No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.
Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.
Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.
«Tas Grieķijā radīs sekas attiecībā uz investīciju izvietošanu un vidējā termiņā arī uz darba vietām, ienākumiem no tūrisma industrijas. Eiropas banku sektorā Grieķijas faktora ietekme šobrīd nav prognozējama kā būtiska, varu tikai piekrist Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ka eiro zona netiks nozīmīgi ietekmēta. Banku sistēma šobrīd ir daudz aizsargātāka un stabilāka, jo kopš 2008.gada finanšu krīzes ir veikti pietiekami daudz pasākumu, kas amortizē riskus banku likviditātes problēmu gadījumos – 2012.gadā izveidots Eiropas Stabilitātes mehānisms, kas paredz likviditātes krīzē izsniegt atbalstu 500 miljardu eiro apmērā, nodrošinot stabilitāti eiro zonā. Tāpat vairākas valstis veikušas nozīmīgas reformas, lai mazinātu makroekonomiskos riskus, piemēram, Īrija, Portugāle, Spānija, Kipra un, protams, arī Latvija, kas ar savu krīzes pārvarēšanas stratēģiju īsā laikā atguva starptautisko finanšu tirgu uzticību,» turpināja N. Melngailis.
«Esmu Atēnās, te situācija ir ļoti nervoza, pie bankām jau otro dienu stāv garas pensionāru rindas, kuri cenšas izņemt savas pensijas. Visiem Grieķijas iedzīvotājiem ir ierobežojumi izņemt naudu no bankām un bankomātiem, vietējās kredītkartes nedarbojas. Ar katru dienu cilvēki Grieķijā kļūst agresīvāki un nepacietīgāki. Prognozēju, ka tiks organizēti procesi, lai izdarītu spiedienu uz valdību situāciju sakārtot. Jāatzīmē, ka visai daudzi atbalsta Grieķijas palikšanu eiro zonā,» rezumēja N. Melngailis.