Polija pievienosies eirozonai tikai tad, kad krīzes skartā Eiropas monetārā savienība būs atrisinājusi savas problēmas, pavēstījis šīs valsts ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
«Mēs esam gatavi pievienoties, kad jūs būsiet atrisinājuši savas problēmas un kad mēs varēsim pateikt saviem iedzīvotājiem - «mēs varam droši iestāties»,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Frankfurter Allgemeine Zeitung, sacīja R. Sikorskis. «Jūs nevarat mūs vainot par to, ka mēs nevēlamies iestāties eirozonās, kamēr to piemeklējusi smaga krīze,» viņš piebilda.
Iepriekš Polija pavēstīja, ka Māstrihtas kritērijus spēs pildīt jau 2015. gadā, bet līdz šim atteikusies noteikt datumu, kad varētu pievienoties eirozonai. Eiropas Savienībā Polija iestājās 2004. gadā.
Tikmēr šā gada otrajā ceturksnī eirozonas notikumu iespaidā palēninājusies Polijas ekonomiskā izaugsme. Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī audzis tikai par 2,4 procentiem, kas ir zemākais kāpums kopš 2009. gada, vēsta Reuters.
Iepriekš Poliju ekonomiskā krīze bija skārusi relatīvi nedaudz. Tomēr patlaban situācija varētu mainīties, un valdība jau apņēmusies ieviest taupības pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu. Aptuveni 80% Polijas eksporta iet uz valstīm, kas piedzīvojušas ekonomikas krīzi, un tajās ievērojami krities pieprasījums. Kopumā šogad Polija paredz ekonomikas izaugsmi 2,5% apmērā.
Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) izpilddirektors Klauss Rēglings izteicies, ka gadījumā, ka eirozonas valstis pieturēsies pie saviem solījumiem, reģiona ekonomiskā krīze varētu beigties jau pēc viena vai diviem gadiem. «Ja visas eirozonas valstis stingri pildīs savus budžeta konsolidācijas mērķus, kā arī uzlabos konkurētspēju, tad krīze var tikt pārvarēta pēc diviem vai trijiem gadiem,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Der Spiegel, sacījis K. Rēglings.