Grieķijas recesijas smagākais posms ir gandrīz jau pārvarēts, valsts ekonomika atgūst savu konkurētspēju, kas drīzumā atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, pavēstījis parādu krīzes nomocītās valsts premjers Antonis Samars.
Premjers paudis uzskatu, ka drīzumā Grieķijas vēsturē garākā recesija piederēs vēsturei un nākamgad sāksies valsts ekonomikas atveseļošanās. Tam piekrītot arī starptautiskās organizācijas.
Grieķijas premjera entuziasmu izraisījuši jaunākie dati, kas liecina, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī samazinājusies par 3,8%, kas bijis mazākais kritums kopš uzsākās Atēnu parādu krīze. Tāpat beigām tuvojoties arī valsts atkarība no starptautiskajiem aizdevējiem.
«Grieķija pāršķir lappusi savā vēsturē. Visas starptautiskās organizācijas piekrīt, ka nākamais gads būs valsts ekonomikas atveseļošanās gads,» A. Samara sacīto citē The Guardian. «Pērn ārvalstīs prognozēja, ka Grieķija pametīs eirozonu. Tagad viņi prognozē tieši pretējo – ka Grieķija pārvarēs recesiju un paliks eirozonā,» klāstījis premjers.
Tāpat A. Samars uzsvēra, ka šā gada beigās Grieķijai izdosies panākt parādu kalnu smaguma atvieglošanu. Premjers atgādināja, ka starptautiskie aizdevēji solījuši veikt pasākumus, kas samazinās Grieķijas parādu slogu, ja valstij līdz gada beigām izdosies panākt pārpalikumu budžetā.
«Tas nozīmē, ka valsts var nostāties uz savām kājām, kas būs pirmais un izšķirošais solis, lai izkļūtu no starptautiskās aizdevuma programmas,» sacīja A. Samars. Savukārt, atgriežoties starptautiskajos tirgos, Grieķija varētu iegūt papildus finansējumu, lai samazinātu taupības režīma izraisīto spiedienu uz pensijām, sociālajiem pabalstiem un valsts sektorā strādājošajiem.
Jau vairākkārt izskanējis, ka Grieķijai nākamajā gadā būs nepieciešami papildus aptuveni 11 miljardi eiro, lai aizpildītu «caurumu», kas radīsies pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām.
Reaģējot uz šīm spekulācijām, Eiropas Centrālā banka norādījusi, ka nepiedalīsies Grieķijas parādu kalna atvieglošanā, pavēstījis šīs iestādes vadītājs Mario Dragi. «Ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs nevaram veikt monetāro finansēšanu,» sacījis M. Dragi, norādot, ka to liedz ECB darbības regulējošie likumdošanas akti. Viņš arī norādījis, ka jebkāda palīdzība Grieķijai jāsaista ar noteiktiem noteikumiem, kuri šai valstij jāpilda. Lēmums par to, vai Atēnām piešķirt papildus palīdzību, esot jāpieņem eirozonas finanšu ministriem.