Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

"Blackstone" šoruden noslēdza miljardu eiro vērtu "Luminor" vairākuma akciju iegādes darījumu. "Luminor" padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis žurnālam "Dienas Bizness" norāda – ja reiz "Blackstone" interesē gan Baltijas reģions, gan Skandināvija, tad acīmredzot viņi savus mājasdarbus ir izdarījuši un par makroekonomikas stāvokli te jūtas pietiekami droši.

«Es neizslēdzu, ka viņi varētu izskatīt arī citas iespējas, jo šajā reģionā jau ir ieguldījuši un Baltijas valstis pazīst labi. Bet jāņem vērā, ka tāda mēroga investīciju fondiem kā "Blackstone" attiecībā uz darījuma apjomu ir zināms slieksnis. Tiem jābūt ievērojamiem – līdzvērtīgiem "Luminor" darījuma apmēram,» uzsver N. Melngailis.

Jautāts, ko domā par Latvijas finanšu sektora stāvokli saistībā ar naudas atmazgāšanas tēmu, viņš teic: «Londonā, kad runāju ar finanšu ekspertiem par Baltijas valstīm, šis ir pirmais jautājums, ar kuru jārēķinās. Ja vēl pirms trīs gadiem tika runāts, cik Baltijas valstis veiksmīgi pārvarēja finanšu krīzi, tad tagad šī labā reputācija ir cietusi.»

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Pēdējo 20 gadu laikā esam vērojuši, kā attīstās Baltijas banku sektors, galvenokārt ienākot jauniem Ziemeļvalstu spēlētājiem, taču tagad notiek savādāks darījums, kad divi lieli spēlētāji apvieno savu biznesu, preses konferencē sacīja DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor Grupas valdes priekšsēdētājs ir Erki Rāzuke.

Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, Nordea un DNB apvienošanās darījums Baltijas valstīs ir veiksmīgi noslēgts, izveidojot jaunu finanšu pakalpojumu sniedzēju – Luminor.

E. Rāzuke sacīja, ka trīs gadu laikā banka piedāvās pilnu klāstu digitālo pakalpojumu, kā arī meklēs veidus, kā straujāk augt. Tāpat ilgtermiņa mērķis ir kļūt par biržā kotētu uzņēmumu.

Luminor ir jauns finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijā ar neatkarīgu pārvaldi un vienlaikus ciešām sadarbības iespējām ar mātes uzņēmumiem. Šis darījums ļaus Luminor kļūt par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju banku nozarē Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā. Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1,6 miljardiem eiro.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Rīgas un Latvijas bārmeņiem nav jācenšas gatavot kokteiļus kā kolēģiem Krievijā vai Austrālijā

Tā uzskata dzērienu kompānijas «Bitter Slinge» īpašniece, bārmeņu konkursa «World Class» vēstnese Kanādā un kokteiļu festivāla «Tales of the Cocktails» tiesnese un vieslektore Lorēna Mote (Lauren Mote).

Viņas skatījumā katrai valstij ir savs konkrētais stils, piemēram, amerikāņu bārmeņi ir ļoti amerikāniski gan dzērienu pasniegšanas, gan stila un uzvedības izpausmēs, tāpat tipiskos Kanādas kokteiļus vislabāk pagatavos Kanādas bārmenis. «Varam ietekmēties no visas pasaules, bet jāprot stāstīt stāstus lokālā manierē. Nav jācenšas līdzināties citiem,» uzsver L. Mote.

Viņa šajā nozarē strādā jau 20 gadus un ar interesi vēro pārmaiņas nozarē. «Bieži bārmeņi ar lielu pieredzi mēdz atgriezties pie ļoti vienkāršiem dzērieniem, jo izbaudījuši visu sarežģīto, 100 sastāvdaļu dzērienu neprātu. Mēs it kā sasniedzam virsotni un tad atgriežamies pie pamatiem, jo šobrīd ir tik daudz izcilu dzērienu un dominē pieeja «mazāk ir vairāk». Tāpat jāsaprot, ka ne visi notikumi ir piemēroti sarežģītiem kokteiļiem, punšam u.tml. Protams, savā reizē tie der, bet ir ļoti jauki izbaudīt vienkāršu kokteili no trim vai četrām sastāvdaļām, kas ļauj pilnībā izgaršot visu sastāvdaļu nianses. Ir lieliski dzērienu kartē iekļaut īpašus, interesantus kokteiļus, bet tāpat tajā jāsaglabā vieta vienam vai diviem dzērieniem, kas iedvesmotu viesus gatavot tos mājās,» uzskata L. Mote.

Visi ir vienlīdzīgi, tomēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Šie Orvela vārdi nāk pratā, domājot par reemigrācijas veicināšanas plānu. Ja tu dzīvo Latvijā un negrasies emigrēt, tad tev sava biznesa attīstībai reģionos neviens naudu tāpat - kā dāvanu - nepiešķirs. Tad ir normāls aizdevums, piemēram, no Altum.

Taču, ja tu esi emigrējis, bet vēlies atgriezties, tev bonusā nāk dāvana – valsts piešķīrums sava biznesa attīstīšanai reģionos. Taisnības labad gan jāatzīst – naudu piešķir konkursa kārtībā, vari arī izgāzties. Tāpat ir nepieciešams savs līdzfinansējums. Tomēr morāle ir gana skaidra: Latvijas iedzīvotājiem visizdevīgāk ir emigrēt un tad pretendēt uz reemigranta statusu, jo tad valsts nāk pretī ar dažādiem bonusiem. Dažādās aktivitātes reemigrācijas veicināšanai vismaz daļai sabiedrības var radīt iespaidu, ka aizbraucēji ir vērtīgāki par palicējiem, tādēļ,ja vien viņi pošas mājupceļam, tad tiek sarīkotas tādas dzīres kā Bībeles līdzībā par pazudušo dēlu.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Katru dienu cilvēki saskaras ar virkni pienākumu ne tikai darbā, bet arī ģimenē. Liela darba slodze, augstas prasības no priekšniecības puses, emocionālā atbalsta trūkums un neatbilstošs materiālais atalgojums - tas viss rada hronisko nogurumu, ko sauc arī par izdegšanas sindromu. Tāpēc jaunajā gadā cilvēki izvērtē, kāds ir bijis aizvadītais gads, un, ko darīt savādāk, lai šogad izvairītos no negatīvajām lietām, tostarp no izdegšanas sindroma.

Sadarbībā ar Kimbi.lv tapis raksts - kā sasniegt virsotnes darbā bez izdegšanas sindroma?

Ņemot vērā praktiskus padomus, Tu vari mainīt savu dzīvi – iegūt jaunus panākumus karjerā un uzlabot privāto dzīvi, aizmirstot par to, kas ir izdegšanas sindroms uz visiem laikiem.

Kam raksturīgs izdegšanas sindroms?

Lai gan ar izdegšanas sindromu var saskarties katrs, visbiežāk ar to saista tādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir saistīts ar citu cilvēku aprūpi un emocionālu kontaktu ar tiem. To vidū ir sociālie darbinieki, skolotāji, ārsti, medmāsas, psihologi un citi. Taču, pēc speciālistu novērojumiem, riska grupā iekļaujas arī cilvēki, kuri strādā maiņu darbu, kā arī jaunie speciālisti (tie, kuri tikai nesen uzsākuši darba gaitas). Ir secināts, ka izdegšanas sindroma pamatā parasti ir zema pašcieņa, nepacietība, darbaholisms, iekšēja sacensības nepieciešamība, uzmanības trūkums pret savām vajadzībām un to ignorēšana. Tāpat izdegšanu darbā var izraisīt arī saskarsmes problēmas, konflikti, piemēram, ar kolēģiem un vadību. Savukārt citiem izdegšanas sindroma pamatā ir laika trūkumu un neadekvāti zemais novērtējums, kā finansiālā, tā emocionālā ziņā. Jo uzslavu saņemšana un labs vārds no priekšniecības puses ir ļoti svarīgs, lai darbinieki nezaudētu motivāciju strādāt, un veikt savus darba pienākumus.

Tirgojot grāmatas ASV četras vasaras un klauvējot pie vairāk nekā 10 000 durvju, esmu atklājis: tā kā pirmais iespaids ir pirmais solis pārdošanas ciklā, tas arī ir vissvarīgākais. Ja es netieku tālāk pār ārdurvīm, tad iepazīstināt ar pārdodamo produktu vairs nebūtu jēgas.

Taču tas attiecas ne tikai uz pārdošanas jomu. Spēja radīt labu pirmo iespaidu palīdzēs tev ikdienas dzīvē – vienalga, vai tā būtu darba intervija, lietišķā tikšanās vai randiņš. Pirmā iespaida radīšanas pamati palīdzes tev visdažādākajās dzīves situācijās.

Pirmais iespaids veidojas jau pirmo 7 sekunžu laikā, un, lai to pēc tam mainītu, būs nepieciešamas vairākas tikšanās. Tas, ko tieši mēs pasakām pirmajā tikšanās reizē, veido tikai 7% no pirmā iespaida, bet vissvarīgākie faktori ir ķermeņa valoda un tonis – attiecīgi 55% un 38%. Lūk, vairāki triki, kā atstāt labu pirmo iespaidu.

1. Esi pārliecināts par sevi

Pārliecības par sevi radīšana sākas vēl pirms tikšanās. Tas, kā tu jūties, ir cieši saistīts ar to, kā tu sevi pasniedz. Ja vēlies būt pārliecināts par sevi, rīkojies pārliecinoši! Nesēdi un nesērfo savā Facebook lapā, gaidot rindā uz darba interviju, bet labāk stāvi, iespiedis rokas sānos, vai vismaz tādā pozīcijā, kad tu aizņem pēc iespējas vairāk vietas. Tavai klātbūtnei jābūt redzamai.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.