijai ir labi zināma un tā pieliks nepieciešamos spēkus, cenšoties izlīdzināt tiešmaksājumus.

Pēc viņa sacītā, tuvākajā laikā EK varētu likt galdā konkrētāku priekšlikumu attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku jaunās finanšu perspektīvas kontekstā.

Šobrīd tiešmaksājumi ES dalībvalstīs ļoti atšķiras, piemēram, Lietuvas zemnieki saņem par aptuveni 40% mazāk nekā vācieši. Decembrī Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks izteica šaubas, ka no 2020.gada maksājumi visā ES būs vienādi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien nācis klajā ar sākotnējo Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžeta plānu, paziņojot, ka saskaņā ar EK «saprātīgajām un atbildīgajām» aplēsēm blokam laika periodā no 2021. līdz 2027.gadam būs nepieciešami 1,279 triljoni eiro.

«Mūsu priekšlikumi ved pie 1,279 triljonus eiro lielas kopsummas,» uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Junkers.

Viņš piebilda, ka šī summa sastāda tikai 1,1% no ES dalībvalstu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sākotnējie nākamā ilgtermiņa budžeta priekšlikumi paredz arī iespēju samazināt ES fondu finansējumu tām dalībvalstīm, kurās tiek apdraudēta likuma vara.

«Jaunie piedāvātie instrumenti ļaus savienībai apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam samērīgi likuma varas trūkumu iedabai, smagumam un apmēram,» teikts EK izplatītajā paziņojumā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers gatavojas nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas.

Eiropas Savienība (ES) otrdien sāka izmeklēšanu par Beļģijas nodokļu darījumiem ar starptautiskajām kompānijām, kas ir daļa no plašākas izmeklēšanas visā ES.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere paziņoja, ka Beļģijas sistēma ir, iespējams, pārkāpusi ES noteikumus par godīgu valsts palīdzību, piebilstot, ka tā, «šķiet, ir piešķīrusi ievērojamus nodokļu samazinājumus tikai noteiktām starptautiskajām kompānijām».

«Ja mūsu bažas apstiprināsies, šis vispārējais plāns būs nopietna konkurences kropļošana, no kā pārmērīgu labumu gūst noteiktas starptautiskas kompānijas,» viņa sacīja.

Komisāre nevēlējās nosaukt, kuras kompānijas ir iesaistītas.

EK norādīja, ka Beļģijas nodokļu sistēma ļauj kompānijām samazināt nodokļus, reģistrējot «papildu peļņu», kas, iespējams, ir rezultāts priekšrocībām, kuras sniedz fakts, ka firma ir daļa no starptautiskas grupas.