Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.
Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.
Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.
Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.
Tikmēr Grieķijā iecerētais vāciešu brauciens apgūt taupības principus izpelnījies ironiskus apzīmējumus. Grieķijas iedzīvotāji smagajā valsts ekonomiskajā situācijā vaino Vācijas kancleri Angeli Merkeli, kas, viņuprāt, uzspiedusi skarbo taupības režīmu.
«Angela Merkele turpina uzspiest uz nodokļu palielināšanu un pensiju samazināšanu, kā atbildi Grieķijas ekonomiskajām nedienām un vācieši brauc skatīties, kā tas darbojas. Vācieši ir saukuši grieķus par slinkiem un izšķērdīgiem, bet Grieķija jau trīs gadus dzīvo taupības režīmā. Viņi būs pārsteigti, kad Atēnās visur ieraudzīs ubagus, bezpajumtienkus un citas dziļas recesijas pazīmes,» raksta laikraksts Greek Reporter.
Neskatoties uz to, Berlīnes pilsētas pārstāvji cer no Grieķiem daudz mācīties. Grieķija joprojām ir valsts ar lielāko deficītu Eiropas Savienībā, tomēr ir spējusi to gada laikā samazināt no 10,9% no IKP līdz 8,2% no IKP, norāda Vācijas galvaspilsētas pārstāvji.
Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pavēstīja, ka parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, iespējams, vajadzēs piešķirt papildus 9,6 miljardus eiro, lai Atēnu starptautiskā aizdevuma programma spētu sasniegt savus mērķus.
Kopumā Grieķijas otrā starptautiskā aizdevuma programma varētu sasniegt 182,4 miljardus eiro, un Atēnas kopš krīzes sākuma, būtu saņēmušas vairāk nekā 225 miljardus eiro.