Grieķija saņēmusi «nežēlīgu pērienu» un ir pietiekoši maksājusi par savām kļūdām, tāpēc Eiropai jāsaprot, ka nepieciešams palīdzēt Atēnām, sacījis minētās valsts prezidents Karols Papulijs.
Prezidents arī uzsvēra, ka Grieķijas starptautiskajiem kreditoriem ir jāmīkstina aizdevuma programma, lai tādējādi atvieglotu valsts stāvokli. Jāatgādina, ka parādu krīzes nomocītā valsts cenšas pārliecināt kreditorus par savu apņemšanos ievērot papildus taupības pasākumus 11,5 miljardu eiro apmērā, kā arī cenšas panākt aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu.
Iepriekš izskanējušas ziņas, ka aizdevējus Grieķijas piedāvātais taupības plāns pilnībā neapmierina. Tāpēc tā sauktā Troika (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vēlas, lai Grieķija apņemas veikt vairākus pasākums tostarp, minimālās algas iesaldēšanu, izmaiņas atlaišanas pabalstu maksāšanas un virsstundu kārtībā.
Tikmēr EK prezidents Žozē Manuels Barozu pavēstījis, ka Grieķiju ir iespējams pasargāt no maksātnespējas un eirozonas pamešanas, ja Atēnas darīs visu, lai izgaiņātu šaubas par to apņemšanos ievērot nepieciešamās reformas.
«Es uzskatu, ka, ja Grieķija ievēros savas apņemšanās, tai kā Eiropas ģimenes loceklim vajadzētu palikt eirozonā,» sacīja Ž. M. Barozu. Tāpat viņš akcentēja, ka Eiropas vienotās valūtas telpas nākotnes nodrošināšanā nozīmīgu vietu ieņem ECB un tās monetārā politika.
Iepriekš arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible izteicās, ka Grieķija panākusi ievērojamu progresu savu parādu kalnu mazināšanā. Viņš arī uzsvēra, ka Atēnām nepieciešams stingri pildīt savas apņemšanās, lai saņemtu turpmāku starptautisko palīdzību.
«Grieķija ir panākusi ievērojamu progresu budžeta deficīta samazināšanā. Tomēr ir skaidrs, ka visi pienākumi, par kuriem tika panākta vienošanās gada sākumā, ir stingri jāizpilda. Ja tas nenotiks, tad atkal tiks zaudēta uzticība un no jauna parādīsies finanšu infekcijas risks,» runājot Vācijas parlamentā, klāstīja V. Šeible.