Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien brīdināja Grieķijas jauno valdību, ka Eiropas Savienība (ES) nemainīs visus noteikumus tikai tādēļ, lai atrisinātu parādsaistību krīzi Grieķijā.
Viņš uzsvēra, ka Grieķija nedrīkst turēt ES par ķīlnieku.
«Mums jāņem vērā Grieķijas iedzīvotāju, kurus es ļoti apbrīnoju par viņu drosmi un to, kā viņi dara vai nedara lietas, demokrātiski paustā griba,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentam (EP).
«Bet arī tiem, kuri uzvarēja vēlēšanas Grieķijā, (...) ir jāņem vērā citu pārliecība un metodes. Tā nav tikai viena ES valsts, kura ir paudusi demokrātisku izvēli, ir arī citas sabiedrības viedokļi,» viņš norādīja.
«Tātad, jā, mums ir jāpārskata daļa no mūsu politikas, bet mēs nemainīsim visu tikai tādēļ, ka ir vēlēšanu rezultāts, kas apmierina dažus cilvēkus, bet neapmierina citus,» uzsvēra Junkers.
Junkeram trešdien ir paredzēta tikšanās ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru.
Jau ziņots, ka pirmdien Vācijas laikraksts Handelsblatt, neminot avotus, vēstīja, ka Junkers atbalsta izmaiņas Grieķijas finansiālās palīdzības programmu uzraugošās «troikas» misijā, kuras sastāvā ir EK, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF),
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis ir norādījis, ka Grieķija nevēlas vest sarunas ar «troiku».
Jaunā Grieķijas valdība jau ir sākusi atkāpties no gadiem ilgajiem taupības pasākumiem, kurus Eiropas Savienība un Starptautiskai Valūtas fonds pieprasīja apmaiņā pret 240 miljardus eiro lielo glābšanas aizdevumu, kas tika piešķirts finanšu krīzes karstumā 2010.gadā. Galēji kreiso spēku valdība ir paziņojusi, ka panāks parāda summas samazināšanu uz pusi.
2012.gada sākumā Grieķija restrukturizēja parādu, kas ietvēra privātos kreditorus, kuri norakstīja daļu Grieķijas parāda. Tas Grieķijas kopējo parādu nastu samazināja par apmēram 100 miljardiem eiro.
Tomēr pašlaik valsts parāds ir jau pārsniedzis 315 miljardus eiro, kas ir 175% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir rekords Eiropas Savienībā.